ASV sūtņi atveduši jaunas idejas mieram
Ukrainā pozitīvi vērtē to, ka Trampa īpašie sūtņi Stīvens Vitkofs un Džareds Kušners vispār ir atbraukuši arī uz Kijivu. Iepriekš viņiem ir bijušas vizītes Maskavā, bet ar Ukrainas pārstāvjiem iepriekš sarunas notikušas tikai ārpus Ukrainas. Tagad tas ir mainījies un tas tiek ļoti novērtēts – kā atzīmēja Ukrainas prezidents – sūtņi ir atjaunojuši sarunu procesu.
Tiesa, konkrētākas aprises miera noregulējumam pēc šīs pirmās klātienes vizītes Kijivā nav vēl redzamas.
Zelenskis sacīja: “Mēs satikāmies un es domāju, ka tuvāko nedēļu laikā būs iespējams noorganizēt Ukrainas, Amerikas un Eiropas pārstāvju tikšanos, lai pārrunātu dažas detaļas, kuras šobrīd skaļi negribas nosaukt.”
“Šobrīd prioritāte ir sasniegt rezultātus un izstrādāt konkrētus plānus. Patiešām izskanēja vairākas jaunas idejas. Mēs tās pārrunājām. Dodiet mums iespēju pagaidām visu rūpīgi izanalizēt – izprast potenciālo soļu detaļas un to, vai tie mūs tuvinās mieram. Un tad mēs informēsim sabiedrību,” norādīja Zelenskis.
Svētdienas sarunas notika trīs raundos, vienā no tiem piedaloties arī Vācijas, Francijas un Lielbritānijas drošības padomniekiem. Visas sarunu kārtas pēc Zelenska teikta esot bijušas “ļoti saturīgas” un tās bija turpinājums sestdien notikušajām sūtņu sarunām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
“Uzskatu, ka Maskavā esam panākuši ievērojamu progresu. Mēs dzirdējām jaunas idejas. Jūs dzirdējāt prezidentu Zelenski runājam par trīspusēju formātu – ceram, ka par to drīzumā tiks paziņots,” sacīja Vitkofs. “Maskavā tika apspriestas un uz Kijivu atvestas arī dažādas citas svarīgas idejas. Sadarbība ir izšķiroši svarīga – tieši tāpēc šodien šeit redzat nacionālās drošības padomniekus no “trijnieka” valstīm. (..) Abām pusēm būs jāsašaurina domstarpību loks un jāmeklē kompromisi. Mēs uzskatām, ka mums ir viss nepieciešamais, lai to panāktu.”
“Tas, ko prezidents Tramps ir uzdevis Stīvam un man darīt, ir izveidot miera paketi. Un, kā Stīvs jau minēja, mums ir lieliska komanda, kas pārstāv valdību. Ir ļoti daudz cilvēku ASV valdībā – prezidenta, viceprezidenta, valsts sekretāra Marko Rubio un daudzu citu vadībā –, kuri strādā pie tā, lai šo risinājumu izveidotu. Mēs arī cieši sadarbojamies ar mūsu Eiropas partneriem, jo šis ir bijis ilgs, smags un emocionāls karš. Un, kad mēs to atrisināsim, mums tas būs jāatrisina visiem kopā. Mums ir jāizveido tāds ietvars, kas būtu ilglaicīgs arī pēc kara beigām,” savukārt pauda Kušners.
Zelenskis preses konferencē arī norādīja, ka sarunās runāts ne tikai par kara izbeigšanas nosacījumiem, bet arī par atbalsta sniegšanu Ukrainai īstermiņā.
Zelenskis pajokoja, ka ASV sūtņu ierašanās Kijivā nostrādāja pat labāk nekā ASV ražojuma pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot” – Kijivas iedzīvotājiem beidzot bija iespēja “mazliet padzīvot” – jo patiešām Kijivas debesīs pēc daudzu dienu nepārtrauktiem uzbrukumiem beidzot bija klusums.
Ukraina negrasās atdot Donbasu iebrucējam
Krievija nav atmetusi centienus sagrābt visu Donbasu. Ukrainas prezidents norādīja, ka teritoriālie jautājumi ir sarežģīti un tādi var tikt izlemti tikai valstu līderu līmenī, taču atdot Donbasu iebrucējam Ukraina arī negrasās.
Zelenskis uzsvēra: “Donbasa jautājums nav tikai Donbasa jautājums. Manuprāt, tas ir šī kara centrālais jautājums. Tas ir teritoriāls jautājums, kas ir Krievijas puses mērķis. Un, protams, daudzējādā ziņā tas kalpo kā Ukrainas priekšpostenis daudzos jautājumos.”
“Mēs esam nostiprinājuši savas pozīcijas kaujas laukā un austrumos – tieši tur, kur ienaidnieks ir aktīvs un ir palielinājis savu karaspēku. Citiem vārdiem sakot, tur tiek risināti daudzi ģeopolitiski jautājumi. Un mūsu puiši ir pelnījuši lielu atzinību par to, ka ir padarījuši diplomātiju iespējamu. Bez spēcīgas Ukrainas pozīcijas kaujas laukā nebūtu nekā cita kā vien ultimāti. Taču šādā veidā diplomātija šodien ir iespējama,” sacīja Zelenskis.
Runāts arī par ekonomiskajām un drošības garantijām Ukrainai
Sarunās ar sūtņiem runāts arī par ekonomiskajām un drošības garantijām Ukrainai.
Ukraina neatkāpjas no uzskata, ka tās armijai jābūt stiprai un tā ir Ukrainas galvenā valsts drošības garantija, pauda Zelenskis.
Tāpat prezidents atzīmēja nepieciešamību stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzību – Ukrainas vājā vieta šobrīd ir nespējā vērsties pret krievijas ballistiskajām raķetēm, taču Ukraina risina šo jautājumu, strādājot pie savas sistēmas cīņai pret ballistiskajām raķetēm.
Tāpat Ukraina arī cer uz papildu raķetēm pretgaisa aizsardzības sistēmām “Patriot” – ASV solījušas nākamgad palielināt to ražošanas apjomus.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā 2025. gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
2026. gada 23. janvārī Abu Dabī notika pirmās Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējās sarunas klātienē kopš pilna apmēra kara sākuma. Tām sekojušas vairākas tikšanās arī Šveicē.
Lai arī iesaistītās amatpersonas ziņojušas par pakāpenisku progresu, joprojām nav izdevies panākt kopsaucēju tādos svarīgos jautājumos kā teritoriju sadale un drošības garantijas Ukrainai.
Sarunu laikā pakāpeniski arī pieaudzis spiediens pret Ukrainu, ASV mudinot Ukrainu gan atteikties no Donbasa, gan sarīkot kara dēļ atliktās prezidenta vēlēšanas. Zelenskis paudis gatavību tās sarīkot kopā ar referendumu par miera vienošanās nosacījumiem ar Krieviju.
