ĪSUMĀ:
Starptautiskajām sankcijām pakļauto miljardieri Avenu “de facto” nejauši satika parkā Rīgas centrā pirms nedēļas, kad starp ES dalībvalstīm notika sarunas par sankciju pagarināšanu. “Tagad nevaru, nevaru, nevaru, Negatavs,” Avens vairākkārt atkārtoja latviešu valodā, ka interviju nesniegs.
Avens bija starp biznesmeņiem, kurus līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā sapulcināja Kremlī. Pēc tam viņš pārcēlās uz vectēva dzimteni Latviju. Šeit Avens var uzturēties, jo jau laikus bija ieguvis Latvijas pilsonību. Tās nokārtošanu izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, bet lietu izbeidza, noziegumu nepierādot. Dzeltenā prese ik pa laikam piefiksē Avenu apmeklējam sporta vai kultūras pasākumus.
“Es dzīvošu Latvijā visu dzīvi, un būs laika [runāt], bet tagad nevaru,” atbildēja Avens uz jautājumu, ko plāno Latvijā darīt.
Par intervijas iespējām viņš aicināja sazināties ar savu biroju. Avens līdz šim “de facto” vienmēr intervijas atteicis.
Viņa aktīvi pašlaik ir iesaldēti. Sankciju piemērošanu Avens ir apstrīdējis ES tiesā. Galīgais lēmums nevienā no lietām nav stājies spēkā. Viņam sankcijas piemērojušas arī ASV un Lielbritānija.
Latvijas drošības iestādes pēdējos gados ir vērtējušas, vai nav kādi iemesli Avenam pilsonību atņemt. Bet līdz šim tādus nav atradušas. Vieni no aktīvākajiem kritiķiem Avena pilsonības jautājuma vilkšanai garumā līdz šim bija Nacionālās apvienības (NA) politiķi. Par Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru nesen kļuvušais deputāts Edvīns Šnore (NA) vēl gada sākumā, strādādams Saeimas opozīcijā, par “diezgan dīvainu” nosauca Latvijas pilsonības saglabāšanu miljardierim.
“Šo arī stājoties amatā gribējās noskaidrot tuvāk, un tas, ko mēs saņēmām arī no dienestiem, ka, jā, pašreiz tā situācija tāda ir. Viņa gan nav statiska. Viņa attīstās ar kaut kādām arī teiksim aktivitātēm, ko Avens veic,” skaidroja Šnore.
2022. gada pavasarī pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā paredz Latvijas pilsonības atņemšanu tiem, kas snieguši atbalstu valstīm, kas veikušas kara noziegumus un kas grauj demokrātisku valstu neatkarību. Jāsecina, ka attiecībā uz Avenu valsts drošības iestādes šādus pierādījumus galdā nav likušas.
“Es personīgi atbalstītu, ka šis jautājums beidzot tiktu atrisināts, un nebūtu iespējams saglabāt šai personai dubultpilsonību. Bet tiešā veidā iekšlietu ministram pieņemt to lēmumu ar parakstu nav iespējams,” sacīja iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA).
Viņš kā teorētisku min iespēju precizēt likuma pantu, saskaņā ar kuru Avens ieguva Latvijas pasi, lai viņam nebūtu iespēja saglabāt dubultpilsonību. Tomēr pat Dombravas partijas biedrs Šnore šaubās, vai šādus grozījumus ar atpakaļejošu datumu varētu attiecināt uz Avenu.
“Bet izgrozīt šajā brīdī, tik īsu brīdi pirms vēlēšanām, Pilsonības likumu varētu būt problemātiski, bet atkal tas faktiski ir jautājums likumdevējam,” teica Dombrava.
Šonedēļ Latviju apmeklēja Ungārijas vicepremjere un ārlietu ministre. Ungārija iepriekš bija tā ES dalībvalsts, kas aizkulisēs regulāri centās panākt Krievijas oligarhu, tajā skaitā Avena, svītrošanu no sankciju saraksta. Taču kopš Viktora Orbāna valdības krišanas vēlēšanās pavasarī Ungārijas nostāja ir būtiski mainījusies. “Mēs negrasāmies turpināt pielietot “veto” attiecībā uz tiem, kuru atrašanās sankciju sarakstā neskar Ungārijas intereses,” preses konferencē uz “de facto” jautājumu atbildēja Ungārijas ārlietu ministre Anita Orbāna.
Nomainoties varai Budapeštā, pašlaik vienīgā pretestība ES sankciju pagarināšanai pret vairāk nekā 3000 indivīdiem nāk no Slovākijas. Neoficiāla informācija liecina, ka Bratislava prasa no listes svītrot oligarhus Ališeru Usmanovu un Avena agrāko biznesa partneri Mihailu Fridmanu.
“Katrā gadījumā mēs neesam valsts, kas grib kaut ko izņemt ārā. Mēs uzskatām, ka tie, kas tur ir, tiem arī ir jāpaliek, bet arī nepieciešamības gadījumā, parādoties jauniem vārdiem, tas jāpapildina,” Latvijas valdības nostāju komentēja ārlietu ministre Baiba Braže (“Jaunā Vienotība”).
Dažas iepriekšējās reizes sankciju pagarināšanu pret Avenu Latvijā pavadīja atsevišķu mediju un politikas komentētāju neizpratne par valsts vēršanos pret savu pilsoni. Šoruden šāda pastiprināta mediju interese nav jūtama.
Lai gan vērts pieminēt, ka vasarā kādas sabiedriskās domas aptaujas ietvaros tika taustīta potenciālo vēlētāju nostāja par ārlietu ministres centieniem saglabāt Avenu sankciju sarakstā, liecina Bražes ieraksts feisbukā. Ministre pauda, ka par sankciju saglabāšanu neiestājas tikai viņa, tā ir visas valdības nostāja.
Avens intervijai ar “de facto” nepiekrita un arī rakstiskas atbildes uz jautājumiem nesniedza. “Ņemot vērā, ka šobrīd atsevišķi politiķi manu vārdu aktīvi izmanto Saeimas priekšvēlēšanu komunikācijā un politiskajā retorikā, nevēlos iesaistīties priekšvēlēšanu diskusijās vai kļūt par instrumentu politiskajā cīņā,” rakstīja Avens.
Viņam pašlaik ar Latviju notiek apelācijas tiesvedība par piemērotajām sankcijām līdz 2023. gada pavasarim. ES tiesa apmierināja Avena prasību, bet Latvija lēmumu apstrīdēja. Kad šajā lietā gaidāms gala lēmums, nav zināms. Taču pašlaik attiecībā uz Avenu darbojas jau citas padomes sankcijas, par ko arī notiek tiesvedība.
