Ar NATO ģenerālsekretāra vietnieci sarunājās Latvijas Televīzijas ārzemju ziņu korespondents Gints Amoliņš.
Gints Amoliņš: Kā Jums šeit, šīs vizītes laikā Latvijā ir veicies?
Radmila Šekerinska: Man ir bijusi iespēja tikties ar Latvijas amatpersonām, kas vienmēr ir svarīgi. Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju. Bet man izdevās arī apmeklēt sabiedroto spēkus, kas atrodas militārajā bāzē pie Rīgas. Daudznacionālo brigādi, karavīrus un virsniekus. Kopumā 15 sabiedrotās valstis, ieskaitot Latviju. Tie atbalsta mūsu paplašinātās klātbūtnes spēkus un padara mūsu klātbūtni austrumu flangā spēcīgāku un redzamāku.
Tas ir svarīgi, it īpaši pēdējos gados un jo īpaši pēdējā laikā. Ir izskanējuši brīdinājumi par NATO austrumu flangu, ka tuvākie mēneši varētu izrādīties kritiski. Polijas premjerministrs ir sacījis, ka Baltijas valstīs vai Polijā varētu būt provokācijas. Vai šis ir izšķirošs periods, izšķirošs brīdis mūsu reģionālajā drošībā šeit?
Mūsu drošības vide ir mainījusies, it īpaši pēc 2022. gada. Un tas, ko esam redzējuši, ir ne tikai Krievijas karadarbība Ukrainā, bet arī tās lielā agresivitāte pret citiem sabiedrotajiem. Tostarp ļaunprātīgas darbības, uzbrukumi, arī dažām mūsu sabiedrotajām valstīm.
Gan ar gaisa telpas pārkāpumiem, gan arī dedzināšanu, sabotāžu, kiberuzbrukumiem. Visas šīs lietas nepārprotami ir [Krievijas vadoņa Vladimira] Putina frustrācijas un izmisuma rezultāts, jo viņš nesasniedz savus mērķus Ukrainā.
Vai tas viņu var iedrošināt uz galēju rīcību?
Mēs neiesaistīsimies spekulācijās par to, kādi ir Krievijas plāni. Tas,
ko mēs darām labi, ir tas, ka mēs parādām, ka mūs nevar atturēt, ka mēs paliksim uzticīgi un aizsargāsim katru sabiedroto teritorijas centimetru.
Un tieši to mēs esam darījuši. Mums ir izvietoti paplašinātās klātbūtnes sauszemes spēki visā austrumu flangā. Mēs esam palielinājuši savu klātbūtni. Mūsu pozīcija ir ļoti spēcīga.
Tas parāda ne tikai mūsu apņēmību, bet arī sabiedroto solidaritāti, kuri ir nolēmuši nosūtīt savus karavīrus uz Latviju, Lietuvu, Igauniju. Mums ir arī mūsu iznīcinātājlidmašīnas SACEUR, kas NATO sabiedroto spēku augstākā virspavēlnieka Eiropā pakļautībā aizsargā mūsu debesis.
Mēs to visu darām, lai demonstrētu, ka mūsu varenību, mūsu spēku nevar apšaubīt. Tas ir spēkā pat pēc incidentiem, kurus esam redzējuši, piemēram, Leipcigā vai ar dronu gaisa telpas pārkāpumiem.
Mēs esam parādījuši, ka mūsu pretgaisa aizsardzība darbojas. iznīcinātāji tika pacelti gaisā, pavēle tika dota, un mūsu teritorija tika aizsargāta.
Bet, kā jau teicu, visas šīs ļaunprātīgās, hibrīdās un naidīgās Krievijas darbības neliecina par viņu spēku. Tās patiesībā ir viņu vājums, viņu vilšanās par to, ka viņi nespēj uzvarēt Ukrainā un ka mēs turpinām sniegt atbalstu Ukrainai.
Šo darbību mērķis bija ļoti skaidrs – iebiedēt mūs, sašķelt aliansi, vājināt mūsu apņēmību atbalstīt Ukrainu. Bet mēs esam pierādījuši, ka viņi ir kļūdījušies. Jo mūsu pozīcija ir stingra un mūsu atbalsts Ukrainai ir vēl spēcīgāks.
Atturēšana, apņēmība aizstāvēt katru NATO teritorijas centimetru. Vai Kremlis to saprot? Vai viņi saprot šo vēstījumu?
Viņi saņem šo vēstījumu katru dienu. Viņi saņēma šo vēstījumu, kad mēs sākām savu atbalstu Ukrainai.
