Ārkārtas sēde sasaukta, reaģējot uz ziņām, ka pēc Ukrainas uzbrukumiem kuģiem un ostu infrastruktūrai Krievijas graudu eksportētāji meklē jaunus eksporta ceļus un daļu kravu varētu novirzīt no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūras reģionu. Latvijas lauksaimnieki bažījas, ka tas varētu noslogot Latvijas ostas laikā, kad tajās visaktīvāk nogādā vietējo graudu ražu.
ĪSUMĀ:
Līdz šim Krievijas graudu eksportā galvenā loma bijusi dienvidu ostām
Valdības sēde bija slēgta, taču pēc tās Kulbergs stāstīja, ka par situāciju vairākkārt runājis ar Ukrainas premjeru. Ukrainas puse esot brīdinājusi, ka Krievija okupētajās teritorijās nozagtos Ukrainas graudus sajaucot ar Krievijā audzētajiem un ar Krievijas izcelsmes dokumentiem izvedot caur citu valstu ostām.
Tā kā graudu pārvadājumi caur Melnās jūras reģionu ir apgrūtināti, pieaugot interese par Baltijas jūras ostām, tostarp ostām Latvijā.
Līdz šim Krievijas graudu eksportā galvenā loma bijusi dienvidu ostām. Pagājušajā sezonā caur Melnās un Azovas jūras ostām izvesti 46,3 miljoni tonnu graudu jeb aptuveni 90 % no Krievijas graudu eksporta pa jūru. Savukārt caur Baltijas valstu ostām pārvests aptuveni miljons tonnu.
Tagad šīs kravu plūsmas varētu mainīties. Līdz augusta vidum pieteikumi graudu pārvadājumiem pa dzelzceļu uz Krievijas ostām Baltijas jūrā sasnieguši piecus miljonus tonnu. Krievijas Graudu savienība lēš, ka caur Baltijas valstu ostām šajā sezonā varētu izvest piecus līdz sešus miljonus tonnu, bet, iesaistoties arī Igaunijas ostām, – pat līdz desmit miljoniem.
Tie gan pagaidām ir pārvadājumu pieteikumi un prognozes, nevis jau pārvesto kravu apjoms. Nav arī apstiprinātu ziņu, ka šādi pārvirzītie graudi jau būtu nonākuši Latvijas ostās. Tomēr valdība vēlas laikus izveidot sistēmu, kas ļautu noskaidrot tranzīta kravu patieso izcelsmi. Šajā darbā gatava iesaistīties arī Ukraina, nosūtot uz Latviju savus ekspertus.
Kulbergs sacīja: “Man bija pārsteigums šodien, ka līdz šim, visus šos kara gadus, PVD nav bijusi tiesiska pārbaudīt tranzīta kravas. Mēs konkrēti esam saziņā ar Ukrainu. Ukraina ir gatava tūlīt sūtīt arī pie mums, tas jau notiek un šobrīd tiek koordinēts, savus ekspertus – gan PVD ekspertus, gan dienesta ekspertus, kuri vislabāk spēj kontrolēt un saprast, kādi graudi ir Ukrainā. Tātad viņiem ir gan šī laboratoriskā informācija, gan arīdzan šī pieredze.”
Paredzēts izveidot īpašu graudu izcelsmes pārbaudes mehānismu
Valdība vienojusies jau nākamnedēļ lemt par vajadzīgajām izmaiņām, lai PVD varētu pārbaudīt arī tranzītā vestos graudus un palīdzētu noteikt to iespējamo izcelsmi.
Nozaru ministrijām nedēļas laikā jāizstrādā stingrākas prasības kravu dokumentiem, tostarp papildu deklarācijām un apliecinājumiem. Savukārt sadarbībā ar Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministriju paredzēts izveidot īpašu graudu izcelsmes pārbaudes mehānismu. Tajā izmantotu Ukrainas institūciju rīcībā esošos datus, pārbaudītu dokumentus un kravu izsekojamību, kā arī veiktu laboratoriskās analīzes. Sistēmas izveidē gatavi iesaistīties arī graudu nozares uzņēmumi.
