Likums, kas nosaukts mirušā republikāņu senatora un asa Kremļa kritiķa Lindseja Greiema vārdā, Kongresā tika pieņemts ar abu partiju atbalstu. ASV Pārstāvju palāta 16. septembrī to apstiprināja ar 262 balsīm “par” un 159 “pret”, nosūtot to prezidentam parakstīšanai.
Plašākas prezidenta pilnvaras
Viens no strīdīgākajiem likuma aspektiem ir prezidentam piešķirtās pilnvaras izmantot tarifus pret valstīm, kuras lielā apjomā iepērk Krievijas naftu vai palīdz Maskavai apiet starptautiskās sankcijas.
Likums pieļauj tarifus līdz pat 100 % apmērā. Potenciāli tas varētu skart tādas valstis kā Ķīna un Indija, kas ir nozīmīgas Krievijas energoresursu pircējas.
Tieši šī likuma daļa izraisīja iebildumus daļā Demokrātu partijas deputātu. Pārstāvju palātas mazākuma līderis Hakīms Džefrijs, kurš balsoja pret likumu, norādīja, ka prezidentam tiek piešķirtas pārāk plašas iespējas noteikt tarifus, kas varētu ietekmēt arī ASV patērētājus.
Džefrijs savu nostāju skaidroja ar bažām par cenu pieaugumu ASV un iespējamo tarifu ekonomisko ietekmi.
Tramps iepriekš vilcinājās ar likuma atbalstīšanu
Tramps iepriekš vairākus mēnešus nesteidzās atbalstīt sankciju likumprojektu. Viņš bija norādījis, ka vēlas saglabāt lielāku rīcības brīvību sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Septembrī Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un prezidenta znots Džareds Kušners apmeklēja Maskavu un Kijivu, lai runātu par Krievijas kara pret Ukrainu diplomātiskajiem risinājumiem, taču tas neapturēja Kremli turpināt agresiju gan frontē, gan pret Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Jaunās tarifu sankcijas paredzēts ieviest 30 dienu laikā pēc likuma pieņemšanas, taču konkrēto tarifu piemērošana būs atkarīga no ASV prezidenta lēmumiem un likumā noteiktās procedūras.
