Zemnieku saimniecības “Jaunbrēmeles” realizācijas daļas vadītājs Arnis Putenis ābeļdārzā rāda slimības un kaitēkļu atstātās pēdas, ar ko audzētājiem jārēķinās katru sezonu. Savu ietekmi atstājuši arī laikapstākļi –
vietām nesenā vētra nolauzusi ābeles, tomēr kopumā saimniecībā raugās cerīgi uz sezonu:
“Šis gads vairāk atgādina pagājušo, jo arī bija lietains. Pavasaris bija sauss, šogad bija arī auksts. Ražas kvalitātes ziņā ir labi, protams, vienmēr var būt labāk.”
Pašlaik saimniecībā sākta pirmo šķirņu novākšana. Septiņos hektāros te audzē 34 ābolu šķirnes – tās nogatavojas dažādos laikos, tāpēc ražu iespējams vākt pakāpeniski, nevis visu vienlaikus. Kopumā ir ap 9000 ābeļu. Vidēji sezonā saimniecība realizē aptuveni 70 tonnu ābolu, un ap 80 procentiem no šī apjoma nonāk skolās. Daļa ražas tiek pārdota arī veikalos un pašā saimniecībā. Audzētājs uzskata, Latvijas saimniecības spētu vietējo tirgu nodrošināt ar kvalitatīviem āboliem.
“Ja tagad izņemtu visus ārzemju ābolus, mēs, vietējie, varētu paši sevi nodrošināt. Mēs spējam nodrošināt gan šķirnes, gan izmēru un kvalitāti. No audzētāja puses ir mazliet bēdīgi redzēt, kādu Latvijas ābolu dažreiz noliek blakus importa ābolam. Mēs varam izaudzēt kvalitatīvi – tikai dodiet mums iespēju,” norādīja Putenis.
Nozarē gan uzsver – galīgais šā gada ražas vērtējums būs iespējams tikai pēc novākšanas.
“Uz kaimiņu rēķina varam cerēt uz diezgan normālu finansiālo rezultātu. Poļiem bija ļoti smags pavasaris ar spēcīgām salnām.
Līdz ar to var cerēt, ka nebūs tik daudz lētu importa ābolu no kaimiņvalstīm,” pauda Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības “Augļu nams” valdes priekšsēdētājs Jānis Lepsis.
Viņš prognozēja, ka lielveikalos arī atlaižu laikā diez vai cena būs zemāka par eiro kilogramā: “Ticamākais, ka cena plauktā 1,50 eiro, protams, atkarībā no kvalitātes. Savukārt tirgū par labiem āboliem arī divi eiro kilogramā nebūtu nekāds pārsteigums.”
Ražas apjomi Latvijā pa gadiem ievērojami svārstās. Ja 2022. gadā novāca vairāk nekā desmit tūkstošus tonnu ābolu, tad pērn kopraža bija vien aptuveni 5,6 tūkstoši tonnu. Savukārt 2024. gadā tā pārsniedza 14,5 tūkstošus tonnu. Nozarē skaidroja – šādas atšķirības lielā mērā nosaka laikapstākļi. Pat vienas sezonas laikā salnas, ilgstošs lietus, vējš vai krusa atsevišķos reģionos var būtiski samazināt gan ražas apjomu, gan tās kvalitāti.
