Kopumā visaptverošajā imigrācijas ierobežošanas plānā ir ietverts 71 pasākums. Viens no tiem ir ierobežot negodprātīgu praksi ārvalstnieku nodarbināšanā, tostarp izvērtēt starpniekfirmu izmantošanas nosacījumus un trešo valstu pilsoņu iespējas saimnieciskajā darbībā kā pašnodarbinātām personām.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde jau ir sākusi procesu, lai atsevišķiem šādiem uzņēmumiem atņemtu tiesības uzaicināt ārvalstniekus.
Tāpat ir plānots stiprināt kontroli piegādes un citu platformu nodarbinātības jomā. Proti, paredzēt atbildību par identitātes iznomāšanu citai personai. Iekšlietu ministrs skaidro, ka šī ir lieta, kas līdz šim nav bijusi noregulēta, bet plaši praktizēta.
Valsts aizsardzības dienests robežsardzē
Pasākumi ir paredzēti arī izglītības jomā. Plāns paredz pārskatīt trešo valstu studentu piesaistes nosacījumus. Vēl viens imigrācijas ierobežošanas plāna mērķis ir stiprināt Valsts robežsardzes kapacitāti cīņā ar nelegālo migrāciju. Tam paredz iespēju Valsts aizsardzības dienestu (VAD) īstenot arī Valsts robežsardzē.
Dienestā robežsardzē varētu uzņemt ap simt cilvēku. Viņi būtu noderīgi papildspēki ne tikai pastiprinātai kontrolei, bet arī vērtīga rezerve, ko var izmantot krīzes situācijās, skaidroja robežsardzē. Vienlaikus robežsardze plāno arī citus darbinieku piesaistes pasākumus.
Šāda iespēja ir viennozīmīgs ieguvums robežsardzei, sarunā ar Latvijas Radio teica Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis. Iestādē šobrīd trūkst ap 80 līdz 100 cilvēku un nav resursu krīžu gadījumiem, tāpēc papildu spēki būs ļoti noderīgi.
“Ar VAD ieviešanu mēs sagatavojam sev jau rezerves robežsargus, kuri aiziet aktīvā rezervē pēc dienesta pabeigšanas, un mēs viņus varam iesaistīt, kad mums iestājas kaut kādas krīzes. Protams, tas arī prasīs mums ieguldīšanu viņu apmācībā, sagatavošanā, papildu virsnieku piesaisti pie šo jauno cilvēku… ne pieskatīšanas, bet ielikšanas ierindā varbūt,” teica Ruskulis.
“Mums ir paredzēts atvērt Rīgā koledžas filiāli, kur mēs apmācīsim robežu pārbaudei jauniešus – tos, kas ir samērā jau izmācījušies ar augstāko izglītību un būs gatavi pēc šīm apmācībām uzsākt robežu pārbaudi Rīgas lidostā vai Rīgas ostā, imigrācijas kontroli arī tepat mums Rīgas reģionā vai arī tuvumā,” viņš pauda.
Valsts aizsardzības dienestā dienējošiem jauniešiem nebūs tādas pašas funkcijas kā ierindas robežsargiem – piemēram, viņiem nebūs lemšanas tiesību. Viņi strādās kopā ar jau pieredzējušiem robežsargiem, kuriem šīs tiesības ir. Viņi strādās mazo grupu sastāvā un pildīs atbalsta funkcijas, patrulējot robežas, atklāja Ruskulis.
Par visaptverošajā imigrācijas ierobežošanas plānā paredzēto pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām līdz nākamā gada 31. oktobrim ir jāinformē Iekšlietu ministrija. Savukārt Iekšlietu ministrijai līdz nākamā gada beigām ir jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par plānā paredzēto pasākumu izpildes gaitu.
Uzņēmēji: plānā nav vērtēta ietekme uz ekonomiku
Imigrācijas ierobežošanas plāns valdībā konceptuāli pieņemts, nevērtējot, kā tas ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, kritiku pauž uzņēmēju organizāciju pārstāvji. Savukārt iekšlietu ministrs uzsver, ka plāna galvenais mērķis ir izveidot imigrācijas politiku, kuras pamatā ir nacionālās drošības intereses.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta skaidras imigrācijas politikas ieviešanu. Taču vienlaikus pauž arī kritiku.
“Ja šādu ekonomisko ietekmi mēs pie lēmuma pieņemšanas neizvērtējam, faktiski politiskais lēmums tiek izdarīts, neņemot vērā šo ietekmi, tad jāsaka tā, ka, manuprāt, valdība nav izdarījusi savu mājasdarbu pienācīgi. Un tas arī ir, varētu teikt, galvenais pārmetums no uzņēmēju puses,” teica LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris.
Paredzams, ka migrācijas ierobežošana var mazināt arī ārvalstu investoru interesi, jo darbaspēka pieejamība ir viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras uzņēmēji, atzīmēja Lielpēteris.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēlējās diskutēt par to, kā plāns ietekmēs ārvalstu darbaspēka piesaisti, taču darba devēju viedoklis netika uzklausīts, teica LDDK Kaspars Gorkšs. Vienlaikus viņš norādīja, ka plānā ir virkne pretrunu.
“Mēs runājam par to, ka ārvalstu darbaspēks būtu jāpiesaista uz īsu laiku un tur, kur tas patiešām nepieciešams. Tajā pašā laikā ierosinājums ir aizliegt trešo valstu pilsoņiem nodarbinātību pašnodarbinātā statusā, līdz ar to pieņemot viņus darbā, visi šie darbinieki kļūst par potenciālo slogu valsts sociālajam budžetam. Un virkne šādu risinājumu faktiski veido problēmu, kuras sākotnēji nemaz nebija,” teica Gorkšs.
Daļai plānoto migrācijas ierobežošanas pasākumu būs nepieciešami arī grozījumi likumos. Līdz nākamā gada oktobrim iestādēm būs jāziņo Iekšlietu ministrijai par paveikto, bet ministrijai valdība par paveikto jāinformē līdz nākamā gada decembrim.
KONTEKSTS:
Iekšlietu ministrija ir pārstrādājusi parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala secinājumus rīcības plānā, kurā paredzēti pasākumi imigrācijas problēmu cēloņu risināšanai. Tajā ietverti vairāk nekā 70 pasākumi, tostarp kvotu noteikšana trešo valstu pilsoņiem, stingrāka darba un studiju migrācijas kontrole, kā arī uzturēšanās atļauju piešķiršanas pārskatīšana.
Par plānu valdībā bija paredzēts lemt 1. septembrī, taču koalīcijas partneri 31. augustā par to nevienojās un dokumentu valdības darba kārtībā neiekļāva. Vēlāk vairāki Nacionālās apvienības politiķi sociālajos medijos paziņoja, ka partneri imigrācijas ierobežošanu bremzējot. Uz to asi reaģēja premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta”.
Valdība otrdien, 22. septembrī, atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādāto imigrācijas ierobežošanas pasākumu plānu, kurā iekļautas vairāk nekā 70 rekomendācijas imigrācijas kontrolei un ierobežošanai. Ministrijas informatīvajā ziņojumā izklāstītais plāns paredz, piemēram, Latvijā noteikt kvotas trešo valstu pilsoņu ieceļošanai un noteikt ārvalstu studentu skaita ierobežojumus augstskolās. Vairākumam ieceru gan vēl jāizstrādā grozījumi likumos.
