Runājot gan ar politologiem gan iedzīvotājiem, šķiet, ka cerības uz jaunās valdības jaudu ir bijušas lielākas, nekā tas, ko valdība līdz šim spējusi rādīt darbos. Tomēr vērtējums ir labāks, nekā tas bija, kad amatos stājās iepriekšējā valdība.
Ar Evikas Siliņas Ministru Kabinetu otrajā pilnajā darba mēnesī apmierināti vai drīzāk apmierināti bija 22,3 %. Ar Kulberga 23,5 %.
Bet salīdzinot ar Siliņas valdības beigu rādītāju, kur apmierināto vai drīzāk apmierināto bija tikai 17,2%, Kulberga valdība ir pieplusojusi klāt 6,3 %.
“Izskatās, ka viņš zina, kas ir jādara. Un es redzēju vienu sapulci, kurā viņš atklāti pateica – jā, man nepatīk, ko jūs esat sagatavojuši. Darām vēlreiz un darām labāk,” pauda iedzīvotājs Kristiāns.
“Ka sāk ieviest kārtību naudas lietās, kur kas jāsāk atskaitīties, kur kas ir padarīts, izdarījis. Tas ir tas, kas mani uzrunā personiski,” atzina iedzīvotāja Vita.
Tīri okei, pagaidām. No 100 dienām neko daudz nevar pateikt, bet jā, man šķiet, ir labāk, nekā iepriekšējais premjers, premjere, kas mums bija,” sprieda iedzīvotāja Līva.
“Katrā ziņā tas ir kaut kas jauns līdz šim Latvijā nebijis. Tāda apņēmība līdz šim nav pieredzēta. Pie kā tas novedīs? Vēl mēs nezinām, protams. Bet, manuprāt, sākums ir ļoti labs un gribētos redzēt, kā tas turpinās,” uzskata Mareks.
Pozitīvi tiek vērtēts, ka valdība spēj diagnosticēt problēmas, ka dod vismaz cerības, ka lēmumus varētu pieņemt ātrāk. Un – cenšas izskaidrot, ko tā grib darīt, jeb vienkārši sarunājas ar sabiedrību. To izceļ arī politologi.
“Komunicē ļoti spilgti, ļoti atvērti, brīžam ļoti tieši brīžam pārkāpjot, iespējams, kādas pieņemtās pieklājības vai ētikas robežas.
Tas ir tas, ko redzams, ka sabiedrība vēlas un novērtē. Vismaz daļa no sabiedrības,” vērtēja politoloģe, RSU Programmu grupas vadītāja Lelde Metla-Rozentāle.
Bet – kā ir ar reāliem darbiem? Vai lēmumi pārdomāti? Par to ir daudz pretenziju – kas būs ar nevalstiskajām organizācijām, kas ar reformām veselības jomā un citur.
“No vienas puses, ir panākumi. Tas ir neapšaubāmi tas, kas saistīts, piemēram, ar drošību. Es domāju, ka izmaiņas, pārejot no iepriekšējās valdības pie šīs, neapšaubāmi, kā saka, to lietu stipri uzlaboja.
Bet no otras puses, ir arī lietas.. Nu – cilvēki prasa darbus un šajā ziņā ir savas problēmas,” atzina politologs, LU profesors Juris Rozenvalds.
“Viens ir spēt ļoti saprotami stāstīt par problēmām un arī parādīt aptuvenus risinājuma virzienus. Cita lieta ir spēt šīs problēmas arī atrisināt, nesabojājot attiecības ar milzīgām gan Latvijas sabiedrības grupām, gan arī ar koalīcijas partneriem,” norādīja Metla-Rozentāle.
“Viens no var teikt, trūkumiem. Ja mēs runājam par valdību – ka mēs neko nezinām, kā tad izskatīsies nākamais budžets? Un šajā ziņā aizbildināties ar to, ka, lūk, nāks jaunā valdība un pieņems.. Mums tomēr gribas zināt, kādas ir tās aprises. Un patiešām jautājums – vai tiks celti nodokļi. Kādā veidā īsinās? Acīmredzot tas ir uzdevums šai valdībai,” atzīmēja Rozenvalds.
“Tāpat arī citi sasāpējuši jautājumi – it sevišķi viss, kas saistīts ar “Rail Baltica”. Notiekot kaut kādas tikšanās, ir daudz dažādas retorikas, bet vai tur tiks panākts kaut kāds reāls progress?
Mēs vai nu ticam premjerministram, vai ne sevišķi,” teica politoloģe, domnīcas “Providus” asociētā pētniece Iveta Kažoka.
“Vienalga, vai mēs runājam par izglītības sektoru, vai mēs runājam par iekšlietu sektoru un par slaveno bēgļu ķeršanu un tā tālāk. Tā kā šeit vairāk ir priekšvēlēšanu gaisotne nekā tāda īsta vēlme saliedētā komandā strādāt,” vērtēja Metla-Rozentāle.
Un ir vēlētāji, kurus tas ir nokaitinājis.
“Man gribas Latviju latvisku, bet tajā pašā laikā – nu, iebraucēji ir šeit un viņus tagad izmantot kā kaut kādus vaininiekus visām Latvijas problēmām. Tas taču..Mums ir savas problēmas un man gribētos, lai kādreiz tie politiķi risina problēmas, nevis meklē vaininiekus. Man ir tas, man ir tā piegriezies!” atzina iedzīvotāja Linda.
Sociologs brīdina, ka vēl pāragri spriest, vai sabiedrības vērtējuma pieaugums šai valdībai nav tikai īslaicīgs.
“Tā vien izskatās, ka lielā mērā valdības šis te darba vērtējuma uzlabojums ir saistīts ar uzticības kredītu.
Citiem vārdiem, cilvēki saka – mums ir cerība, ka tiešām varētu būt kādi uzlabojumi, bet man nav indikācijas par to.
Vismaz tas, ko mums rāda aptaujas – ka cilvēki teiktu jā, mēs šos uzlabojumus esam jau ieraudzījuši,” vērtēja sociologs, SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Arī politologi, vērtējot līdzšinējo posmu, ir piesardzīgi.
“Es teiktu starp labi un viduvēji. Katrā ziņā es nevaru teikt, ka viss ir izpildīts labi,” pauda LU profesors.
“Ļoti vienkāršojot, es teiktu, ka piecu ballu sistēmā 4, proti, “labi”. Tāpēc, ka ir vairākas izcilas lietas un vairākas teju nesekmīgas lietas. Līdz ar to šādu valdību ir ārkārtīgi grūti novērtēt. Bet, ja tomēr cenšas un salīdzina ar iepriekšējām, ir labāk,” sprieda Kažoka.
“Es teiktu starp vairāk viduvēji. Un kāpēc? Jā, es teiktu vairāk viduvēji. Man ir tāda sajūta, ka premjers ir kā tāds jauns, enerģisks klases audzinātājs, kas ielaists 12. klasē, kur 12. klasē zina, ka tūlīt jau drīz būs izlaidums. It kā skolotājs ir jāpiecieš, jo bez viņa jau nevar, bet nu tāda īsta atdeve un ieinteresētība skolotāja jeb klases audzinātāja piedāvājumos nav novērojama,” teica Metla-Rozentāle.
Un premjera partijas reitingi ir gājuši augšup, kamēr pārējiem valdības partneriem slīdējuši uz leju – tā liecina pēdējā SKDS veiktā aptauja.
