Rīgā joprojām turpinās vētras “Priska” seku likvidēšanas darbi, lai no kritušiem un bīstamiem kokiem atbrīvotu ielas, parkus, kapsētas, māju pagalmus un arī mežu teritorijas. Parkos un dārzos visvairāk koku cietuši Mežaparkā, Tekstilnieku un Pļavnieku parkā, Lucavsalā un Lielajos kapos.
Par trešdaļu vairāk lūzušu koku nekā 2024. gadā
Vairumā parku bīstamākās situācijas ir novērstas, bet “Rīgas mežu” pārstāve Ieva Geistere norādīja, ka sakopšanas darbi prasīs vēl vairākas nedēļas: “Prioritāte bija sakopt visu centru, ko mēs esam pamatā izdarījuši. Vēl bīstamākās vietas šobrīd ir Lielie kapi, Ozolaine, Ķengaraga promenāde. Visās šajās teritorijās turpinās vētras seku likvidēšana un postījumu apzināšana. Joprojām mēs atrodam kādus kokus, kuriem ir izceltas saknes, vai arī iekārušos [lūzušus] zarus.”
Geistere aicināja iedzīvotājus iet ar līkumu vietām, ap kuram ir novilktas ierobežojošās lentes:
“Mēs nevaram garantēt, kurā brīdī šis zars kritīs. Mēs arī nevaram visas teritorijas sakopt vienlaikus.
Ja salīdzinām ar 2024. gada vētru, tad šobrīd ir vismaz par trešdaļu vairāk lūzušu koku Rīgas dārzos un parkos.”
Rīgā nogāztos kokus šķeldo
Pilsētas teritorijās trauslākie koki bijuši papeles, kļavas un bērzi, kā arī priedes Mežaparkā un piejūras teritorijas. Savukārt Rīgas un Pierīgas mežos visvairāk cietušas Piejūras, Ogres, Tīreļu un Daugmales apkārtnes teritorijas, kur arī vēl turpinās meža ceļu atbrīvošanas darbi. Kopumā Rīgas mežos vētrā bojāti līdz 15 000 kubikmetru koksnes.
“To, kas savākts pilsētvidē, pamatā šķeldojam. Daļa aiziet dārzu un parku apsaimniekošanā, mulčējot teritorijas, daļa tiek pārdota izsolēs. Par mežiem mēs skatāmies – mums ir ļoti lieli zaudējumi.
Ir jautājumi, kur iedzīvotāji var nākt un vākt malku, iegādāties malkas vākšanas atļaujas mūsu teritorijās. Tas būs iespējams,
bet tikko nogāzts koks vēl nav malkas koks, tāpēc jāseko līdzi informācijai gan mūsu sociālajos medijos, gan jāinteresējas mūsu mežniecībās,” aicināja Geistere.
Pirms došanās pārgājienos jāpārbauda informācija
Tāpat vētra būtiskus postījumus radīja arī Gaujas Nacionālajā parkā, kur kritušie koki un zari daudzviet aizšķērsojuši takas, kāpnes un laipas. Tādēļ DAP aicina apmeklētājus pirms došanās dabas pārgājienos pārliecināties, vai konkrētais maršruts jau ir drošs un atvērts, stāstīja pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktore Ilze Millere.
“Ir sagāzušies koki, kas aizšķērsoja taku, zari sakrituši. Ir arī lielāki postījumi, kur jau bojāta arī infrastruktūra, īpaši Gaujas senielejā. Šobrīd joprojām nav pieejamas vairākas takas Siguldā – kāpnes, kas ved uz Kraukļu aizu, kāpnes uz Paradīzes kalnu, kāpnes otrā pusē Gaujai uz Krimuldas muižu un arī kāpnes no Siguldas Mākslu skolas Baltais flīģelis,” uzskaitīja Millere.
DAP aicina apmeklētājus būt vērīgiem arī takās , kuras ir jau atvērtas:
“Vietām mazāki sakopšanas darbi var turpināties un varbūt ir kāds koks vai zars, kas nav pamanīts. Šobrīd ir arī gan lietus, gan vējš un situācija vēl var mainīties.”
Vētras seku apzināšanā un likvidēšanā DAP turpina iesaistīt arī brīvprātīgos, savukārt apmeklētāji informācijai par slēgtajām vietām var sekot līdzi aplikācijā “Dabas tūrisms”, kurā aicina arī ziņot par kādām līdz šim nepamanītām postījumu vietām.
KONTEKSTS:
Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada, kad ir pilnvērtīgi novērojumi par vēja brāzmām Latvijas teritorijā.
Vētrā sabrūkot jaunbūvei, Jelgavā gāja bojā cilvēks. Vairāki cilvēki cieta krītošu koku un zaru dēļ. Glābšanas darbos cieta divi ugunsdzēsēji glābēji.
Svētdienas, 23. augusta, rītā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, un elektrības dažādās Latvijas vietās nebija vairākas dienas. Daudzviet nedarbojās luksofori, bija slēgti veikali un degvielas uzpildes stacijas. Tāpat bija traucēti mobilie sakari. Elektroapgādi atjaunoja pakāpeniski.
Atbildīgie dienesti atzina, ka vētra sniegusi mācībstundu par lietām, kas uzlabojamas. Priekšlikumi jāizstrādā Krīzes vadības centram. Premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) atzina, ka vētras radītā krīze izgaismoja komunikācijas trūkumus starp atbildīgajiem dienestiem, bet prezidents Edgars Rinkēvičs atzīmēja, ka ir jāpilnveidot Krīzes vadības centra darbs.
Ļoti stipra vētra plosījās arī Lietuvā.
