Aptuveni 200 kilogramu smags bezpilota sauszemes transportlīdzeklis – tas ir viens no duālās pielietojamības produktiem, kas komplektēts Latvijā. Ideja aizgūta no Ukrainas pieredzes.
“Pirmais populārākais lietojamības veids ir kravas pārvadāšana, kas Ukrainā ir 90 % un vairāk. Otrs pielietojums ir cietušo pārvadāšana,” norādīja SIA “Natrix” sauszemes bezpilota platformu apmācību speciālists Jānis Vanags.
Uzņēmums sadarbojas ar bruņotajiem spēkiem, aizsardzības ministrijām un citām institūcijām NATO valstīs visā Eiropā, kā arī attīsta sadarbību ASV un Kanādā. Tāpat arī visas dronu ražošanai nepieciešamās komponentes tiek piegādātas no partneriem NATO valstīs.
SIA “Natrix” sauszemes bezpilota transportlīdzeklis Foto: Māris Justs / LSM Latgales redakcijaSIA “Natrix” sauszemes bezpilota transportlīdzeklis Foto: Māris Justs / LSM Latgales redakcija
Latvijā duālā pielietojuma jomā aktīvi darbojas aptuveni 230 uzņēmumu, turklāt to skaits gada laikā pieaudzis par 8 %.
Vairums aktīvu darbību sākuši pēc ilgas izstrādes un pārbaudēm. Tagad tie gatavojas masveida ražošanai, piemēram, Latvijā radīts un patentēts taktisks žņaugs dzīvībai bīstamas asiņošanas apturēšanai.
“Pārsvarā tie tiek importēti no ASV, un šajā gadījumā medicīniskā ierīce, ko izgudroja ārsts, ortopēds, mugurkaula ķirurgs Agris Mertens, ir arī patentēta. Tas ir pavisam jauns princips. Ir pieci seši uzņēmumi, Ukrainā arī ir divi uzņēmumi, kas taisa taktisko žņaugu, jo viņiem tā ir nepieciešamība. Bet, ja mēs runājam par Eiropas Savienību, tad šobrīd Latvijas uzņēmums ir tāds vienīgais,” norādīja SIA “AGM Orthopaedics LLC” pārstāvis Sergejs Lučkinskis.
Foto: Marta Puzāka / LSM Latgales redakcijaSIA “AGM Orthopaedics LLC” pārstāvis Sergejs Lučkinskis
Nelielā vietējā tirgus dēļ Latvijas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmumi pievēršas eksportam.
To vieta starptautiskajā tirgū visbiežāk meklējama šaurās un tehnoloģiski sarežģītās nišās.
“Mēs arī esam diezgan piesardzīgi tajā, kādu informāciju, kam mēs sniedzam, jo mums ir, teiksim, diezgan daudz dažādu cilvēku – zvana, sūta e-pastus, prasa, un mēs ļoti, ļoti izvērtējam, kam mēs šo informāciju vispār sniedzam,” atzina SIA “Baltic Unmanned” vadītājs Uģis Ieviņš.
Savukārt Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks plānošanas jautājumos Uģis Norītis norādīja, ka aizsardzības industrijas tirgus šobrīd ir ļoti piesātināts.
“Tas ir agresīvs, bet tur ir arī pieejams ļoti daudz finansējuma, ļoti daudz iespēju. Līdz ar to mums ir tas latviešu kautrīgums jāliek nost. Mums ir jātīklojas, ir jāatrod sava vieta, un mūsu uzņēmumi ir pierādījuši, ka viņi to var,” atzina Norītis.
“Latvijas Duālā pielietojuma eksporta forums” Rēzeknē Foto: Māris Justs / LSM Latgales redakcija“Latvijas Duālā pielietojuma eksporta forums” Rēzeknē Foto: Māris Justs / LSM Latgales redakcija“Latvijas Duālā pielietojuma eksporta forums” Rēzeknē Foto: Māris Justs / LSM Latgales redakcija“Latvijas Duālā pielietojuma eksporta forums” Rēzeknē Foto: Māris Justs / LSM Latgales redakcija“Latvijas Duālā pielietojuma eksporta forums” Rēzeknē Foto: Māris Justs / LSM Latgales redakcija“Latvijas Duālā pielietojuma eksporta forums” Rēzeknē Foto: Māris Justs / LSM Latgales redakcija“Latvijas Duālā pielietojuma eksporta forums” Rēzeknē Foto: Māris Justs / LSM Latgales redakcija“Latvijas Duālā pielietojuma eksporta forums” Rēzeknē Foto: Māris Justs / LSM Latgales redakcija“Latvijas Duālā pielietojuma eksporta forums” Rēzeknē Foto: Māris Justs / LSM Latgales redakcija“Latvijas Duālā pielietojuma eksporta forums” Rēzeknē Foto: Māris Justs / LSM Latgales redakcija“Latvijas Duālā pielietojuma eksporta forums” Rēzeknē Foto: Māris Justs / LSM Latgales redakcija“Latvijas Duālā pielietojuma eksporta forums” Rēzeknē Foto: Māris Justs / LSM Latgales redakcija
Ukrainas pieredze mainījusi arī bezpilota lidaparātu tehnoloģijas. Lai dronus nevarētu apslāpēt ar radiosakaru traucējumiem, frontē arvien biežāk izmanto optiskās šķiedras vadību. Šādas droniem paredzētas kabeļu spoles tiek ražotas Kuldīgā.
“Tādu mazāku dronu tas dzird aptuveni kilometra attālumā, bet lielos, kas mums arī Latvijā šeit ielidojuši, tie spēj sadzirdēt jau no sešu kilometru attāluma. Mēs visu to radām, informējam, un cerams, ka tuvākajā laikā šie risinājumi būs arī mūsu robežai,” pauda SIA “LAT Defence” sadarbības attīstības pārstāvis Voldemārs Eklons.
Nozarē uzsvēra, ka aizsardzības tehnoloģiju uzņēmumiem ne vien jāveicina eksports, bet arī jānodrošina, lai Latvijā radītās inovācijas stiprinātu valsts aizsardzības spējas.
