ĪSUMĀ:
Biedrība gatava sniegt atbalstu Latvijas ceļotāju tuviniekiem.
Nepālā turpinās glābšanas darbi
Kopš katastrofas pagājusi jau nedēļa. Līdz šim Nepālā atrasti 1003 plūdu upuri un sākta to apbedīšana mežainā apvidū izraktās tranšejās. Daudzu cilvēku mirstīgās atliekas sāk sadalīties un pieaug bažas par iespējamo apdraudējumu citu cilvēku veselībai.
Amatpersonas uzsver, ka apbedījumi tiek veidoti saskaņā ar starptautiskajos tiesību aktos iekļautajām normām, un tiek paņemti DNS paraugi un apkopoti citi dati par mirušajiem, lai tos vēlāk varētu ekshumēt.
Postošajos plūdos pazuduši arī 33 Latvijas valstspiederīgie. 30 ceļotāju tuvākie asinsradinieki ir nodevuši asins paraugus iespējamai identificēšanai.
1:04
Nepālas varas iestādes ziņo, ka valstī bez vēsts pazuduši vairāk nekā 4462 cilvēki, tai skaitā gandrīz 600 ārvalstnieki. Līdz šim izglābti 323 ārvalstu pilsoņi, ziņo vietējās varasiestādes. Glābšanas darbi turpinās, un katastrofas skartajos rajonos joprojām izdodas atrast arī izdzīvojušos.
Katmandu pie galvenās slimnīcas ēkas gar aptuveni 25 metrus garu sienu izvietotas pazudušo cilvēku fotogrāfijas. Turp ierodas cilvēki, kuri joprojām gaida ziņas par saviem tuviniekiem. Daļa cer viņus atrast dzīvus, citi vēlas vismaz noskaidrot, kas ar viņu mīļajiem noticis.
Indijā no upēm, kas valstī ieplūst no Nepālas, izceltas 17 cilvēku mirstīgās atliekas. Visticamāk, šie ir bijuši plūdu upuri, un vietējās varasiestādes cenšas bojāgājušo ķermeņus identificēt. Šie cilvēki nav iekļauti kopīgajā upuru statistikā.
Nepāla lūgusi mobilās saldētavas dabas katastrofā bojāgājušo uzglabāšanai, vēsta Iekšlietu ministrija. Pieprasījums nācis caur Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kuru Latvijā pārstāv VUGD. Dienestā tādu saldētavu nav, otrdien Latvijas Radio informēja VUGD.
Nepālai gan plānots nosūtīt DNS testēšanas komplektus, vēsta Iekšlietu ministrija.
Sarežģīti apstākļi, lai veiktu glābšanas darbus
Glābšanas darbus Nepālā apgrūtina pats Himalaju reljefs. Plūdi un nogruvumi izpostījuši ceļus un tiltus, bet daudzas katastrofas skartās vietas atrodas dziļās un stāvās upju aizās.
“Šie ir Himalaji, un traģēdijas vietā ir šauras aizas. Apvidus ir ārkārtīgi sarežģīts. Tāpēc mums jābūt ļoti uzmanīgiem vēl pirms jebkuras glābšanas vai palīdzības operācijas sākšanas. Aizas ir ļoti dziļas un stāvas. Tieši ģeogrāfiskie apstākļi rada lielākās grūtības,” atzina Nepālas Ārlietu ministrijas pārstāvis Loks Bahadurs Poudels Četri.
Latvijas alpīnists, zemessargs un uzņēmējs Juris Ulmanis, kurš septembrī dosies ceļojumā uz Nepālu, sarunā ar Latvijas Radio raksturo glābēju darbu katastrofas apstākļos kā ļoti sarežģītu.
