Trīs piedāvājumi ar vienu pamatideju
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 9. septembrī, sāka vērtēt trīs piedāvājumus, kuru pamatideja ir viena – atcelt Saeimai pašlaik noteikto izņēmumu un ļaut parlamenta tēriņus pārbaudīt Valsts kontrolei.
Priekšlikumi gan atšķiras ar paredzēto revīziju apjomu. “Latvija pirmajā vietā” rosina Valsts kontrolei Saeimā īstenot finanšu revīziju. “Progresīvie” piedāvā pārbaudīt arī tēriņu lietderību un atbilstību paredzētajam mērķim. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības variantā Valsts kontrole pārbaudītu Saeimas budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī rīcību ar valsts mantu, bet tēriņu lietderības vērtēšana paliktu pašas Saeimas komisijas pārziņā.
Komisijā nav vienotas nostājas
Lai gan līdz šim visas Saeimas frakcijas publiski paudušas atbalstu iecerei ļaut Valsts kontrolei revidēt parlamenta tēriņus, komisijas sēdē tik vienotas nostājas vairs nebija.
Pret ieceri iebilda, piemēram, “Jaunās Vienotības” deputāts Raimonds Čudars. Viņš uzsvēra, ka Saeimas tēriņiem jābūt caurskatāmiem, tomēr to kontrole esot jānodrošina pašam parlamentam, kas par saviem politiskajiem lēmumiem atbild vēlētāju, nevis Valsts kontroles priekšā. Čudara ieskatā, Valsts kontroles iesaiste radītu risku, ka tās vērtējumam tiktu pakļauti arī politiski lēmumi, piemēram, deputātu kompensāciju sistēma.
Arī “Apvienotā saraksta” deputāts Ingmārs Līdaka apšaubīja šādu izmaiņu nepieciešamību. Viņaprāt, Saeimas finanšu revīziju jau pietiekami kvalitatīvi veic neatkarīgi zvērināti revidenti, tādēļ jautājums būtībā esot tikai par tēriņu lietderības vērtēšanu. Līdaka atgādināja, ka par Valsts kontroles pilnvarām revidēt Saeimu parlamentā diskutēts vairākkārt, taču viņa nostāja nav mainījusies.
Līdaka sacīja: “Katrā Saeimā vismaz vienu reizi ir bijušas par šo jautājumu ļoti plašas un garas debates un diskusijas. Nu esam tur, kur mēs esam. Un, raugiet, man ir ļoti vienkārši, jo es šīs vismaz piecas reizes esmu balsojis pret. Un es neredzu, ka kaut kas šai dzīvē vai šajā situācijā būtu mainījies. Līdz ar to man ir ārkārtīgi grūti mainīt savu viedokli, ja es jau vismaz piecas reizes esmu balsojis pret. Es joprojām tā domāju.”
Vairāki deputāti ieceri aizstāv
Savukārt vairāki komisijas deputāti ieceri aizstāvēja, uzsverot, ka pēc gadiem ilgām diskusijām Valsts kontrolei beidzot jāļauj revidēt Saeimu.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama pārmeta kolēģiem nepamatotu baiļu radīšanu par revīziju iespējamām sekām un aicināja parādīt sabiedrībai, ka Saeima no ārējas kontroles nebaidās. Viņa norādīja, ka arī citās valstīs parlamentus revidē neatkarīgas institūcijas un tas to darbu neapdraud.
“Nu, cik ilgi var diskutēt? Nu taču pieņemam lēmumu – sabiedrība šobrīd to prasa! Pieņemam drosmīgu lēmumu, nebaidoties, ka tur nezin kas draudīgs var notikt un tā. Tur nekas nenotiks. Mēs paši būsim ieguvēji, sapratīsim, kā labāk izlietot sabiedrības budžeta līdzekļus,” sacīja Ābrama.
Arī “Latvija pirmajā vietā” deputāte Ilze Stobova aizstāvēja šo ieceri. Viņa uzsvēra, ka Valsts kontrole ar savu profesionālo darbu iemantojusi sabiedrības uzticību, savukārt pašreizējā Saeimas iekšējā kontrole ne vienmēr ļaujot deputātiem saņemt pilnīgas atbildes par parlamenta tēriņiem. Stobovas ieskatā, ja Saeima vērtē citu valsts iestāžu darbu un naudas izlietojumu, tai jāļauj tikpat rūpīgi pārbaudīt arī pašai sevi.
