ĪSUMĀ:
Žurnālists: Tā ir milzīga katastrofa
“Tā ir milzīga katastrofa. Tas ir kā cunami, kurā ir ļoti grūti saprast, kas notiek. Un arī vietējie iedzīvotāji daudzi nāca klāt un sveicināja, teica “Namaste! Ja atrodat manu mīļo, lūdzu, paziņojiet man. Ja varat, nododiet tālāk informāciju.”
Visi meklē informāciju, un pazudušo skaits ir vismaz 4000. Tas ir milzīgs skaitlis, milzīgs. Un pazudušie cilvēki nav tikai no viena apgabala – tas skar visu reģionu, visu valsti un ceļotājus visā pasaulē.”
Tā stāsta Ražnīšs Bandari – žurnālists no Nepālas, kas jau pirmajās dienās pēc postošajiem plūdiem, dubļu un akmeņu nogruvumiem devās uz Nepālas ziemeļiem, lai stāstītu par katastrofas patiesajiem apmēriem. Novēroto un secinājumus viņš regulāri publicē kā savā “Facebook” kontā, tā vietējos un ārvalstu medijos.
Foto: Laura Laķe / Latvijas RadioNepāliešu žurnālists Ražnīšs Bandari
Plūdu skartā teritorija ir grūti pieejama
“Tā ir ļoti grūti pieejama teritorija. Agrāk tur bija ceļi, bet tagad vairs nav. Šķiet, aizskaloti ir aptuveni 40 līdz 50 kilometri ceļa. Un, tā kā esmu no Nepālas un veidoju reportāžas, man bija ļoti svarīgi doties uz notikuma vietu. Trīs dienas es nevarēju pārģērbties, jo tas vienkārši nebija iespējams. Arī gulēt tur nebija ērti. Turklāt, kā jūs zināt, tur nav ne elektrības, ne interneta. Grūtības radīja arī ceļš.
Kur iepriekš varēja izbraukt trīs stundās, tagad nepieciešamas 12 vai 13 stundas. Tas ir ļoti grūti un es ceļā pavadīju gandrīz 12 stundas,” atceras žurnālists.
Dubļi un ūdens savā ceļā aprijuši teju visu, ne tikai ceļus. Arī mājas un pat tūristiem un tirdzniecībai svarīgo, reiz grandiozo Girongas robežpunktu uz Nepālas un Ķīnas robežas. Tagad šeit valda baiss klusums un posts. Taču pirms tam caur to diendienā plūda cilvēku un transporta straumes.
“Šis reģions atrodas Nepālas ziemeļos. Un tas ir ļoti nozīmīgs reģions uzņēmējdarbībai, jo no Ķīnas tiek importētas daudzas preces, kas ceļo caur Tibetu, tad uz Rašuvas reģionu un tālāk uz Katmandu. Daudzi elektromobiļi tiek ievesti pa šo ceļu. Šai vietai ir arī reliģiska nozīme, jo tie ir vārti uz Kailaša kalnu, un to godā kā vienu no nozīmīgākajiem kalniem ikviens, kurš ir uz garīgā ceļa, – daudziem ticīgajiem Kailaša kalna apmeklējums ir vienreizēja iespēja dzīves laikā. Tāda ir šī vieta. Bet tajā pašā laikā tā ir izolēta. Un tur jāšķērso lielie Himalaji un kalni. Un ceļi, kas ved uz turieni, ir ļoti šauri. Un, kā jau zināt, kalnu un citu apstākļu dēļ, tur vienmēr ir problēmas ar mobilo tīklu. Bet tagad tur vispār nav ceļa. Tāpēc tur nokļūt ir gandrīz neiespējami. Tur var nokļūt tikai ar helikopteru,” skaidro Ražnīšs.
Foto: Rajneesh BhandariPlūdu skartās teritorijas Nepālas ziemeļos
Tuviniekus meklē kā vietējie, tā ārvalstu ceļotāji
Girongas robežpunkts atrodas aptuveni 1800 metrus virs jūras līmeņa. Reljefs tam apkārt ir sarežģīts, un papildu fizisku slodzi glābējiem rada arī atrašanās tādā augstumā.
Neraugoties uz to, arī Ražnīšs skarbus vārdus velta amatpersonām – glābšanas darbi, viņaprāt, uzsākti vēlu. Un par pazudušajiem joprojām neziņā ir ne tikai daudzu ārvalstu ceļotāju tuvinieki, bet arī vietējie.
“Es intervēju kādu cilvēku, kurš šajos plūdos zaudējis piecus ģimenes locekļus. Viņi ir pazuduši. Un tobrīd jau bija pagājušas vairākas dienas. Un viņi teica, ka vairs nevar gaidīt, tāpēc noturēja simbolisku kremāciju. Mēs devāmies uz Pašupatinata templi. Un to darīja arī daudzi citi cilvēki. Ja kāds ir pazudis un nav iespējams viņu atrast, cilvēki šeit veic simbolisku kremāciju. Tas ir liels zaudējums, tā ir tik plaša mēroga katastrofa, kādu neesmu redzējis kopš 2015. gada zemestrīces,” stāsta Ražnīšs.
Ceļus un infrastruktūru pēc plūdiem atjaunosim, bet lielākais zaudējums ir cilvēki, pauž nepāliešu žurnālists Ražnīšs Bandari. Starp bezvēsts pazudušajiem ir arī 33 Latvijas valstspiederīgie.https://t.co/9Smplv7ABM
🇳🇵Kadri no plūdu skartās teritorijas: žurnālista arhīvs pic.twitter.com/nAcmldSwmV — Latvijas Radio Ziņas (@LRZinas) September 7, 2026
Ražnīšs: Ceļus salabosim, bet cilvēki zuduši uz visiem laikiem
Plūdi Nepālā radījuši zaudējumus vismaz 2,2 miljardu eiro apmērā, un līdz šim aplēstās izmaksas agrīnās atjaunošanas pasākumiem, piemēram, ceļu būvniecībai, patversmju izveidei un elektrības nodrošināšanai pārsniedz 42 miljonus eiro.
“Manuprāt, galvenais šeit ir zaudētie cilvēki. Ja mēs kādu zaudējam, ja kāds no mūsu tuviniekiem vairs nav starp mums, ir vajadzīgi gadi, lai atgūtos no šāda zaudējuma.
Jā, ir cietušas arī ēkas, mājas, ceļi, bet tos ar laiku atjaunos. Taču lielākais zaudējums ir cilvēki,” pauž Ražnīšs.
KONTEKSTS:
26. augustā Nepālu skāra plaši plūdi, bet tuvējo Tibetu dubļu noslīdeņi. Eksperti lēš, ka plūdus izraisījis no tūkstošiem metru augstuma nokritis ledāja gabals. Tas iekritis upē, pa kuru plūstošās dubļu masas izraisīja katastrofu Nepālā un Tibetā. Dabas katastrofā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku, bet bez vēsts pazuduši vairāk nekā 5000.
Starp bezvēsts pazudušajiem ir arī 33 Latvijas valstspiederīgie. Viņu radiniekus aicina nodot DNS paraugus potenciālai bojāgājušo identificēšanai.
Nepālā šī ir upuru skaita ziņā lielākā katastrofa kopš 2015. gada zemestrīces. Glābšanas darbos iesaistīti 20 000 cilvēku.
