Opozīcijas satraukumu domes vadītājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) cenšas mazināt ar versiju, ka FM sniegusi neprecīzus datus politisku motīvu dēļ, jo tuvojas vēlēšanas. Savukārt opozicionāri pārmet, ka tieši paša Kraukļa kandidēšana uz Saeimu ietekmē to, kāpēc dome vilcinās rīkoties, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
ĪSUMĀ:
Par Valkas novada finanšu problēmām diskusijas ilgst jau vairākus gadus. Maijā valdība nolēma ļaut pašvaldībai atlikt daļu aizdevuma maksājumu uz nākamajiem gadiem, vienlaikus uzdodot Valkai iesniegt pārstrādātu budžetu un finanšu sakārtošanas plānu. Ministru kabinets arī aicināja Valsts kontroli veikt padziļinātu revīziju Valkas novada pašvaldībā par tās siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas modeli un tā finansēšanu. Kā noskaidroja “De facto”, šīs revīzijas atzinums gaidāms ne ātrāk kā oktobra beigās.
Noprotams, ka visa vasara Valkas novadam pagāja domstarpībās ar FM, jo septembra sākumā visi deputāti saņēma no ministrijas vēstuli par pašvaldības finanšu situāciju. Tā neuzlabojas, norādīts vēstulē. Pašvaldība nespēj sabalansēt 2026. gada budžeta naudas plūsmu, lai pilnībā izpildītu kreditoru parāda saistības, tāpēc tuvākajā Valkas novada domes sēdē būtu jāskata jautājums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, aicināja FM. Šī procedūra domāta ārkārtējās finansiālās grūtībās nonākušām pašvaldībām, lai tās nodrošinātu likumā noteikto autonomo funkciju izpildi.
Valkas novada domes sēdē, kas notika 9. septembrī, dienu pēc FM vēstules saņemšanas, opozīcija bija sašutusi, ka pirmo reizi uzzina par tik nopietnām problēmām, savukārt vadošā Vidzemes partija pārmeta FM, ka tā manipulē ar datiem vēlēšanu dēļ.
“Šajā situācijā mēs esam ķīlnieki, jo šeit ir ievilkta politika. Un mēs nedrīkstam padoties un ticēt katram ierēdnim, kas uzraksta kaut kādu papīru.
Tomēr pēc būtības mēs zinām reālo situāciju. Un mēs redzam, un mēs zinām arī, kas ir pie varas Finanšu ministrijā, un mēs zinām, kāpēc tā ir. Un, ja jūs to nezināt, tad diemžēl jums vajadzētu padomāt dziļāk,” sēdē pauda Valkas novada vicemēre Irina Ziemiņa (Vidzemes partija).
Valkas mēra Venta Armanda Kraukļa vadītā Vidzemes partija Saeimas vēlēšanās sadarbojas ar partiju “Latvija pirmajā vietā” (LPV), un pats Krauklis ir gan deputāta kandidāts, gan nosaukts kā LPV līdera Aināra Šlesera ēnu kabineta viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs. Sarunā ar “De facto” viņš noliedza, ka tas ietekmētu to, kāpēc Valkā nenotiek sāpīgu un nepopulāru ar finansēm saistītu lēmumu pieņemšana. Kraukļa ieskatā, pie vainas esot dažādu apstākļu kopums: nepareiza reģionālā reforma, kuras dēļ Valkas novads esot mazākais pēc iedzīvotāju skaita, Finanšu ministrijas ierēdņu atriebība un politiskās vadības kūtrums.
“Skaidrs, ka mēs aicinājām [iepriekšējo finanšu ministru Arvilu] Ašeradenu (“Jaunā Vienotība”) oficiāli atbraukt uz Valku. Mēs detalizēti parādītu pa cipariem, jo neko jau pašvaldībā nevar noslēpt, kāda ir reālā situācija, lai pats finanšu ministrs iedziļinās šajā jautājumā. Ašeradenam nekad nebija laika, un tagad arī mēs saņēmām uz šo oficiālo vēstuli īsu atbildi, ka diemžēl arī Mārim Kučinskim (“Apvienotais saraksts” (AS)) viņa aizņemtajā grafikā nav laika atbraukt uz Valku. Viņam ir laiks pastāvēt uz kombaina šur tur, viņam ir laiks aizbraukt uz citām pašvaldībām, kurām ar finansējumu viss ir kārtībā, bet uz Valku viņam nav laika atbraukt. Tas man bija ļoti nepatīkams pārsteigums,” par finanšu ministru sacīja Krauklis.
Kučinskis šonedēļ gan ir izdevis rīkojumu vēl uz mēnesi līdz 20. oktobrim atlikt Valkai izsniegto valsts aizdevumu pamatsummas maksājumus 430 tūkstošu eiro apmērā, nepiemērojot nokavējuma naudu. Par Kraukļa pārmetumiem viņš ir neizpratnē, bet nebraukšanu uz Valku finanšu ministrs skaidroja šādi: “Kamēr nav Valsts kontroles akta un kamēr nav skaidrības par to, kas notiek ar Valkas finansēm un ar pašvaldību, es negribu šajā procesā iejaukties. Tāpat kā es arī neesmu parakstījis nevienu vēstuli un netaisījos, jo tas, ka pašvaldības vadītājs būs neapmierināts un mēģinās to uz politiku norakstīt, tas ir pilnīgi skaidrs.
Attiecībā uz FM – ministrija, vienkārši kopā strādājot ar Valsts kontroli un redzot finansiālo stāvokli, acīmredzot nevarēja nereaģēt, jo tad būtu pārmesta bezdarbība.”
