Pirmajā samitā Ukrainas rietumos piedalās Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Čehija, Austrija un Ungārija.
Kijiva vēlas ievērojami paplašināt ceļu un dzelzceļa savienojumus, kravu pārvadājumu jaudas un enerģētikas infrastruktūru savienošanu.
Ukrainai tas ir īpaši svarīgi, gatavojoties ziemai un jauniem Krievijas triecieniem. Savukārt lielākas transporta jaudas nepieciešamas ne tikai tirdzniecībai, bet arī militārajai mobilitātei un Ukrainai nepieciešamo preču, bruņojuma un munīcijas piegādēm.
“Mums vajag labāku transportu un loģistiku. Mums vajag lielākas iespējas pārvadāt lielus kravu apjomus. Mums ātrāk jāmodernizē ceļi un dzelzceļi. Mums Karpatu reģionā vajadzīga militārā mobilitāte, kas stiprina mūsu aizsardzības spējas. Mums arī jāveido vairāk savienojumu starp mūsu energosistēmām,” pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Viņš arī uzsvēra, ka Karpatu reģionam jākļūst par savienojošu posmu starp dažādiem Eiropas sadarbības formātiem.
Ziemeļos Ukraina jau cieši sadarbojas ar Baltijas un Ziemeļvalstīm, bet dienvidos ar Donavas, Melnās jūras, Balkānu un Dienvidaustrumeiropas valstīm. Kijiva vēlas, lai Karpatu astotnieks šīs reģionālās saites savienotu vienā transporta, enerģētikas un ekonomiskajā telpā.
Samitu nedēļas nogalē apmeklēs vairāk nekā pustūkstotis uzņēmēju, un gaidāmi paziņojumi par jauniem investīciju un tirdzniecības līgumiem aptuveni viena miljarda eiro vērtībā.
Laikā, kad Krievija eskalē karu Ukrainā, veicot uzbrukumus Ukrainas–Polijas pierobežā un turpinot hibrīdoperācijas NATO teritorijā, Kijivas patneru klātbūtne Ukrainā jau pati par sevi šobrīd ir būtiska.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks Ukrainā notiekošā Karpatu valstu samita laikā arī norādīja – Krievija joprojām ir agresīva. Un viņam šķiet, ka tuvākās nedēļas un mēneši būs grūti ne tikai Ukrainai:
“Izskatās, ka ekonomiskās novājināšanas karš iegājis izšķirošā posmā. Par cerībām – mēs visi vēlētos redzēt pamieru, uguns pārtraukšanu un miera sarunas. Dzirdam dažādus mājienus par iespējamu izrāvienu, ka kaut ko atbloķēs sarunas Tuvajos Austrumos, Ņujorkā. Taču situācija ir ļoti neskaidra, un krievu nostāja šobrīd izskatās ļoti agresīva, pretojoties nopietnai iesaistei.”
Karpatu astoņnieka formāts būs vēl viena platforma, kurā Ukrainai būs izdevība padziļināt sadarbību ar Ungāriju, Slovākiju un Serbiju. Tās ir valstis, kuras ieņem piesardzīgāku un pragmatiskāku pieeju, tostarp nav sniegušas Ukrainai tiešu militāru atbalstu.
Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons, tiekoties ārkārtas sanāksmē Elizejas pilī ar politisko partiju līderiem, uzsvēra, ka ir pastiprinājušies Krievijas hibrīddraudi.
Viņš uzdevis pastiprināt Francijas kritiskās infrastruktūras aizsardzību.
