Cīrule cietusi Krievijas uzbrukumā pasta nodaļai. Uzbrukuma brīdī viņa grasījās izņemt tur atsūtīto palīdzību.
“Esmu dzīva, un tas ir galvenais,” īsā sarunā ar Latvijas Televīziju sacīja Cīrule.
Savukārt Latvijas Radio Cīrule pastāstīja vairāk par gūtajiem ievainojumiem:
“Lauztas ribas, galvaskauss mazliet, šuves galvā daudz. Visas maliņas sāp, jo viss vienos zilumos, uz muguras nav ādas. To triecienu uztvēra mugura, tāpēc arī ir lauztas ribas tieši pie mugurkaula. [..] Ja kāds domā, ka es esmu nobijusies un bēgšu uz Latviju – pretinieks to vien vēlētos, lai mēs nobītos un bēgtu. Es veseļošos un atgriezīšos, cik ilgi varēšu.”
Cīrule jau pērn guva ievainojumus Krievijas drona uzbrukumā Ukrainā. Tas notika 2025. gada pavasarī. Toreiz iznīcinātājdrons ietriecās Cīrules ekipāžas automašīnā. Viņa guva šķembu ievainojumus un kontūziju. Latvijas Radio viņa atklāja, ka šis viņai ir jau piektais ievainošanas gadījums.
Cīrule kā mediķe palīdz Ukrainas karavīriem jau kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Viņa norādīja, ka 16. oktobrī apritēs četri gadi, kopš viņa piebiedrojusies Ukrainas armijai. Visu šo laiku viņa pavadījusi aktīvā karadarbībā.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