Stobova sacīja: “Es gribētu teikt, ka, ja mēs runājam par bīstamību, tad Saeimā ir viena liela bīstamība. Tā ir iedomība, kas rodas no vietas, no amata – vai tu esi pozīcijā vai opozīcijā, bet ir tāds nožēlas faktors, ka gudrība no tā nemainās, mainās tikai nosaukums.”
Valsts kontrole nevērtētu Saeimas politisko lēmumu vajadzību
Atbildot uz deputātu bažām, Valsts kontrolieris Edgars Korčagins sēdē uzsvēra, ka lietderības revīzijā Valsts kontrole nevērtētu, vai Saeimai vajadzēja pieņemt konkrētu politisku lēmumu. Tā pārbaudītu, vai ar šo lēmumu sasniegts paša parlamenta noteiktais mērķis, vai to nebija iespējams izdarīt lētāk un vai par izlietoto naudu nevarēja paveikt vairāk. Valsts kontroles ieteikumi būtu rekomendējoši, bet tiešas sekas varētu iestāties tikai tad, ja konstatēta nelikumīga rīcība ar budžeta līdzekļiem.
Korčagins sacīja: “Mēs nesakām, kādai jābūt šai politikai. Mēs vienkārši konstatējam virkni lietu, kas šobrīd nestrādā, kas varbūt kādreiz ir labi iecerētas, bet nestrādā, un aicinām tās mainīt un pārskatīt. Mēs noteikti nesakām, kādam jābūt gala lēmumam vai kāda būs izšķiršanās, bet mēs varam parādīt, kas strādā vai nestrādā. Arī Saeimas kontekstā mēs vērtētu visdrīzāk šo lietderības apsvērumu tikai un vienīgi tādos pašos nosacījumos.”
Pie jautājuma atgriezīsies septembra vidū
Ilgas diskusijas komisijā raisīja jautājums, kā likumprojektus virzīt tālāk, un sēdē pat nācās izsludināt pārtraukumu. Noslēgumā komisija nolēma pie šī jautājuma atgriezties 16. septembrī, kur vai nu komisija sagatavos alternatīvu likumprojektu, vai nu par pamatu ņems vienu no frakciju iesniegtajiem likumprojektiem.
Tāpat paredzēts, ka frakcijas šo jautājumu pārrunās, vai tās šo ieceri atbalsta un cik lielā mērā izmaiņām jābūt. Pēc tam komisija izšķirsies, vai un kā sūtīt to uz Saeimu. Komisijas vadītājs, pie Saeimas frakcijām nepiederošais deputāts Oļegs Burovs gan pieļauj, ka šī Saeima vēl varētu pieņemt gala lēmumu.
Pašlaik parlamenta gada pārskatu pārbauda konkursā izraudzīts zvērināts revidents, bet grāmatvedību, izdevumu likumību un lietderību vērtē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Saeima ir vienīgā valsts iestāde, kuru nerevidē Valsts kontrole. Turklāt parlamenta budžets pēdējos desmit gados būtiski audzis – no nepilniem 24 miljoniem eiro 2016. gadā līdz vairāk nekā 40 miljoniem šogad.
Par iespēju Saeimu pakļaut Valsts kontroles revīzijām spriests jau daudzus gadus, un līdzīgi priekšlikumi iesniegti vairākkārt. Iepriekš pret tiem iebilsts, norādot uz Saeimas neatkarību un varas dalīšanas principu. Savukārt ieceres atbalstītāji uzsver, ka Valsts kontrole nevērtētu parlamenta politiskos lēmumus, bet gan finanšu darījumus, iepirkumus un citus administratīvos procesus. Vēl šā gada janvārī Saeimas vairākums līdzīgu priekšlikumu noraidīja.
Valsts kontrole līdz šim paudusi neitrālu nostāju – tā šādas pilnvaras nav prasījusi, taču ir gatava Saeimu revidēt, ja parlaments tā nolems.
