ĪSUMĀ:
AfD vēsturiska uzvara Saksijā-Anhaltē
Saskaņā ar pirmdienas rītā publicētajiem sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem par AfD balsojuši 43,8 % vēlētāju, bet līdzšinējā zemes premjera Svena Šulces pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) ieguvuši tikai 17,2 % balsu.
Par sociāldemokrātiem (SPD), kas ieguva trešo vietu, balsoja 9,3 %, zaļajiem – 8,9 %, bet kreisajiem – 8,6 %. Tāpat slieksni iekļūšanai vietējā likumdevējā ir pārvarējusi arī galēji kreisā Zāras Vāgenknehtas dibinātā partija “Sociālā taisnīguma un ekonomiskā saprāta savienība” (BSW), iegūstot 5,3 %.
Vēlētāju līdzdalība Saksijā–Anhaltē notikušajā balsojumā ir augstākā kopš Vācijas atkalapvienošanās pirms 36 gadiem – teju 78 %.
Līdzšinējais premjers Svens Šulce cietis sakāvi ne tikai kā konservatīvo saraksta pirmais numurs, bet arī kā kandidāts paša vēlēšanu apgabalā, kur viņu atbalstījuši 31,7 % vēlētāju, bet AfD izvirzītais Kristiāns Mertenss ieguvis 35,2 % balsu. Svens Šulce paziņojis, ka pirmdien kristīgie demokrāti gan reģiona, gan federālā līmeņa partijas līmenī pārrunās turpmāko rīcību. Kopš svētdienas vakara ir izskanējuši vairāki aicinājumi Svenam Šulcem atkāpties no amata.
CDU kandidāti šajās vēlēšanās nav uzvarējuši nevienā vienmandāta apgabalā. Savukārt AfD uzvarējusi 38 no 41 vēlēšanu apgabala.
Iepriekšējās zemes vēlēšanās, kas notika 2021. gadā, CDU kandidāti uzvarēja 40 apgabalos, bet AfD – tikai vienā.
To vidū, kas jau ir paguvuši apsveikt AfD ar uzvaru, ir gan miljardieris Īlons Masks, gan Krievijas vadoņa pārstāvis ekonomiskajā sadarbībā ar ārzemēm Kirils Dmitrijevs.
Saskaņā ar likumu, jaunajam Saksijas-Anhaltes landtāgam uz savu pirmo sēdi jāsanāk ne vēlāk kā mēnesi pēc vēlēšanām, proti, 6. oktobrī. Taču šajā reģionā nav juridiski nostiprināts termiņš, saskaņā ar kuru deputātiem ir jāievēl jauns federālās zemes premjers.
Tā kā deputātu balsojums par jauno reģiona līderi ir slepens, nevar izslēgt pārsteigumus. Ja pirmajā kārtā viņu neievēl, otrā kārta ir jārīko nedēļas laikā. Ja arī tad nav zināms uzvarētājs, divu nedēļu laikā landtāgam jānobalso par sevis atlaišanu un attiecīgi jaunu vēlēšanu rīkošanu. Ja vietējais parlaments lemj sevi neatlaist, notiek trešā premjera vēlēšanu kārta, kurā pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu.
AfD uzvaru sekmēja veiksmīgi rīkotā kampaņa
AfD biedri bija ļoti aktīvi sociālajos tīklos, kā arī veiksmīgi rīkoja pasākumus brīvā dabā, kur ar salīdzinoši pozitīvo toni spēja atrast dzirdīgas ausis. Arī izvēlētā stratēģija nospēlēja par labu – vēlēšanu platformā partija lika uzsvaru uz migrācijas samazināšanu, pastiprinot ar patvērumu saistītos likumus. AfD arī solīja veicināt pozitīvāku izpratni par Vācijas vēsturi, vērsties pret sociālo dažādību, kā arī izstāties no līguma, kas nosaka reģionālā sabiedriskā medija MDR darbu, pēc būtības apdraudot raidsabiedrības pastāvēšanu.