Viņš stāsta, ka glābšanas darbos piedalās arī viņam pazīstamie alpīnisti no Nepālas un katastrofas seku novēršanā plaši iesaistās Nepālas, Ķīnas un Tibetas sabiedrība. Viņš teica, ka nevēlas kritizēt Latvijas iestāžu darbu, tomēr sagaidīja spēcīgāku reakciju no valsts puses:
“Apmēram zinot to mentalitāti un kultūru gan Nepālas pusē, gan Ķīnas pusē – es domāju, ka tagad jau gandrīz pagājusi nedēļa, kopš viss šis notiek, un es kaut kā būtu gribējis vairāk par mūsu Ārlietu ministriju, lai parādīt savu interesi un klātbūtni tur uz vietas mums. Es pazīstu personīgi, mums ir goda konsuls Nepālā, kurš ieradies. Es pieņemu, ka viņš tur visu laiku interesējas un iet, bet es nezinu, cik liela ir viņa ietekme.”
Hidroelektrostacijās varētu būt iesprostoti simtiem cilvēku
Meklēšana, kurā iesaistīti speciālisti no Indijas, Dienvidkorejas un Austrālijas, turpinās arī hidroelektrostacijās, kur, kā norāda amatpersonas, varētu atrasties vairāki simti cilvēku.
Nepāla lielā mērā paļaujas uz hidroenerģiju un jau gadiem attīsta hidroelektrostaciju projektus kalnu upju baseinos. Varasiestādes norādīja, ka plūdos cietušas vismaz 11 hidroelektrostacijas, kas bija vai nu jau pabeigtas, vai vēl atradās būvniecības stadijā.
Pirmdien glābēju komandai izdevās iekļūt tunelī, kas ved uz vienu no hidroelektrostacijām, taču tā drīz vien atkāpās, jo neviens cilvēks netika atrasts.
Glābēju izplatītajos fotoattēlos un videomateriālos redzams, kā naktī tumsā prožektoru gaismā smagā tehnika rok un novāc dubļus un akmeņus tuneļos, cenšoties atrast darbiniekus. Nepālas militārpersonas ziņu aģentūrai “Associated Press” norādīja, ka meklēšanas un glābšanas komandas veic kontrolētus sprādzienus un izmanto ekskavatorus, lai atbrīvotu tuneļus no ūdens.
Foto: via REUTERS, Naveen Srivastava via X Plūdos Nepālā bezvēsts pazudušos meklē arī hidroelektrostacijās
Saskaņā ar Nepālas Sarkanā Krusta sniegto informāciju katastrofa skārusi vairāk nekā 90 000 cilvēku.
Savukārt ANO aplēsusi, ka Nepālā aptuveni 65 000 cilvēku steidzami nepieciešama pieeja dzeramajam ūdenim.
Nepālas premjerministrs Balendra Šahs paziņoja, ka traģiskie plūdi “nebija parasts” notikums, bet gan klimata pārmaiņu izraisīts, un aicināja starptautisko sabiedrību rīkoties. ASV Valsts departaments tikmēr novirzījis 3,6 miljonus ASV dolāru, lai sniegtu humāno palīdzību Nepālai.
Latvija uz plūdu skarto Nepālu nosūta Ārlietu ministrijas pārstāvi
Otrdien uz Nepālu, kuru aizvadītajā nedēļā skāra postoši plūdi, devies Ārlietu ministrijas konsulārā dienesta darbinieks, kurš turpmāk veiks koordinācijas darbus uz vietas, informē ministrijā.
“(…) Mūsu Konsulārā departamenta pārstāvis dodas darbā uz Nepālu, lai uz vietas varētu labāk un ātrāk koordinēt visus jautājumus. Tā kā mums būs tiešā saikne,” sacīja Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Edīte Medne.
Latvijas pārstāvis uz vietas sadarbosies gan ar Nepālas institūcijām un citām diplomātiskajām pārstāvniecībām, gan arī ar glābšanas darbos iesaistītajām iestādēm. Īpaši nozīmīga būs sadarbība ar Latvijas goda konsulu, kurš pārzina vietējo vidi un valodu.
