Būtiskākais – sagatavot īstenojamu plānu, kas palīdzētu mazināt nelegālo migrāciju
Piektdienas īpašajā politiskajā sēdē koalīcija plāna saturu pēc būtības neesot mainījusi. Galvenokārt precizēts atbildības sadalījums starp ministrijām, dokumenta juridiskā forma un atsevišķu pasākumu iespējamā ietekme uz valsts budžetu un iestāžu darbu.
Pēc sēdes premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) sacīja, ka bija jāpārliecinās, vai institūciju iebildumi ir pamatoti un vai dokumenta virzībā netiek radīti nevajadzīgi birokrātiski šķēršļi. Viņš atzina, ka ne viņam, ne iekšlietu ministram Jānim Dombravam (Nacionālā apvienība) nav iepriekšējās pieredzes darbā valdībā, tāpēc bijis īpaši svarīgi vienoties par juridiski korektu plāna tālāko virzību un neradīt nevēlamu precedentu citiem lēmumiem.
Premjers arī uzsvēra, ka galvenais ir sagatavot kvalitatīvu un praktiski īstenojamu dokumentu, kas patiešām palīdzētu mazināt nelegālo migrāciju.
Kulbergs sacīja: “Migrācija pēc būtības ir problēma, kura jārisina valstij. Tāpēc centība no Dombravas kunga ir ļoti uzteicama. Tas ir labi. Tikai šī dokumenta ietekme ir jau ārpus Iekšlietu ministrijas. Tas ietekmē arī Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju. Tā rezultātā mums vienkārši vajag būt skaidrībai, ka kaut ko mēs neesam palaiduši garām. Tas ir tas, kas ir izdarīts. Galvenie šķēršļi noņemti, lai mēs varētu virzīties uz priekšu.”
Plāna saturu skaidros pēc apstiprināšanas valdībā
Arī Dombrava pēc sanāksmes pauda gandarījumu, ka visas koalīcijas partijas atbalstījušas plāna tālāku virzību. Pēc viņa teiktā, tajā nav veiktas būtiskas saturiskas izmaiņas, bet atsevišķos punktos tiks veikti tehniski labojumi.
Piemēram, premjers iepriekš kritizēja plānā ietverto ieceri izvērtēt vēršanos Eiropas Savienības Tiesā saistībā ar divu Eiropas komisāru rīcību, kā arī rosināt grozījumus atsevišķās Eiropas Savienības direktīvās. Dombrava piektdien skaidroja, ka punkts par iespējamu tiesvedību plānā paliks, taču tiks formulēts vispārīgāk, neminot konkrētas amatpersonas. Viņš uzsvēra, ka dalībvalstīm arī turpmāk jābūt iespējai izvērtēt Eiropas Savienības līgumos paredzēto tiesisko instrumentu izmantošanu.
Plašāk plāna saturu ministrs sola skaidrot pēc tā apstiprināšanas valdībā.
Dombrava sacīja: “Pārsvarā mums diskusija bija par tādām tehniski politiskām lietām, piemēram, atbildīgā ministrija pie kādas aktivitātes, kur, ņemot vērā daudzos punktus, tad, protams, vienmēr ir iespējama kaut kāda pastumdīšanās starp ministrijām, kurai tad būtu jāuzņemas vadošā loma pie vienas vai otras aktivitātes. Es teiktu, ka šajā gadījumā pat nebija tik daudz politiskā diskusija par šo saturisko pusi. Politiskā sadaļa varbūt vairāk ir par to, ka mēs vispār virzāmies uz priekšu, virzāmies tuvāko divu nedēļu laikā.”
Plāna virzību atbalsta arī “Jaunā Vienotība” un Zaļo un Zemnieku savienība
Plāna tālāku virzību atbalsta arī “Jaunā Vienotība” un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). “Jaunā Vienotība” uzsvēra, ka migrācijas politikai jābūt stingrai un sakārtotai, atgādinot, ka jau 1. septembrī stājušās spēkā vairākas stingrākas prasības darba un studiju jomā. Partija arī turpina kategoriski iebilst pret tā dēvēto zelta vīzu atjaunošanu. Tās ieskatā plānā tagad ir ņemti vērā arī būtiskākie Ārlietu ministrijas priekšlikumi, tostarp jautājumos, kas skar Latvijas attiecības ar stratēģiskajiem partneriem, tādēļ partija ir gatava dokumentu atbalstīt valdībā.
“Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics sacīja: “”Jaunā Vienotība” nekādā veidā neatbalstīs zelta vīzu atgriešanu Latvijā. Tā paliek stingri nelokāma, mēs to neatbalstīsim. Bet kopumā es uzskatu, ka šajā dokumentā, protams, šobrīd ir ņemti vērā mūsu Ārlietu ministrijas daži labojumi.”
Arī ZZS atbalsta stingrākus migrācijas ierobežojumus, vienlaikus uzsverot, ka Latvijai ir vajadzīgi ārvalstnieki, kuri šeit likumīgi strādā vai studē, ievēro likumus un ciena valsti. Partijas ieskatā stingrāk jāvēršas pret nodokļu nemaksāšanu un citiem pārkāpumiem. ZZS rosina arī noteikt, ka ārvalstniekiem, kuri ar transportlīdzekļa vadīšanu nodarbojas komerciāli, ārvalstīs izdotā autovadītāja apliecība būtu jāapmaina pret Latvijā izdotu apliecību. Kopumā partija uzskata, ka plāna virziens ir pareizs, un atbalsta tā tālāku virzību.
Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS) sacīja: “No Zaļo un Zemnieku savienības puses mēs uzskatām, ka šiem ierobežojumiem ir jābūt atbilstoši stingriem. Un, protams, arī saprātīgi saprotot to, ka, ja migranti nepārkāpj likumus, ja viņi strādā un studē, un viņi ievēro mūsu likumdošanu un ciena Latviju, tad, protams, viņi ir vajadzīgi šeit.”
Koalīcija vienojusies dokumentu sagatavot izskatīšanai valdībā, ja iespējams, jau nākamnedēļ, bet ne vēlāk kā līdz 22. septembrim.
Premjers norādīja, ka problēmām nevajadzētu rasties, ja visi koalīcijas partneri strādās pie tā, ko solījuši gan vēlētājiem, gan cits citam valdības rīcības plānā.
KONTEKSTS:
Iekšlietu ministrijas imigrācijas ierobežošanas plānā ietverti vairāk nekā 70 pasākumi, tostarp kvotu noteikšana trešo valstu pilsoņiem, stingrāka darba un studiju migrācijas kontrole, kā arī uzturēšanās atļauju piešķiršanas pārskatīšana.
Par plānu valdībā bija paredzēts lemt 1. septembrī, taču koalīcijas partneri 31. augustā par to nevienojās un dokumentu valdības darba kārtībā neiekļāva. Vēlāk vairāki Nacionālās apvienības politiķi sociālajos medijos paziņoja, ka partneri imigrācijas ierobežošanu bremzējot. Uz to asi reaģēja premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta”.