AfD panākumos bija arī veiksmīga saraksta līdera Ulriha Zīgmunda pozicionēšana. 35 gadus jaunais politiķis kampaņas laikā spēja veiksmīgi izmantot savu harizmu un uzrunāt vēlētājus, jokojot ar viņiem.
Zīgmunds ir arī viens no populārākajiem politiķiem sociālajos medijos valsts mērogā. Platformā “TikTok” vien viņam seko vairāk 763 tūkstoši lietotāju.
Partija spēja piesaistīt tos, kuri iepriekš nebija piedalījušies vēlēšanās. Kā liecina sabiedriskās raidorganizācijas ARD analīze, AfD izdevies pārliecināt teju 160 000 cilvēku aiziet uz vēlēšanu iecirkņiem un nobalsot par partiju.
Turklāt pārliecinošie partijas panākumi ir rādītājs tam, cik ļoti sabiedrība ir neapmierināta ar esošo valdību Berlīnē. Arī kristīgos demokrātus pārstāvošais kanclers Frīdrihs Mercs zaudē popularitāti. ARD aptaujā ar valdības darbu nav apmierināti 87 % Saksijas-Anhaltes vēlētāju.
Vairākas partijas izslēdz sadarbības veidošanu ar AfD
Neskatoties uz AfD pārliecinošo uzvaru, pagaidām nav skaidrs, kas kļūs par nākamo zemes premjeru, jo visas tradicionālās partijas kategoriski noraidījušas sadarbības iespēju ar eiroskeptiķiem.
CDU Bundestāga jeb federālā parlamenta frakcijas vadītājs Torstens Freijs intervijā sabiedriskajai televīzijai ZDF paziņojis, ka politiskajam spēkam kopā ar Bavārijas sabiedrotajiem – Kristīgi sociālo savienību – kopīgo sarunu ceļā jāpanāk pēc iespējas stabilāko valdību Saksijā–Anhaltē.
Freijs kategoriski izslēdzis sadarbību ar AfD, turklāt ZDF intervijā arī paudis, ka nesagaida kādu partijas biedru pāriešanu uz AfD. Šī labējā spēka Bundestāga frakcijas vadītāja Beatrikse fon Štorha gan aicinājusi kristīgos demokrātus sadarboties ar AfD.
Sarunām ar AfD atvērta galēji kreisā BSW
Tajā pašā laikā BSW vadošais kandidāts Tomass Šulce jau paziņojis, ka partija esot atvērta sarunām ar AfD.
AfD ieguva 39 balsis vietējā likumdevējā, savukārt BSW – piecas balsis. Tādējādi kopā abi spēki nodrošinātu stabilu 44 vietu vairākumu landtāgā, kur kopā strādā 83 tautas kalpi.
Uz aģentūras DPA jautājumu, kas varētu vienot BSW un AfD, Tomass Šulce atbildēja, ka partijas dažos jautājumos, īpaši attieksmē pret Krieviju, ir vienisprātis.
“Mēs esam pret šīm sankcijām [pret Krieviju], kas patiesi grauj mūsu ekonomiku,” norādīja BSW saraksta 1. numurs.
Savukārt BSW dibinātāja Vāgenknehta aicinājusi uz “jaunu politisko sākotni” Saksijā-Anhaltē.
“Tagad, cerams, zemes parlamentā Magdeburgā ir vairākums enerģētikas politikas mainīšanai, Krievijas sankciju izbeigšanai, labākai izglītībai un sabiedriskās apraides fundamentālai reformai,” intervijā DPA norādīja Vāgenknehta. “BSW izmantos šo vairākumu ļaužu dzīves uzlabošanai.”
Viņa gan noraidījusi iespējamo koalīciju ar AfD, taču paudusi gatavību sadarbībai ar eiroskeptiķiem.
