ĪSUMĀ:
Pārvada atzars jau sešus gadus beidzas nekurienē
No Smilšu ielas Daugavpilī ceļš paceļas virs mājām un dzelzceļa sliedēm līdz rotācijas aplim. Viens tā atzars ved uz Dzelzceļnieku apkaimi, bet otrs atduras barjerās. Aiz tām desmitus metru vēlāk asfalts apraujas – ziemā šo nogāzi kā šļūkšanas kalniņu izmanto bērni.
Sešus gadus pēc pirmā posma pabeigšanas, pašvaldība izsludinājusi iepirkumu ceļa turpināšanai pāri vēl vienam dzelzceļa mezglam līdz pilsētas centram.
“Sākotnējā iecere bija šķērsot abus dzelzceļa mezglus. Tagad projekts ir puspabeigts. Ir atzars, kas pagaidām ir norobežots ar barjerām. Satiksmes pārvada otrās kārtas iecere tieši paredz no šī rotācijas apļa atzara veidot savienojumu un šķērsot dzelzceļu. Strādājot Daugavpils pašvaldībā, atceros, ka tika izvērtēts arī tuneļa projekts. Tika nolemts, ka tas ir vai nu tehniski neiespējams vai nu ļoti dārgs pasākums,” pārvada ieceri skaidroja savulaik tā projektēšanā iesaistītais transportbūvju inženieris, bijušais Daugavpils pašvaldības darbinieks Sergejs Gorņiks.
Daugavpils otrā pārvada gājēju posms Foto: Anna Luīze Ruskule / LSM Latgales redakcijaDaugavpils pārvada turpinājums Foto: Anna Luīze Ruskule/ LSM Latgales redakcija
Vispirms noskaidros būvniecības cenu, pēc tam meklēs naudu
Pārvada pirmo kārtu izbūvēja 2020. gadā par 13 miljoniem eiro – Kohēzijas fonda finansējums – 7,65 miljoni eiro, valsts budžeta dotācija un publiskais finansējums nedaudz vairāk kā 2 miljoni eiro, kā arī pašvaldības finansējums – 3,3 miljoni eiro. Tādējādi tika savienota Jaunbūve ar Dzelzceļnieka apkaimi un slēgta viena pārbrauktuve.
Otrajā posmā jau paredzēts savienot to ar pilsētas centru (Smiltenes ielu ar Kandavas ielu).
Naudas tam tolaik nepietika. Tās nav arī šobrīd.
Pašvaldība iepirkumā sagaida būvnieku interesi un cer saprast, cik šobrīd izmaksās pārvada izbūve. Naudu meklēs pēc tam.
“Ja mēs braucam uz Rīgu, runājam par finansējumu, mums ir nepieciešams parādīt ciparus. Dzelzceļa pārvadājumi samazinās, bet pārbrauktuve pilsētas centrā tomēr rada neērtības un traucē satiksmei. Arī gājēju gaisa tilts Kandavas ielā ir briesmīgā stāvoklī. Tas nav pilsētas, bet gan “Latvijas Dzelzceļa” bilancē. Līdz ar pārvada izbūvi mēs paralēli varētu atrisināt arī šo problēmu,” skaidroja Daugavpils vicemērs Igors Prelatovs (Sarauj, Latgale!).
Savulaik otrās kārtas izmaksas lēstas ap 30 miljoniem eiro. Pašvaldība pieļauj, ka tagad tās varētu sasniegt jau vismaz 45 miljonus. Naudu cer piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem un valsts budžeta.
Pārvads projektēts laikā, kad dzelzceļu varēja dēvēt par Latgales transporta “mugurkaulu”, bet intensīvās vilcienu kustības dēļ pie Daugavpils pārbrauktuvēm veidojās pamatīgi sastrēgumi. Arī projekta aprēķini balstījās uz aktīvu tranzīta plūsmu un sadarbību ar austrumu kaimiņvalstīm.
“Visos aprēķinos bija, ka notiek aktīva sadarbība ar mūsu visiem kaimiņiem un tranzīta plūsmas. Viss ļoti pozitīvi. Tad beigās mēs nonācām līdz šodienas situācijai, kad viss ļoti radikāli mainījies. Bet tie plāni nav tādi, ka tu vienkārši norauj vilciena stopkrānu un brauc atpakaļ. Tur ir zināma inerce – pirmā kārta jau ir uzbūvēta,” norādīja Gorņiks.
Dzelzceļa kravu apjoms sarucis vairāk nekā sešas reizes
Pārvada projekta tapšanas laikā pa Latvijas dzelzceļu gadā pārvadāja gandrīz 60 miljonus tonnu kravu. 2025. gadā – vairs tikai 9,5 miljonus. Kopējais apjoms sarucis par 84 % jeb vairāk nekā sešas reizes. Kritumu gandrīz pilnībā radījis starptautisko kravu zudums, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Cik intensīva šobrīd ir dzelzceļa satiksme tieši iecerētā Daugavpils pārvada vietā, gan nav zināms.
Toties septiņas reizes dienā pa sliedēm brauc pasažieru vilciens uz Rīgu, tikpat – no galvaspilsētas uz Daugavpili.
Pašvaldībā gan uzskatīja, ka pārvads joprojām atrisinātu vairākas pilsētas problēmas.
“Arī no civilās aizsardzības un drošības viedokļa jābūt apbraucamajiem ceļiem, it īpaši pilsētas centrā, kad notiek gan mācībās, gan sastrēgumi vai vēl kaut kas. Jābūt vairākiem ceļa posmiem, kā mēs kādreiz pārbūvējām Vidzemes un Ventas ielu, izbūvējām Odu ielu gar Šuņu ezeru. Šāda veida risinājumi palīdz atslogot citas ielas, gan arī nodrošināt jebkuros apstākļos paralēlas ielas, un tas var būt risinājums apbraucamajiem ceļiem, it īpaši satiksmei, militārajai satiksmei vai sabiedriskajam transportam,” pauda Prelatovs.
Tikmēr, ja izbūvētu pārvadu, “Latvijas Dzelzceļš” būtu gatavs slēgt arī tuvumā esošo pārbrauktuvi. Tas arī mazinātu drošības riskus.
“Kad divas infrastruktūras jeb divi transporta veidi krustojas vienā līmenī, tad riski negadījumiem ir krietni lielāki, un diemžēl negadījumi notiek. Savukārt, ja šķērsojums ir divos līmeņos, tad konflikti ir izslēgti, riski ir nulle. Ja izbūvētu divu līmeņu pārvadu, tad divu kilometru rādiusā esošās vienlīmeņa pārbrauktuves vai pārejas ir slēdzamas,” skaidroja “Latvijas Dzelzceļš” galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners.
Biežākie incidenti uz pārbrauktuvēm rodas, autovadītājiem apstājoties starp barjerām vai zem tām. Sliktākajā scenārijā – uz dzelzceļa zaudētas dzīvības.
Pašvaldības izsludinātais iepirkums parādīs, cik pārvads izmaksātu šobrīd, kad naftas izejvielu cenas ir kāpušas. Tas gan neatbildēs, vai projekta ieguvumi joprojām ir samērīgi ar vairāku desmitu miljonu eiro izmaksām un kur būvniecībai atrast naudu. Pašvaldība finansējuma piesaistei lielas cerības liek arī uz priekšvēlēšanu solījumiem un jauno Saeimas sasaukumu.
