Eksperti iesaka vispirms atbildēt uz jautājumu: ko elektrības pārrāvuma laikā mājās patiešām nepieciešams darbināt un cik ilgam elektrības pārrāvumam gatavojamies. Tikai tad iespējams aprēķināt nepieciešamo jaudu un izvēlēties starp akumulatoru, nepārtrauktās barošanas avotu jeb UPS vai ģeneratoru.
“Pats minimums – telefona lādētājs, ledusskapis, apgaismojums minimālā apjomā, televizors. Rēķinām – ledusskapis 0,3 kilovati, dators līdz 0,6 kilovati atkarībā no jaudas. Visu šo jaudu saskaitām un iegūstam kilovatus reālajā minimālajā nepieciešamajā apjomā,” ieteica Kristīna Bērziņa, RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes asociētā profesore.
Ir jāsaskaita visu elektroierīču jauda, kuras paredzēts darbināt vienlaikus. To parasti norāda vatos vai kilovatos uz pašas ierīces vai tās tehniskajā dokumentācijā.
Ar vienkāršu saskaitīšanu gan nepietiek – ģeneratora jaudu nevajadzētu izvēlēties precīzi uz aprēķinātās robežas. Jāparedz arī jaudas rezerve.
Piemēram, ja varētu rasties nepieciešamība ieslēgt arī elektrisko sildītāju, ģeneratoram jābūt jaudīgākam.
Savukārt degvielas patēriņš būs atkarīgs no tā, cik jaudīgs ir ģenerators, un tas ir aptuveni 1 litrs stundā. Tajā pašā laikā jāatceras, ka ar degvielu darbināmu ģeneratoru daudzdzīvokļu namu dzīvokļos lietot nedrīkst.
“Ja runājam par īslaicīgu pārrāvumu, kas ir stunda divas trīs, pastāv dažādi risinājumi, kas var nodrošināt datora tīklu, interneta ierīces un telefona lādēšanu, bet šīs iekārtas diez vai varēs nodrošināt ledusskapja ilgstošu darbību, ja ir ilgstošs pārtraukums,” teica RTU profesore. “Tad ir jābūt centralizētam risinājumam kopā ar namu pārvaldi – kā tiek nodrošināta rezerves elektroapgāde attiecīgajai daudzdzīvokļu mājai, jo dzīvoklī var izmantot nelielas tehnoloģijas, kā UPS.”
Tomēr arī centralizēts ģenerators nenozīmē, ka elektrības pārrāvuma laikā mājas iedzīvotāji varēs turpināt izmantot visas elektroierīces kā ikdienā. Rezerves elektroapgādei vispirms jānosaka prioritātes.
“Ģeneratori, lai cik tie arī būtu lieli, nespēs nodrošināt kvalitatīvu veselas mājas patēriņu,” uzsvēra Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju valdes priekšsēdētājs Ervīns Straupe.
Daudzdzīvokļu mājām viens no ilgtermiņa risinājumiem var būt arī elektroenerģijas ražošana kopā ar tās uzkrāšanu, piemēram, saules paneļi un kopīgs akumulators. Arī šeit nepieciešams visas mājas kopīgs un tehniski izstrādāts risinājums.
Dzīvokļu vajadzībām elektrības pārrāvuma gadījumā ir pieejamas arī ievērojami jaudīgākas pārnēsājamās akumulatoru stacijas. Atšķirībā no degvielas ģeneratora tās elektrību neražo – enerģija tiek uzkrāta akumulatorā, kuru iespējams atkārtoti uzlādēt.
“Šeit ir “powerbank” ar plašām uzlādes funkcijām, jūs varat uzlādēt ar saules paneli, aizbraukt uz elektrouzlādes stacijām, kur lādē auto ar ātro uzlādi un izmantot kā UPS,” pastāstīja elektroiekārtu pārdevējs Roberts Stumps. “Visām ir uzlādes iespēja ar saules paneli vai auto uzlāde, jo mašīna vienmēr būs pie mājas. Man šķiet, ka mūsdienās katram jābūt šādam mājās.”
Tieši akumulatora ietilpība kopā ar pieslēgto ierīču patēriņu nosaka, cik ilgi akumulators varēs darboties. Savukārt privātmājā ģenerators var būt rezerves elektroapgādes risinājums, taču tas jānovieto un jāizmanto atbilstoši drošības prasībām. Piemēram, tā kā ģenerators atradīsies ārpus mājas, jāizmanto āra apstākļiem paredzēts pagarinātājs.
“Līdz elektroierīcei jāizmanto viens pagarinātājs. Mēs neizmantojam pagarinātāju, iespraužot pagarinātājā un izmantojot vēl virkni pagarinātājus, tā darīt nedrīkst,” norādīja Kristīne Bērziņa. “Jāatceras, ka šī elektroierīce atradīsies ārpus mājas esošā tīkla, tas būs pilnīgi atsevišķi – ģenerators strādās un baros elektroierīci. Nedrīkst pieļaut, ka ģenerators strādā paralēli ar “Sadales tīklu”.”
KONTEKSTS:
Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada, kad ir pilnvērtīgi novērojumi par vēja brāzmām Latvijas teritorijā.
Svētdienas, 23. augusta, rītā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 klientu, un elektrības dažādās Latvijas vietās nebija vairākas dienas. Elektroapgādi atjaunoja pakāpeniski.
Izvērtējot vētras radītās sekas un tās laikā gūtās mācības, valdība noteikusi vairākus prioritārus pasākumus, lai stiprinātu Latvijas valsts, kritiskās infrastruktūras un sabiedrības gatavību un noturību plaša mēroga krīžu situācijās.