“Vēlēšanu zaudētājs – CDU – ir jānomaina,” uzsvēra Vāgenknehta. “AfD izslēgšanas politika ir izgāzusies. Mēģinājums vienkārši veidot vēl vienu koalīciju, lai izslēgtu AfD, būtu vēlētāju apvainošana.”
Viņa pauda pārliecību, ka svētdienas vēlēšanu iznākums būs liels uzmundrinājums BSW pirms 20. septembrī gaidāmajām reģionālajām vēlēšanām Berlīnē un Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
AfD negrasās veidot koalīciju, kas paredzētu vērā ņemamus kompromisus
Zīgmunds paziņojis, ka AfD negrasās atteikties no savām vērtībām un mērķiem kaut kādu politisko spēlīšu dēļ. Viņš noraidījis iespēju veidot koalīciju, kas paredzētu vērā ņemamus kompromisus.
“Mēs gribam, lai pēc vēlēšanām vēlētāji beidzot atkal dabūtu to, par ko tie balsojuši,” uzsvēris AfD kandidāts uz premjera amatu. Viņš noraidījis arī BSW izteikto ideju par bezpartejisku premjerministru.
Zīgmunds norādījis, ka sadarbība iespējama vienīgi ar tām frakcijām vai atsevišķiem deputātiem, kas atbalsta AfD prasību zemes mērogā mainīt līdzšinējo politisko kursu.
Tajā pašā laikā Hrupalla izteicies, ka AfD esot gatava sarunās ar citām partijām ielaisties kompromisos gan imigrācijas, gan ekonomikas politikas jautājumos, ar nosacījumu, ka sarunu partneri piekrīt “kursa maiņai”.
Tādējādi koalīcijas izveide bez AfD būs ļoti sarežģīta. Potenciālajai mazākuma valdībai, ko veidotu CDU, SPD un zaļie un pilnībā atbalstītu “Kreisie”, būtu tikai 40 balsis, un tā pilnībā būtu atkarīga no BSW.
Tomēr Svens Šulce pirms vēlēšanām paziņoja, ka nevēlas būt atkarīgs nedz no labējiem, nedz no kreisajiem. Turklāt CDU iekšienē pastāv pretestība jebkādai sadarbībai ar “Kreisajiem”.
Piemēram, landtāga deputāte Eva Foisnere, kas pārstāv CDU, komentārā žurnālā “Stern” brīdinājusi, ka sadarbības mēģinājuma gadījumā ar “Kreisajiem”, veselas vietējās CDU nodaļas no partijas izstāsies.
Eksperts: Vēlēšanu rezultātus ietekmēja federālā līmeņa politika
Par neskaidro nākotni komentārā sabiedriskajam radio “Deutschlandfunk” runā arī Berlīnes Brīvās Universitātes profesors Torstens Fāss.
Viņš uzsver, ka vēlēšanu iznākumu Saksijā-Anhaltē ietekmēja federālā līmeņa politika. Vērtējot iespējamo AfD nākšanu pie varas šajā Vācijas daļā un ietekmi uz federālo politiku, politologs norāda – tas būtu bezprecedenta gadījums:
“Godīgi sakot, Saksijas-Anhaltes balsīm Bundesrātā nav centrālā loma. To nepietiek. Taču mums ir forumi kā Ministru prezidentu konference vai Izglītības ministru konference, kur pamatā darbojas vienprātības princips, kur visas zemes kopīgi pieņem noteiktus lēmumus. Tas, protams, rada interesantu jautājumu: kā šīs aprindas tiek galā ar drošības apsvērumiem, kas saistīti ar iespējamo AfD premjerministru?”
AfD Saksijas-Anhaltes nodaļa federālā līmenī jau ir atzīta par “apstiprinātu labējo ekstrēmistu organizāciju”, gluži kā dažas citas partijas reģionālās nodaļas.
