Pieredze – gan laba, gan slikta
Rīdziniecei Olgai Joņinai sadarbība ar aprūpētājiem mājās sākusies 2020. gadā, kad pēc neveiksmīga kritiena viņai noteikts gultas režīms. Ilgstoši saņemot aprūpi mājās, Olga sastapusies ar vairākiem aprūpētājiem no dažādām pakalpojuma sniedzēju firmām un pieredze ir bijusi arī slikta.
“Es saku – tā kā veļu vajag izmazgāt. Viņa: “Jūs ielieciet to veļu veļas mazgājamā mašīnā, izmazgājiet, es rīt atnākšu un izkāršu”. Bet es esmu guloša!” stāsta Joņinas kundze.
Arī no nākamās aprūpētājas bijis jāšķiras: “Viņa man saka – jūs ziniet, es varu atnākt no 15.00 līdz 15.30, jo man jāņem bērns no bērnudārza.”
Pēc tam kundzi veselu gadu apmeklējusi čakla un rūpīga aprūpētāja, līdz ienākumu dēļ Olga vairs neatbilda Rīgas pašvaldības apmaksāta aprūpes pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem. Tagad viņa ir noslēgusi līgumu par individuālu aprūpi, kur pati var izvēlēties, kāda palīdzība mājās viņai nepieciešama. Taču viņai joprojām nav skaidrs – vai drīkst aizrādīt aprūpētājam, ja, viņasprāt, tas strādā pavirši vai pat izvirza savus noteikumus?
Nav jābaidās ziņot
Rīgas pašvaldība finansē vairākus mājas aprūpes veidus – tradicionālo aprūpi, kad cilvēkam mājās palīdz aprūpētājs, un individuālo aprūpi, kurā klients var izvēlēties sev piemērotāko aprūpes sniedzēju. Aprūpes pakalpojumu sniedz arī organizācijas, ar kurām pašvaldība noslēgusi līgumu, nosakot arī aprūpētāju skaitu, kas nepieciešams, lai aprūpe tiktu nodrošināta pilnvērtīgi. Gadījumos, kad tas nenotiek, klientiem ir visas tiesības par to ziņot – gan pakalpojuma sniedzējam, gan Rīgas pašvaldības Labklājības departamentā.
“Ja mēs konstatējam, ka aprūpe sniegta vairāk vai gluži otrādi, nav sniegta pilnā apjomā, kā pašvaldība ir noteikusi, un par to ir iesniegtas atskaites, tiek atprasīta nauda no pakalpojuma sniedzēja,” norāda Rīgas pašvaldības Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšniece Marina Fiļipova.
Biedrība “Latvijas Samariešu apvienība” ir viens no lielākajiem aprūpes pakalpojumu sniedzējiem Rīgā, aptuveni 500–600 aprūpētāju ik dienas nodrošina aprūpi 1300–1400 personām. Lielākoties tie ir guloši cilvēki vai ar nopietnām pārvietošanās grūtībām.
“Mēs pat esam priecīgi, kad mums piezvana un uzreiz ziņo par šādām situācijām, kad kaut kas nenotiek tā, kā vajadzētu tam būt,” saka biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” Rīgas aprūpes dienesta vadītāja Ilze Zilemane.
“Mums ir trīs kvalitātes vadītāji, kuri uzreiz dodas pie klienta, tiklīdz saņemta informācija, kas liecina par kaut kādu problēmsituāciju. Pat nav šīs problēmsituācijas, mēs reizi gadā aizbraucam pie visiem klientiem,” viņa piebilst.
Biedrībā skaidro, ka visiem aprūpētājiem jāaizpilda darba uzskaites lapas, kurās klients ar parakstu apliecina katru saņemto aprūpes vizīti. Tas ļauj organizācijai kontrolēt, vai aprūpētājs pie klienta ir bijis un pakalpojums sniegts.
Šā gada pirmajos trīs mēnešos Rīgā aprūpi mājās saņēma vairāk nekā 7100 cilvēku – 6493 pieaugušie un 621 bērns. Pērn kopumā šo pakalpojumu saņēma gandrīz 9400 rīdzinieku – 8022 pieaugušie un 1364 bērni.
