59 gadus vecā politiķe, kura 2021. gadā kļuva par Zviedrijas pirmo sievieti premjerministra amatā, mēģinās izveidot valdību kopā ar trim citām kreisā spārna partijām – Kreiso partiju, Zaļo partiju un Centra partiju. Taču tas nebūs viegls uzdevums, ņemot vērā savstarpējo spriedzi, kas valda kreiso partiju blokā.
“Visi partiju līderi norādīja, ka ir prātīgi viņai uzticēt koalīcijas veidošanas sarunas. Šobrīd, ņemot vērā, ka sociāldemokrāti ir lielākā opozīcijas partija un ka opozīcija tagad ir plašāk pārstāvēta nekā līdzšinējās valdības partijas jaunajā Riksdāgā – un ņemot vērā, ka man nav ziņots par nekādām radikāli jaunām pozīcijām, visi vienojās, ka ir prātīgi viņai uzticēt veidot valdību,” skaidroja Norlēns.
Pati Andešsone jau iepriekš paudusi apņēmību šo darbu uzņemties:
“Ir acīmredzams, ka Zviedrija ir nobalsojusi par jaunu virzienu. Līdzšinējā valdošā koalīcija nav ieguvusi jaunu mandātu. Tā vietā vēlētāji grib redzēt ko jaunu. Vēlētāji grib, lai mēs virzām Zviedriju uz priekšu. Mans vērtējums – cilvēki ir balsojuši arī par valdību, kas iestājas par visiem pilsoņiem mūsu valstī. Svarīgi, ka ir valdība, kura nestrādā, lai sašķeltu iedzīvotājus vai liek cilvēkiem mūsu valstī nejusties vēlamiem, bet valdība, kas strādā, lai apvienotu Zviedriju.”
Centra partija ir paziņojusi, ka iebilst pret valdību, kurā ministru amati tiktu uzticēti Kreiso partijai, kas savukārt ir uzstājusi, ka atbalstīs tikai tādu kreiso valdību, kuras sastāvā ir iekļauti tās politiķi.
Jau ziņots, ka svētdien notikušajās Zviedrijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja kreiso partiju bloks, izcīnot kopumā 176 no 349 deputātu vietām parlamentā. Tikmēr četras labējās partijas, kas veidoja vai atbalstīja līdzšinējo valdību, ieguva 173 vietas.
Norlēns paziņoja, ka Andešsonei viņš būs jāinformē par panākto progresu 28. septembrī, kad jaunais parlamenta sasaukums sapulcēsies uz pirmo sēdi un ievēlēs jaunu spīkeru.
Ja Andešsonei neizdosies izveidot valdību, šī iespēja varētu tikt uzticēta līdzšinējam premjerministram Ulfam Kristersonam, kurš pēc vēlēšanu rezultātu publiskošanas paziņoja par atkāpšanos no amata.
Pēc 2022. gada Zviedrijas parlamenta vēlēšanām valdības izveidei bija nepieciešamas 37 dienas, bet 2018. gadā – 134 dienas.
