Noguldījumu iespējas uz nakti likme paaugstināta līdz 2,5 %, galveno refinansēšanas operāciju likme – līdz 2,65 % un aizdevumu iespējas uz nakti likme – līdz 2,9 %, teikts ECB paziņojumā.
We raised our key interest rates by 0.25 percentage points.
Read today’s decisions https://t.co/RzppyxVbsw pic.twitter.com/TykPvk55k9 — European Central Bank (@ecb) September 10, 2026
Latvijas ekonomisti norāda, ka likmju celšana visvairāk ietekmēs hipotekāro kredītu ņēmējus, jo palielināsies maksājums par esošajiem kredītiem un dārgāki kļūs jaunie kredīti.
ECB šā gada jūnijā pirmo reizi trīs gadu laikā paaugstināja procentu likmi par 0,25 procentpunktiem. Reaģējot uz enerģijas cenu šoku, ko izraisīja ASV militārā operācija pret Irānu un tai sekojošā Hormuza šauruma slēgšana, ECB palielināja noguldījumu iespējas likmi līdz 2,25 %, galveno refinansēšanas operāciju likmi – līdz 2,4 % un aizdevumu iespējas likmi – līdz 2,65 %. Savukārt jūlijā banka likmes saglabāja nemainīgas, bet ECB prezidente Kristīna Lagarda signalizēja par stingrāku monetārās politikas kursu septembrī.
Galvenais arguments par labu likmju celšanai ir inflācijas pieaugums. Saskaņā ar augusta datiem inflācija eirozonā sasniedza 3,3 %, kas ir krietni virs ECB noteiktā 2 % mērķa.
Šogad preču un pakalpojumu cenu kāpumu visvairāk veicinājis Tuvo Austrumu kara izraisītais enerģijas cenu pieaugums (pēdējā gada laikā enerģijas cenas kāpušas par 14,3 %).
Tomēr, kā atzīmē medijs “Euronews”, pamatinflācija, kas neietver enerģiju, pārtiku, alkoholu un tabakas izstrādājumus, faktiski samazinājās no 2,5 % līdz 2,4 %. Savukārt pakalpojumu inflācija, kas visciešāk saistīta ar algu pieaugumu un iekšzemes pieprasījumu, – saruka no 3,3 % līdz 3 %. Citiem vārdiem sakot, pašlaik ir maz pierādījumu tam, ka augstās enerģijas cenas sāk ietekmēt arī pārējo preču un pakalpojumu cenas.
Ekonomisti to dēvē par “otrreizēju efektu”, un tā neesamība ir spēcīgākais arguments pret stingrākas monetārās politikas īstenošanu, atzīmē “Euronews”. Savukārt ziņu aģentūra “Bloomberg” vērtē – lai gan ir pamats optimismam, jo pamatinflācija pretēji gaidītajam palēninājās, ECB amatpersonas šķietami nevēlas riskēt un tādēļ rīkojas preventīvi.
ECB prognozē, ka šogad inflācija eirozonā paliks 3 % līmenī, bet nākamgad samazināsies līdz 2,5 %.
Nīderlandes finanšu grupa IN likmju paaugstināšanu raksturo kā “baložu” piesardzības soli. Parasti monetārās politikas izpratnē par “baložiem” tiek saukti tie, kas iestājas par aktīvāku ekonomikas sildīšanu. Savukārt “vanagi” atbalsta agresīvāku inflācijas apkarošanu un ir konservatīvāki. Agresīvāku inflācijas apkarošanu pieļauj daļa finanšu tirgu dalībnieku.
Ziņu aģentūras “Reuters” aptaujā vairāk nekā 90 % ekonomistu prognozēja, ka pēc tagadējā paaugstinājuma galvenā procentlikme līdz gada beigām paliks nemainīga jeb 2,5 % līmenī.
Lai gan ekonomistu vidū izskan, ka gaidāmais procentu likmes pieaugums būs pēdējais šogad, tādas bankas kā “JPMorgan”, “Société Générale” un “BNP Paribas” nesen koriģēja savas prognozes, paredzot, ka ECB decembrī likmes paaugstinās vēlreiz.
Savukārt Vācijas otrās lielākās bankas “Commerzbank” vadošais ekonomists Jorgs Krēmers atzīmējis, ka šādu scenāriju nevar izslēgt, taču, viņaprāt, tas, visticamāk, nepiepildīsies.
“Pirmkārt, inflācija patiešām ir būtiski pieaugusi, taču līdz šim tā attīstījusies atbilstoši ECB mērenākajām prognozēm. Faktiskie dati bijuši pat nedaudz labvēlīgāki, nekā prognozēja banka.
Otrkārt, 2,5 % noguldījumu likme jau atrodas pie tā diapazona augšējās robežas, kurā lielākā daļa ECB Padomes locekļu saskata neitrālo procentu likmi. Tas ir tāds likmju līmenis, kas ilgākā termiņā ļauj nodrošināt ECB noteiktā 2 % inflācijas mērķa sasniegšanu.
Ja ECB ceturtajā ceturksnī vēlreiz paaugstinātu noguldījumu likmi – līdz 2,75 %, – tā jau būtu virs neitrālā līmeņa. Treškārt, ECB Padomē pārsvarā ir tā dēvētie “baloži” – monetārās politikas veidotāji, kuri kopumā atbalsta brīvāku un mazāk stingru monetāro politiku,” sacīja Krēmers.
ECB nav vienīgā centrālā banka, kas septembrī pieņem lēmumus par procentu likmēm. Paredzams, ka ASV Federālo rezervju sistēmas amatpersonas apspriedīs šo jautājumu 15. un 16. septembrī. Tāpat tiek prognozēts, ka Japānas centrālā banka šomēnes varētu paziņot par likmju celšanu.
KONTEKSTS:
Lai cīnītos pret arvien pieaugošajām cenām, ECB 2022. gada vasarā pirmoreiz 11 gadu laikā paaugstināja bāzes procentu likmes par 0,5 %. Turpmāk likmes tika paaugstinātas vēl vairākas reizes; 2023. gada septembra vidū likmes celtas desmito reizi pēc kārtas.
2024. gada jūnijā pirmoreiz gandrīz piecu gadu laikā ECB nolēma samazināt likmes, jo eirozonā sasniegts ievērojams progress cīņā pret inflāciju. Otro reizi ECB samazināja likmes septembrī, savukārt oktobrī bija trešais samazinājums, decembrī – ceturtais. 2025. gadā ECB turpināja samazināt likmes arī janvārī, martā, aprīlī un jūnijā. Jūlijā ECB lēma procentu likmes nemainīt.
Kopš 2025. gada jūlija ECB procentu likmes nebija mainījusi, bet 2026. gada jūnijā sekoja pirmais kāpums, paaugstinot procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. ECB šo lēmumu skaidroja ar cīņu pret inflāciju, ko veicinājis naftas un gāzes cenu kāpums saistībā ar karadarbību Tuvo Austrumu reģionā.
