Kādreizējais hokejists jau daudzus gadus slīpē sevi trenera arodā un bija uz komandtiltiņa arī 2023. gada pasaules čempionātā, kad Latvijas izlase izcīnīja bronzas medaļas. Jau pirms vairākiem mēnešiem tapa zināms, ka tagad viņam uzticēts vadīt Rīgas HS un HK “Dinaburga” apvienojumu, kurā viņa rīcībā būs gados ļoti jauni spēlētāji. Kā galvenais treneris viņš iepriekš darbojies ar junioriem, bet darbs ar komandu, kas spēlēs pieaugušo līmenī, viņam būs pirmo reizi.
Pats Vilkoits tajā saredz izaicinājumu savā karjerā un nevar sagaidīt jaunās sezonas sākumu. “Gribu saprast, kā viss notiek. Jā, esmu bijis asistenta lomā, bet domāju, ka galvenajam trenerim būt ir mazliet savādāk. Esmu mazliet sailgojies pēc tā procesa – visa sagatavošanās darba un aizkulisēm.”
Galvenie komandas uzdevumi ir jauniešu izlases kontekstā, atklāj treneris.
“Jauniešu izaugsme kā tāda – tas mums būs process. Viens ir savā galvā [taktiski] uzzīmēt, lai būtu tā un tā, bet jāskatās lielā bilde un tas, kas ir mērķis un uzdevums komandai šajā un ne tikai šajā sezonā.”
Taču izaicinājumi viņam būs ne tikai hokeja laukumā, bet arī ārpus tā, jo pašlaik Rīgas HS mājvietā notiek remontdarbi, kā arī kopā saliktas divas hokeja skolas, no kurām otra atrodas 200 km attālumā no galvaspilsētas. “Redzēsim, kā tas strādās. Abiem klubiem ir pienākuši klāt spēlētāji no malas, kas agrāk jau ir spēlējuši Rīgas HS, ir džeki no Daugavpils un “Hokeja skolas Rīga”, ir [dzimušie] 2010. un 2009. gadā, pāris 2008. gadā – tāds mikslītis. Ja kopā skatās, tad tā komanda būs vairāk uz perspektīvu [tendēta].
Treniņus mēs aizvadām Rīgā, bet mājas spēles – pašlaik plānots līdz janvārim – aizvadīsim Daugavpilī.”
Strādājot ar jauniešiem, ir jāsāk ar vienkāršām lietām, jo laukumā, ja pretī ir tikai sava vecuma pretinieki, pieļautām kļūdām var būt mazāka cena. Bet, spēlējot pret profesionāļiem vai pusprofesionāļiem, viņi ir gatavi sodīt par nepareizu darbību, uzsver Vilkoits. “Piemēram, nūjas pozīcijas – kur tās atrodas? Kāpēc tās atrodas tieši tur? Kā mēs pozicionējam sevi laukumā? Tas viss šiem džekiem ir jauns – 99 % tas ir augstākais līmenis, kurā viņi jebkad ir spelējuši. Ir dažādas lietas, bet mēs sākam no vienkāršākā, lai varam uzbūvēt to pamatiņu un paskatīties, cik tālu sezonā varam tikt.”
Lai gan Vilkoits joprojām Latvijas pieaugušo izlasē darbojas kā trenera asistents, viņam ļoti patīk strādāt arī ar jauniešiem. “Viens no tādiem dzinuļiem un motivatoriem ir tas, ka vari viņiem parādīt un dot jaunas lietas. Viņi to uzsūc un grib, lai viņus trenē. Jauniešiem ir tāda tendence, ka viņi ir motivēti un ļoti labi atsaucas uz aizrādījumiem. Tās trenera lietas arī ir pareizi jāuztver, un līdz šim viņi to visu ir uztvēruši pozitīvi. Protams, nav ideālā scenārija, ka tu pasaki un viss tiek izdarīts, bet tas ir process.”
Treniņu procesā liels uzsvars tiek likts uz spēli aizsardzībā – jābūt gudriem un disciplinētiem, lai būtu iespējas arī pašiem spēlēt ar ripu, un arī zinātu, ko ar ripu pēc tam iesākt. “Tas ir plāns, kuru gribētos īstenot. Progress ir lēns, bet, cerams, ka iet uz priekšu.”
