257 miljoni eiro “airBaltic” ir vajadzīgi, lai stiprinātu likviditāti un lai īstenotu jauno biznesa plānu. Aizņēmumu uzņēmumam vajadzēs atdot nepilna pusgada laikā. Augstās procentu likmes dēļ viņiem būs jāatdod vēl papildu ap 30 miljoniem eiro. Procentu maksājums varētu būt arī mazāks, ja aizdevumu izdosies atmaksāt agrāk. Tā saka “airBaltic” padomes vadītājs Andrejs Martinovs, norādot, ka procentu maksājumus viņi plāno kapitalizēt, nevis izmaksāt naudā. Tas gan tik un tā nozīmē, ka uzņēmums būs parādā, iespējams, līdz pat teju 290 miljoniem eiro. Martinovs teic, ka, procentus kapitalizējot, tas uzņēmumam neradīs papildu slogu.
‘Visticamāk, ka “airBaltic” aizvietos šo starpfinansējumu ar ilgtermiņa obligāciju emisiju, un tur, protams, ka tajā brīdī arī tiks noteikta tā likme. Uzņēmuma aplēses ir, ka tā būs būtiski zemāka tāpēc, ka pēc rekapitalizācijas procesa uzņēmuma bilance būs pavisam savādāka.
Tam klāt vēl tiks piesaistīts stratēģiskais investors, kas palielinās arī uzņēmuma pašu kapitālu. Rekapitalizācijas process novedīs pie tā, ka mūsu parādu slogs būtiski samazināsies,” sprieda Martinovs.
Jau 2024. gadā “airBaltic” emitēja obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5 % likmi gadā. Divus procentu maksājumus 27 miljonu eiro vērtībā viņi kapitalizēja, tos pieskaitot pie kopējā parāda. Tas nozīmē, ka 2029. gadā viņiem būs jāatdod vairāk par 400 miljoniem eiro. Martinovs teica, ka viņi obligāciju turētājiem piedāvās veikt izmaiņas. Kādas tieši – “airBaltic” pagaidām neatklāj.
Pēc jaunā darījuma, skaitot visas obligācijas un kapitalizētos procentu maksājumus, kopējā summa varētu pietuvoties pat 700 miljoniem eiro.
Ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs teica, ka 257 miljonu eiro aizņēmums un lielie procentu maksājumi ir risinājums, kā uzņēmums var izrāpties no problēmām.
“Viņi mēģina pārveidot daļu no obligācijām, kas šobrīd ir izdotas par 380 miljoniem, uz pašu kapitālu. Pašu kapitālam nav obligāti jāmaksā procenti, bet tiek sadalīta peļņa dividenžu veidā. Tas rada mazāku risku un mazāku riska slogu uzņēmumam. Tas ir galvenais [konsultāciju uzņēmuma] “Seabury” kopējais mērķis. Lai to mērķi sasniegtu, viņiem ir vajadzīgs pārejas finansējums. Tas, ko “airBaltic” tagad ir izdarījis, viņi ir paņēmuši šo pārejas finansējumu, kuru daļēji aizvieto obligācijas, bet gala mērķis šim būs jauna kapitāla struktūra ar lielāku pašu kapitālu un mazāku daļu aizdevumu,” vērtēja Ošlejs.
Starptautiskas finanšu un audita kompānijas “Grant Thornton Baltic” vadošais partneris Raitis Logins norādīja, ka šis ir mēģinājums par ļoti lielu naudu nopirkt laiku, bet tas nav glābšanas plāns.
“Tas ir pārsteigums. Es arī iepriekš biju minējis, ka tā likme būs pavisam noteikti augstāka nekā 14,5 %. Bet es tiešām negaidīju, ka tas varētu būt 25 %. Tas tiešām apliecina to, cik sarežģītā situācijā ir uzņēmums.
Ja būtu iespēja aizņemties tirgos ar zemāku likmi, es ticu, ka tas būtu darīts. 25 % ir anormāli augsta likme. Strādājot aviācijas biznesā, ir skaidrs, ka no šīs saimnieciskās darbības šādus procentus maksāt vienkārši nav iespējams. Tas nozīmē to, ka uzņēmumam nebija citas iespējas, kā nodrošināt tekošo izdevumu segšanu, piesaistot šādu aizdevumu ar, varētu pat teikt, neatmaksājamu procentu likmi,” vērtēja Logins.
Viņš teica – ja līdz februārim beigām nebūs atrasts stratēģiskais investors, viens no variantiem būs kārtējais īstermiņa aizdevums iepriekšējo saistību segšanai. Taču 25% gada likme jau šobrīd ir negatīvs signāls. Otrs scenārijs ir jauna valsts naudas injekcija. Un trešais ir skarbākais variants – maksātnespēja.
Lai saņemtu 257 miljonus eiro, vēl ir vajadzīgs “airBaltic” obligāciju turētāju un akcionāru apstiprinājums. Obligāciju turētāju sapulce ir sasaukta 11. septembrī.
KONTEKSTS:
“airBaltic” jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt finanšu situāciju uzņēmumā. Viens no soļiem ir “airBaltic” obligāciju procentu maksājumu kapitalizācija, kam šo vērtspapīru turētāji piekrita atkārtotajā sapulcē 17. augustā. Kā zināms, 2024. gadā “airBaltic” emitēja obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5 % procentu likmi gadā, tostarp valsts iegādājās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā.
“airBaltic” ir vēl vienas saistības pret valsti – īstermiņa aizdevums, kas kompānijai šopavasar bija vajadzīgs degvielas cenu kāpuma segšanai saistībā ar krīzi Hormuza šaurumā. Daļa no 30 miljonu eiro lielā aizdevuma ir atmaksāta, pilnībā tas saskaņā ar iepriekšējo plānu bija jāizdara līdz šā gada augusta beigām.
“airBaltic” finanšu stabilizēšanai ir izstrādājusi jaunu biznesa plānu, kas paredz samazināt lidmašīnu skaitu, vairāk koncentrējoties uz pelnošākajiem maršrutiem, un Rīgu atstāt kā galveno bāzi. Vienlaikus uzņēmumam nepieciešams jauns finansējums vismaz 225 miljonu eiro apmērā. Valdība sēdē 14. augustā lēma, ka ir gatava piedalīties finansējuma nodrošināšanā “airBaltic”, pērkot kompānijas obligācijas vēl līdz 30 miljonu eiro apmērā, ja tādas tiks emitētas.
Arī 2025. gadā Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” strādāja ar zaudējumiem – 44,3 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes mazāki salīdzinājumā ar lidsabiedrības zaudējumiem gadu iepriekš. Kompānija 2025. gadā strādāja ar 779,3 miljonu eiro ieņēmumiem, kas ir par 4 % lielāki nekā gadu iepriekš.
“airBaltic”, ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, apturēja iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā. Kompānija mēģināšot piesaistīt caur privātiem investoriem. Ja tas neizdosies, tad “airBaltic” vadība neizslēdz, ka varētu atkal lūgt valsts palīdzību. Uzņēmums rēķināja, ka tā darbības sekmīgai finansēšanai ziemā būs vajadzīgi papildu 100 līdz 150 miljoni eiro.
Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37 % “airBaltic” kapitāldaļu, “Lufthansa” – 10 %, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62 %, bet 0,01 % – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
