“airBaltic” ziņojusi, ka tā vēlas panākt vienošanos ar privātiem aizdevējiem par īstermiņa aizdevumu. Likme gan būtu augsta – 25 %, un potenciāli aizdevuma summa pieaugtu līdz 257 miljoniem eiro. Savs vārds kā obligāciju turētājai jāsaka arī Latvijas valstij. Tā kā rīt plānota aviokompānijas obligāciju turētāju sanāksme, šopēcpusdien tika sasaukta valdības ārkārtas sēde. Taču lēmumi netika pieņemti.
Šodien īsi pirms trijiem pēcpusdienā valdība ziņoja, ka tā pēc apmēram stundas sanāks uz ārkārtas sēdi, kas būs slēgta un kurā runās par “airBaltic”. Šonedēļ kļuva zināms, ka “airBaltic” esot konceptuāli panākusi vienošanos ar privātiem aizdevējiem īstermiņa kredītam. Potenciāls piedalīties šajā aizdevumu programmā ir arī valdībai. Otrdien tā lēmumus nepieņēma un šodien arī ne.
“Varu apliecināt, ka šodien netika pieņemti nekādi lēmumi par jebkādu valsts finansējuma ieguldīšanu šajā procesā. Katram solim ir savs laiks, un tie ir savstarpēji saistīti.
Pilnīgi noteikti tad, kad tiks lemts par šo ieguldījumu, tas publiski taps darīts zināms,” pauda satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”).
Plānotā finansējuma saņemšanai vēl nepieciešams arī “airBaltic” obligacionāru un akcionāru apstiprinājums. Obligāciju turētāju sapulce, kurā paredzēts skatīt attiecīgo priekšlikumu, ir sasaukta rīt.
Jautāts, vai gaidīts, ka šīs dienas valdības sēdē tiks pieņemts kāds lēmums, “airBaltic” padomes vadītājs Andrejs Martinovs sacīja: “Par Ministru kabineta dienas kārtību un rīcību es neatbildu. Tāpēc es atturēšos no komentāriem. Man liekas, cik es esmu dzirdējis no valdības, no ministra un premjera, ka viņi apzinās “airBaltic” nozīmīgumu valstij, savienojamībai un ekonomikai.”
Kozlovskis gan sacīja, ka viņš kā satiksmes ministrs uzticoties aviokompānijas vadībai. Tāpat uz jautājumu, vai valstij jāpiedalās šajā programmā, Kozlovskis teica, ka šodien nebija nepieciešams par to lemt.
Iepriekš ministrs paudis, ka viņš uzskatot, ka valdībai būtu jāpiedalās šajā kredītprogrammā. Ministru prezidents Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) pēc sēdes žurnālistiem komentārus nesniedza.
KONTEKSTS:
“airBaltic” jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt finanšu situāciju uzņēmumā. Viens no soļiem ir “airBaltic” obligāciju procentu maksājumu kapitalizācija, kam šo vērtspapīru turētāji piekrita atkārtotajā sapulcē 17. augustā. Kā zināms, 2024. gadā “airBaltic” emitēja obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5 % procentu likmi gadā, tostarp valsts iegādājās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā.
“airBaltic” ir vēl vienas saistības pret valsti – īstermiņa aizdevums, kas kompānijai šopavasar bija vajadzīgs degvielas cenu kāpuma segšanai saistībā ar krīzi Hormuza šaurumā. Daļa no 30 miljonu eiro lielā aizdevuma ir atmaksāta, pilnībā tas saskaņā ar iepriekšējo plānu bija jāizdara līdz šā gada augusta beigām, bet termiņu nolemts pagarināt līdz šā gada beigām.
“airBaltic” finanšu stabilizēšanai ir izstrādājusi jaunu biznesa plānu, kas paredz samazināt lidmašīnu skaitu, vairāk koncentrējoties uz pelnošākajiem maršrutiem, un Rīgu atstāt kā galveno bāzi. Vienlaikus uzņēmumam nepieciešams jauns finansējums. “airBaltic” ir vienojusies ar investoriem par aizņēmumu līdz 257 miljonu eiro apmērā. Procentu likme noteikta 25 % gadā.
Arī 2025. gadā Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” strādāja ar zaudējumiem – 44,3 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes mazāki salīdzinājumā ar lidsabiedrības zaudējumiem gadu iepriekš. Kompānija 2025. gadā strādāja ar 779,3 miljonu eiro ieņēmumiem, kas ir par 4 % lielāki nekā gadu iepriekš.
“airBaltic”, ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, apturēja iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā. Kompānija mēģināšot piesaistīt caur privātiem investoriem. Ja tas neizdosies, tad “airBaltic” vadība neizslēdz, ka varētu atkal lūgt valsts palīdzību. Uzņēmums rēķināja, ka tā darbības sekmīgai finansēšanai ziemā būs vajadzīgi papildu 100 līdz 150 miljoni eiro.
Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37 % “airBaltic” kapitāldaļu, “Lufthansa” – 10 %, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62 %, bet 0,01 % – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
