“Suspilne” norāda, ka medija avoti Ukrainas Bruņoto spēku vadībā, Teritoriālās aizsardzības spēku Ziemeļu pavēlniecībā un divās frontē karojošās vienībās noliedz, ka būtu saņemta pavēle no 5. līdz 8. septembrim pārtraukt uguni visā frontē.
Vienlaikus avots Ukrainas prezidenta birojā “Suspilne” sacījis, ka Ukraina ir gatava ievērot iespējamu vienošanos par gaisa triecienu pārtraukšanu. Par plašāku pamieru uz sauszemes Ukrainas puse pagaidām nav sniegusi apstiprinājumu.
Informāciju par iespējamu pamieru no 5. līdz 8. septembrim medijam snieguši arī avoti ASV Kongresā. Viņi gan nav precizējuši, kādā formātā šāda vienošanās varētu notikt.
Tikmēr Krievija turpina uzbrukumus Ukrainai. Piektdien Krievijas trieciens skāra Ukrainas Drošības dienesta jeb SBU galveno mītni Kijivā. Uzbrukumā cietuši cilvēki. Krievijas un Ukrainas gaisa uzbrukumi pēdējā laikā ir kļuvuši intensīvāki.
Vitkofs un Kušners dosies uz Kijivu
Iespējamā pamiera sarunas notiek laikā, kad ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners plāno vizītes Maskavā un Kijivā.
ASV amatpersonas, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprinājuši, ka Vitkofs un Kušners vispirms dosies uz Maskavu un pēc tam svētdien, 6. septembrī, plāno ierasties Kijivā. Viņu mērķis ir apspriest iespējamu kara izbeigšanu.
Tramps piektdien sacīja, ka viņa īpašajiem sūtņiem ir “konkrēts priekšlikums” miera panākšanai, taču ASV prezidents tā saturu neatklāja.
Zelenskis paziņojis, ka Ukraina vizītes laikā ir gatava neveikt gaisa triecienus Krievijai, lai nodrošinātu ASV pārstāvju drošību. Viņš gaida, ka Krievija rīkosies tāpat un vizītes laikā pārtrauks uzbrukumus Ukrainai.
Tomēr joprojām nav skaidrs, vai iespējamā vienošanās par uguns pārtraukšanu būs plašāka par gaisa triecienu apturēšanu. Krievijas un Ukrainas pozīcijas par kara izbeigšanas nosacījumiem joprojām būtiski atšķiras.