Viņi saņēma vēstījumu Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas Ramšteinas formāta sanāksmē 8. septembrī, kur mēs faktiski parādījām, ka ne tikai attiecībā uz PURL – prioritāro Ukrainas vajadzību sarakstu, kas ir viens no instrumentiem, ar ko NATO atbalsta Ukrainu –, bet arī mūsu organizētie militārie pārdošanas darījumi tikko ir pārsnieguši 10 miljardus ASV dolāru. Tas ir svarīgs militārais aprīkojums, kas nepieciešams Ukrainas aizsardzībai.
Krievija saņēma šo vēstījumu arī pagājušajā gadā ar “Baltic Sentry”. Jūs atceraties laiku, kad redzējām, ka mūsu jūras kabeļi ir apdraudēti. Mēs redzējām, ka tie tika bojāti. Mēs to uztvērām ne tikai kā draudu mūsu drošībai, bet arī kā draudu mūsu ekonomikai. Draudu mūsu noturībai un sabiedrībai.
Un mēs uzsākām “Baltic Sentry”. Un pēkšņi Kremlis, Putins redzēja, ka patiesībā tas vēršas pret viņiem pašiem. Mēs bijām daudz vairāk klātesoši Baltijas jūrā. Viņiem nācās sūtīt karakuģus, lai aizsargātu savu ēnu floti. Ēnu flotes jautājums ziņās kļuva arvien dominējošāks. Un tas pilnībā mainīja viņu aprēķinus. Un tāpēc
mēs uzskatām gan “Baltic Sentry”, gan “Eastern Sentry” par ļoti spēcīgu vēstījumu. Mēs esam klāt, mēs rīkojamies, un mēs aizsargāsim aliansi.
Jūs pieminējāt arī hibrīddraudus. Notiek arī diversiju operācijas. Vai NATO spēj efektīvi pielāgoties šāda veida draudiem – hibrīddraudiem, diversiju operācijām? Jūs pieminējāt Leipcigu. Un nesen ir bijuši Krievijas izcelsmes draudi dažiem uzņēmumiem, kas ražo Ukrainai paredzētu militāro aprīkojumu, tostarp šeit, Latvijā. Vai NATO spēj tam efektīvi pielāgoties?
Jūsu pieminētais piemērs par Latvijai izteiktajiem draudiem pierāda to, ko es minēju sākotnēji. Tas viss ir vērsts uz to, lai vājinātu un apšaubītu mūsu atbalstu Ukrainai. Taču tas mūs neiebiedēs.
Pēdējos gados esam redzējuši, ka Putina plāns provocēt mūs atteikties no atbalsta Ukrainai, radīt šķelšanos un faktiski atteikties no solidaritātes principa nav izdevies.
Gluži pretēji – Krievijas agresīvās rīcības, kā arī tās izvērstā kara un agresijas pret Ukrainu dēļ NATO ir kļuvusi stiprāka. Mūsu pozīcija ir spēcīgāka, mūsu spējas ir augušas. Mēs ieguldām daudz vairāk savā aizsardzībā un esam apņēmušies to turpināt.
Man tas nebūtu jāsaka Latvijā. Latvija ir viena no valstīm, kas ir parādījusi, ka lielāki ieguldījumi aizsardzībā ir iespējami un ka tie nodrošina labākas aizsardzības spējas un labāk sagatavotu sabiedrību un valsti. Bet alianse kopumā noteikti ir parādījusi, ka mēs uztveram drošību ārkārtīgi nopietni.
Hāgā mēs devām solījumu ieguldīt 5 % no mūsu IKP drošībā un ar drošību saistītās investīcijās. Un gadu vēlāk Ankarā mēs parādījām, ka mēs to patiešām pildām.
Tās nebija tikai runas. Jo daudzi domāja, ka būs apņemšanās, bet kas zina, vai mēs to izpildīsim. Tikai vienu gadu pēc desmit gadu perioda sākuma, par kuru esam vienojušies, Eiropas sabiedrotie un Kanāda mūsu aizsardzībai ir piešķīruši papildu 250 miljardus ASV dolāru.
Tāpēc tā vietā, lai vājinātu aliansi, tā vietā, lai grautu mūsu solidaritāti un atbalstu Ukrainai, Krievijas agresija patiesībā ir palīdzējusi mums kļūt stiprākiem.
Un tas savā ziņā patiešām ir pavēris durvis tā dēvētajai NATO 3.0, kas nozīmē spēcīgāku Eiropu spēcīgākā aliansē. Un šī ir recepte, kas aizsargā katru sabiedroto teritorijas centimetru.