Par pamatu varētu izmantot Lietuvas pieredzi. Lietuva, Ukraina un Lielbritānijas Vides, pārtikas un lauku lietu departaments 2024. gadā noslēdza trīspusēju memorandu par graudu pārbaudēm. Lietuvā no noteiktām tranzīta kravām paraugus ņem visos vilciena vagonos vai kravas transportlīdzekļos un laboratoriski pārbauda graudu izcelsmi. Līdzīgu sadarbības memorandu ar Ukrainu plāno noslēgt arī Latvija.
Savukārt Ārlietu ministrijai kopā ar Tieslietu, Finanšu, Zemkopības un citām ministrijām jāsagatavo juridiski pamatoti priekšlikumi, kā ierobežot kravas, par kurām pastāv aizdomas vai iegūti pierādījumi, ka graudi nāk no okupētajām Ukrainas teritorijām.
Papildu pārbaudes kravu pārvietošanu varētu paildzināt
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls uzsvēra, ka Krievijas graudu tranzīts nav aizliegts. Latvijā tos nedrīkst ievest patēriņam, taču tranzītā tie joprojām var šķērsot valsti. Turklāt šo kravu apjoms pēdējos gados esot sarucis.
“Tā plūsma, kas Krievijas graudiem principā jāieņem, kritusies, bet, ja ir notikusi gadu no gada, joprojām. Tālāk šie graudi nonāk, piemēram, Āfrikas valstīs. Tāds ir tas maršruts, un es pieļauju, ka visi dienesti, kas ir iesaistīti šo jautājumu kontrolē vai uzraudzībā, apzinās ļoti skaidri to reālo situāciju,” pauda Zukuls.
Līdz šim muita nav konstatējusi, ka caur Latviju būtu vesti okupētajās Ukrainas teritorijās nozagti graudi.
Muita pašlaik pārbauda kravu dokumentus, pārvadājumu maršrutus un piegādes ķēdē iesaistītās personas. Savukārt PVD laboratoriskās analīzes varētu palīdzēt noteikt reģionu, kurā graudi audzēti. Papildu pārbaudes kravu pārvietošanu gan varētu paildzināt, taču Zukuls uzsvēra, ka šādā situācijā priekšroka dodama rūpīgai kontrolei, nevis pārvadājumu ātrumam. Precīza pārbaudes kārtība dienestiem vēl jāizstrādā.
Zukuls sacīja: “Skatoties uz pašu graudu, protams, ka nepateiksi, kur tieši tas ir izaudzis. Tas, ko dara muitas dienests, mēs kontrolējam dokumentus, mēs kontrolējam to, kurā vietā šis pārvadājums ir sākts, no kurienes viņš ir vests un kur viņš nonāk. Kas ir ļoti būtiski – nav svarīgi, vai tā ir valsts institūcija, vai tas ir jebkurš šīs piegādes ķēdes posms, piemēram, pārvadātājs, pircējs, noliktavas turētājs vai kāds cits, kas uzglabā šos graudus, – jebkuram no šiem ir pienākums gūt pārliecību, ka jebkurā šajā sadarbības lokā, ar ko viņš sadarbojas, neparādās neviena sankcionēta persona, neparādās teritorijas, kas ir okupētas šobrīd Ukrainā, no kurām potenciāli var šie graudi plūst.”
No ostas termināliem pašreiz nav ziņu par spiedienu
Gan Liepājas ostā, gan Rīgas brīvostas pārvaldē norāda, ka pašlaik nav ziņu no ostas termināliem par kādu izjustu spiedienu, kas apstiprinātu graudu plūsmas izmaiņu tendenci no Krievijas.
Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš norādīja: “Rīgas osta sadarbosies un sniegs visu nepieciešamo atbalstu gan vietējiem, gan Ukrainas pārtikas aprites un drošības ekspertiem graudu pārbaužu nodrošināšanā. Esam pārliecināti, ka, kopēji sadarbojoties, šim procesam nevajadzētu būtiski ietekmēt pārējo ostas loģistikas un kravu aprites procesu. Tāpat apliecinām, ka ostas termināli ar tiem pieejamo infrastruktūras kapacitāti var un ir gatavi nodrošināt Ukrainai tās graudu eksportu, ja tie tiks nogādāti līdz mūsu valstij.”
Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis sacīja: “Tas, ko mēs redzam, šis spiediens šobrīd notiek pasaules globālajā pārtikas apgādē. Melnās jūras – gan Ukrainas, gan Krievijas – ostu šobrīd nespēja eksportēt šo produkciju rada apmēram trīs līdz četrus miljonus tonnu mēnesī kviešu piegādes deficītu. Mēs redzam signālus, ka augs strauji cenas gan Francijas ostās. Gan arī burtiski pēdējās dienās noslēgti darījumi, kur Āzijas pircēji par vairāk nekā 300 dolāriem tonnā pērk no Austrālijas un Argentīnas jau produkciju, lai aizvietotu šo deficītu.”
Tas ietekmē reģionus, kas ir atkarīgi no graudu importa, skaidroja Liepājas ostas pārvaldnieks. Vienlaikus viņš norādīja, ka, salīdzinot ar citiem gadiem, Latvijas zemnieki graudus uz ostu ved kūtri.
Lielāks spiediens no tranzīta kravām varētu parādīties septembra beigās
Graudaudzētāji Latvijā ir satraukti, jo šobrīd ir aktīva graudu pārvadājumu sezona, bet pašlaik ostu kapacitāte Latvijas graudu eksportam esot pietiekama.
Premjers sacīja, ka ostās vietējiem lauksaimniekiem pašlaik pieejama jauda aptuveni 100 000 tonnu graudu pārkraušanai. Arī būtisks Krievijas graudu kravu pieaugums pagaidām neesot konstatēts. Pašreizējās tranzīta plūsmas galvenokārt nākot no Kazahstānas un citām valstīm. Lielāks spiediens no tranzīta kravām gan varētu, iespējams, parādīties septembra beigās.
Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons skaidroja, ka daļa ražas vēl nav novākta, daļa glabājas noliktavās, bet daļai lauksaimnieku pietrūkstot autotransporta, lai izaudzēto nogādātu uz ostām. Vienlaikus zemniekiem esot indikācijas, ka atsevišķas ostas jau pašlaik ir piepildītas un notiek graudu pārkraušana.
“Pēc neoficiāli pieejamās informācijas, miljons, pusotrs līdz diviem miljoniem tonnu Krievijas izcelsmes graudu, iespējams, varētu tikt tranzītā izvesti caur Latviju, caur Latvijas ostām. Tās mūsu bažas ir tādas, ka tas potenciāli var ietekmēt arī Latvijā saražotās produkcijas tālāku eksportu, gan uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan arī uz trešajām valstīm,” sacīja Trons.
Zemnieku saeimas valdes loceklis pauda, ka jau iepriekš lauksaimnieki brīdināja par Krievijas graudu tranzītu un Ukrainai nozagto graudu iejaukšanu, taču tad nekāda reakcija nesekoja.
Apsver iespēju liegt Krievijas graudu tranzītu caur Latviju
Tiek apsvērta iespēja liegt Krievijas graudu tranzītu caur Latviju, taču lēmums vēl nav pieņemts. Valdība pie jautājuma atgriezīsies nākamnedēļ, vērtējot gan pilnīgu Krievijas graudu tranzīta aizliegumu, gan mērķētus ierobežojumus aizdomīgas izcelsmes kravām.
Krievijas graudu imports Latvijā jau ir aizliegts, taču tranzīts uz citām valstīm nav pakļauts Eiropas Savienības sankcijām.
Tāpēc valdībai jāizvērtē, kādus ierobežojumus Latvija drīkst noteikt atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam. Jāņem vērā arī tas, ka Latvija ir Eiropas Savienības ārējā robeža un caur to pārvadā ne tikai Krievijas, bet arī Kazahstānas un Uzbekistānas izcelsmes kravas.
Tātad nākamnedēļ valdībai būs jāizšķiras, vai aprobežoties ar stingrākām pārbaudēm un mērķētiem ierobežojumiem vai virzīties uz pilnīgu Krievijas graudu tranzīta aizliegumu.
