Goda vietā nupat klajā nākušais etnomuzikoloģes un folkloras pētnieces Daces Nastevičas apkopotais izdevums par Nikolaja Heņķa muzikālo mantojumu. Skan kokle, jo savulaik Heņķis bija ne tikai izcils tās spēlētājs, bet arī viens no labākajiem kokļu meistariem Alsungā, savu instrumentu izgatavojis jau sešu gadu vecumā. Vienā izdevumā šīs personības plašumu aptvert grūti. Viņš bijis audējs, kurpnieks un tautas muzikants – arī veikls dūdinieks, spēlējis āžragu, karadienestā apguvis vijoles un klarnetes spēli.
“Viņam visa dzimta ir muzikāla. Tā viņa virtuozā tehnika, tas ir kaut kas apbrīnojams. Bet viņš ir spēlējis visu mūžu, tā ir viņa mūžīgā meditācija. Nu un tajās atmiņās par viņa pēdējām dienām, ka viņš ir gulējis vienkārši gultā, bārdiņa uz augšu un nepārtraukti pirksti kustās,” klāstīja izdevuma materiālu apkopotāja Dace Nasteviča.
Foto: Skrundas TVFoto: Skrundas TV
Plaša Nikolaja Heņķa kolekcija glabājas Latviešu folkloras krātuvē.
“Viņš bija tiešām izglītots virtuozs. Pats rakstīja notis, ļoti smalkas melodijas. Tā kā tur ir, ko paņemt un mācīties. Noder gan pētniecībai, gan praktiķiem mācīties, arī pētīt tos tradicionālos stilus, arī repertuāru. Suitu pašu vietējo tradīciju skatīties,” teica Latviešu folkloras krātuves pētniece, etnomuzikoloģe Ieva Vīvere.
Folklorists Emilis Melngailis savulaik no Nikolaja Heņķa pierakstījis 50 dziesmu un deju melodiju. Melngailis par viņu teicis – “Arī dancī Heņķis bij pārākais, ar visiem saviem 60 gadiem kājas veikli cilādams kā smuidris zēns”. Šodien suitos atdzimusi gan kokles, gan dūdu spēle un godā celti agrākie suitu muzikanti. Viens no šī mantojuma iedzīvinātājiem ir Juris Lipsnis.
“Oi, daži ir viegli, un tad ir daži, kuriem es pat neķeros klāt. Daudzi gabali ir sarežģīti, tur vajag diezgan profesionālu pieeju, lai tos nospēlētu,” klāstīja dūdinieks, koklētājs, folkloras kopu vadītājs Juris Lipsnis.
Šis izdevums ir turpinājums grāmatu sērijai “Suitu novada mantojums” un kā dāvana ikvienam interesentam izcilā tautas muzikanta 160 gadu jubilejā.
“Ja sāk to darbiņu šķetināt un visas tās idejas rosās, tad arī saprot, ka tas mantojums ir un ir vērts viņu celt godā un apkopot. Literatūra ir specifiska, eksemplāri ir ap 340,” norādīja biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” vadītāja Dace Martinova.
Savukārt Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā līdz novembrim skatāma izstāde “Suitu krāsas un ritmi”, kas arī veltīta Nikolajam Heņķim.