Krauklis solīja, ka domes sēde, kurā spriedīs par FM vēstuli, notiks nākamajā ceturtdienā, 24. septembrī. No viņa teiktā gan noprotams, ka balsojums par stabilizācijas procesa uzsākšanu domē, kurā Vidzemes partijai ir 9 no 15 mandātiem, ir maz ticams. Krauklis uzskata, ka ministrijas prasījumiem neesot pamata tādēļ, ka tie esot balstīti uz nepatiesiem datiem. Viņš arī opozīcijas deputātiem jau esot parādījis īstos aprēķinus, kas apgāžot FM pausto.
Opozīcijā Valkā ir trīs sarakstu pārstāvji, bet Kraukļa optimisms nav pielipis nevienam. “Teikšu tā, es mēram neticu, nevienam vārdam. Pamatošu, kāpēc: tāpēc, ka Finanšu ministrijas darbinieki izsūtīja pašvaldības deputātiem vēstuli līdzīgu pēdējai, kas bija septembrī, un deputāti šo vēstuli nav saņēmuši. Konkrēti es saņēmis neesmu. Un teikšu tā, ka nav pamats arī tam visam ticēt,” saka Valkas novada domes deputāts Agnis Birkavs (Nacionālā apvienība).
“Es esmu domes deputāts tikai no šā gada februāra, bet 15 gadus no 2004. gada es biju šīs pašvaldības speciāliste finanšu jomā – dažādos amatos, kā kuro reizi nosauca,” stāstīja Iveta Markova (“Progresīvie”). “Tātad es 2019. gadā aizgāju no šī darbiņa. Iemesli bija daudz, bet viens no tiem arī bija tas, ka man nebija pieņemama šī darbība: nemitīgi, neskatoties ne uz ko, ņemt aizņēmumus. Jo tas bija saprotams, ka pašvaldība to finansējumu, kas tai tika piešķirts, nespēs atdot vai arī, ja atdos, tad pietrūks līdzekļu citām lietām.”
Savukārt deputāts Guntis Albergs (Latvijas Zemnieku savienība) norādīja:
“Diemžēl Valkas novads ilgstoši dzīvo visu laiku priekšvēlēšanās, jo Kraukļa kungs startē gan pašvaldības vēlēšanās, gan Saeimas vēlēšanās.
Tātad ir šie divi gadi termiņš, ko paši politiķi atzīst, ka tas ir jau priekšvēlēšanu laiks. Tātad mēs, mūsu pašvaldība Venta Armanda Kraukļa vadībā nav spējīga, nevar pieņemt nepopulārus lēmumus, jo, lai izietu no šādām situācijām, ir jāpieņem lēmumi, jāspēj kaut ko restrukturizēt, kaut ko ierobežot…”
FM vēstuli zināšanai ir saņēmis arī par pašvaldībām atbildīgais viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (AS), kurš gan pagaidām nevēlējās prognozēt, vai ministrijai nāksies iesaistīties Valkas krīzes risināšanā. “Man pirmie signāli ir. Es ļoti negribētu, bet es runāšu ar kolēģiem… Ir zināmas procedūras, kuras ir jāievēro. Primāri man ir jāredz visi šie pēdējie aktualizētie finanšu pārskata dati. Un tas, ko es negribētu, ka mēs no Vecrīgas bruģa nosakām, kā katrai pašvaldībai dzīvot – es iestājos pret šādu principu. Vienlaikus ir arī likums un zināma kārtība, pēc kā mēs visi vadāmies, kā mēs katru dokumentu pieņemam un cik caurspīdīgam jābūt katram tēriņam pašvaldībā,” atzina Tavars.
Jāpiebilst, ka virs Valkas novada finansēm karājas vēl daži Damokla zobeni – risks, ka var nākties atmaksāt simtos tūkstošu eiro mērāmu Eiropas fondu līdzfinansējumu par projektiem, kuros uzceltās ražošanas ēkas stāv tukšas. Turklāt par Valkas projektiem ir vismaz divi Eiropas Prokuratūras uzsākti kriminālprocesi, kuros apsūdzība ir celta arī mēram Krauklim.
Vienā no lietām, kuru drīzumā paredzēts sūtīt uz tiesu, Valkas dome ar slēgtu balsojumu nolēma, ka pašvaldība nepieteiksies par cietušo kriminālprocesā, “De facto” apstiprināja pats Krauklis – jo zaudējumus vajadzības gadījumā varēšot piedzīt arī tāpat.
“Ja mēs teiktu, ka mēs esam cietušie, mēs faktiski atzītu, ka arī tie domes darbinieki, kas ļoti godprātīgi no visas sirds strādāja, lai šie Eiropas fondi tiktu apgūti, lai būtu tiešām šis maksimālais finansējums, un viņi to darīja aiz labas gribas, nevis kaut kāda personīga labuma gūšanai, mēs faktiski atzītu, ka viņi ir noziedznieki,” klāstīja Krauklis, piekrītot, ka šāds lēmums ietekmētu arī viņu pašu.
FM apkopotā informācija liecina, ka šobrīd aktīvā finanšu stabilizācijas procesā jau kopš 2024. gada februāra ir Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība. Šīs pilsētas bijušais ilggadējais mērs Aleksandrs Bartaševičs vada partiju “Kopā Latvijai”, kura Saeimas vēlēšanās arī sadarbojas ar LPV – Bartaševičs ir tās Latgales saraksta līderis.
