Malkas, granulu un šķeldas apkure ir izplatīts apkures veids Latvijā. Sadedzinot koksni, pāri paliek pelni. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš lēsa, ka Latvijā ik gadu rodas aptuveni 20 tūkstoši tonnu pelnu.
Pelni neizbēgami rodas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Institūtā “Silava” tiek pētīta iespēja pelnus izmantot kā mēslojumu mežu zemēs.
Lazdiņš pauda: “Ar pelnu efektu mums viss ir puslīdz skaidrs. Uzbērs pelnus, augs labāk. Uzbērs tur, kur jau ir problēma, augs desmitreiz labāk, uzbērs profilaktiski – nenoslīks vai nenokritīs tad, kad iestāsies problēma.”
Lai gan pelni satur vērtīgas vielas, tajos ir arī ne tik labi savienojumi. Tāpēc tiek pētīts, kā pelnu kaisīšanu veikt droši, nekaitējot videi.
“Mums tie ir obligāti jāsamaisa ar ūdeni pirms izkliedēšanas. Pēc tam dažus mēnešus jānotur. Tie sacietē. Tehnoloģija saucas cietināšana. Būtībā veidojas kaut kas līdzīgs cementam, tikai tāds ļoti nekvalitatīvs cements. Pēc tam to sadauza un grants masu aizved uz mežu. Tad šī masa vairs nav tik agresīva. Tur vairs nav sārmzemju metālu hidroksīdu un citu nosacīti kaitīgu, bet potenciāli toksisku vielu, kas varētu nepatikt gliemežiem un citiem meža iemītniekiem,” skaidroja pētnieks.
Koksnes pelni satur tādas vielas kā fosforu, kāliju, magniju un kalciju. Tomēr, kas par daudz, tas var nākt par sliktu, tāpēc svarīgs ir daudzums, kas tiek izkaisīts.
Tiek ieteikts kaisīt līdz piecām tonnām pelnu uz vienu hektāru reizi 20 gados. Institūtā spriež, ka, veicot pelnu sagatavošanu, nākotnē tiem varētu pievienot papildus vērtīgas vielas augsnes uzlabošanai.
Lazdiņš sacīja: “Nebūšu pravietis, neteikšu, pēc cik gadiem, bet pēc kāda laika noteikti tas būs komerciāls produkts.”
Koksnes pelnus zemē mēdz iestrādāt arī mājsaimniecības. Dārzkopības eksperte, Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore Vija Rožukalne norādīja – svarīgi ir, lai tie patiešām ir koksnes pelni. Ja krāsnī dedzināta arī plastmasa vai krāsaini žurnāli, tad tādus pelnus labāk dārzā nekaisīt.
Speciāliste sacīja: “Vēsturiski tos ļoti plaši izmantoja dārzkopībā. Jāatceras, ka labie pelni maina jūsu dārza vidi. Tie neitralizē augsni. Ja jums ir skāba augsne un skābo augšņu augi aug, tad pelnus vajadzētu lietot minimāli. PH bīdīsies uz neitrālo pusi. Tas nebūtu labi rododendriem, mellenēm, arī hortenzijām tajā skaitā.”
Skābā augsnē pelnus var kaisīt no 500 gramiem līdz kilogramam uz kvadrātmetru. Savukārt neitrālā augsnē deva ir ap 200 gramiem, norādīja Rožukalne.