“Šobrīd mēs domājam, ka tas varētu būt gan tas, gan tas. Bet, protams, mums jāņem vērā, ka mūsu pārstāvis nerunās vietējā valodā, tāpēc viņš visvairāk un visciešāk strādās kopā ar mūsu goda konsulu. Bet arī darbs ar vietējām institūcijām ir ļoti svarīgs. Tāpat ar diplomātiskajām pārstāvniecībām uz vietas, ar Eiropas delegāciju. Nu viņš darīs visu, ko varēs,” teica Medne.
Ārlietu ministrija arī organizējusi sanāksmi ar valsts un pašvaldību iestādēm, lai apzinātu jautājumu loku, kur varētu būt nepieciešama to iesaiste un palīdzība Nepālā bezvēsts pazudušo tuviniekiem. Šīs iestādes vistuvākajā laikā sagatavos noderīgu praktisko informāciju, kuru Ārlietu ministrija tālāk nodos bezvēsts pazudušo tuviniekiem.
“Šodien un vakar no Nepālas mums nav jaunumi par mūsu Latvijas valstspiederīgajiem. Labā ziņa ir tā, ka glābšanas darbi ļoti aktīvi notiek joprojām tiek cilvēki atrasti un izglābti dzīvi. Nepālā ir nākuši palīgā arī citas reģiona valstis Ķīna, Indija, Austrālija. Tās valstis, kas labāk pārzina šo reģionu. Tā kā joprojām gaidām un ceram,” stāsta Medne.
Biedrība gatava sniegt atbalstu Latvijas ceļotāju tuviniekiem
Praktisku un materiālu atbalstu cietušo tuviniekiem ir gatava sniegt biedrība “Palīdzēsim viens otram”. Valdes priekšsēdētājs Edijs Pipars Latvijas Radio teica, ka ar biedrību jau ir sazinājušies vairāki cilvēki, kuru tuvinieki atrodas starp bezvēsts pazudušajiem.
Pipars stāsta, ka biedrība ir gatava segt apdrošināšanas izmaksas tiem, kuriem tās nav.
Gadījumā, ja kāds tiks atrasts miris, tad bez apdrošināšanas atgriešanās Latvijā varētu izmaksāt no 7 līdz 15 tūkstošiem eiro.
Biedrība piedāvājusi ministrijai, lai pieci tās dalībnieki brauktu uz Nepālu un palīdzētu meklēšanas darbos.
“Šobrīd gaidām informāciju no Ārlietu ministrijas pārstāvja, kas devies uz Nepālu. Gaidām, vai varam doties, vai tomēr nē, vai kas no mums ir nepieciešams, kas būtu jādara uz vietas. Taču šobrīd mums ir tāda jautājuma zīme arī no viņu puses,” stāsta Pipars.
Šo braucienu apmaksātu pati biedrība, stāsta Pipars. Un arī tad, ja ministrija neorganizēs šo braucienu ar savu juridisko atbalstu, biedrība apsver iespēju doties patstāvīgi, tikai reģistrējoties Konsulārajā dienestā.
KONTEKSTS:
26. augustā Nepālu skāra plaši plūdi, bet tuvējo Tibetu dubļu noslīdeņi. Eksperti lēš, ka plūdus izraisījis no tūkstošiem metru augstuma nokritis ledāja gabals. Tas iekritis upē, pa kuru plūstošās dubļu masas izraisīja katastrofu Nepālā un Tibetā. Dabas katastrofā gājuši bojā vairāk nekā 900 cilvēku, bet bez vēsts pazuduši vairāk nekā 4000.
Starp bezvēsts pazudušajiem ir arī 33 Latvijas valstspiederīgie. Viņu radiniekus aicina nodot DNS paraugus potenciālai bojāgājušo identificēšanai.
Nepālā šī ir upuru skaita ziņā lielākā katastrofa kopš 2015. gada zemestrīces. Glābšanas darbos iesaistīti 20 000 cilvēku.
