Pirms dažiem gadiem Fedotovs meitai Jūlijai Stepaņenko ir uzdāvinājis 180 000 eiro vērto dzīvokli un 240 000 eiro. Vēlāk kļuva zināms arī, ka Krievijas Valsts domes tā dēvēto vēlēšanu kampaņas laikā Fedotova vadīto ražotni apmeklēja par ieroču tirgošanu ASV notiesātais Viktors Buts, kurš kandidēja uz parlamentu. Publiskajā telpā nonāca arī informācija, ka viņa vadīts būvuzņēmums Krievijā ražoja “pūķa zobus” Krievijas armijas vajadzībām.
Informāciju par Stepaņenko deklarētajiem dāvinājumiem un šo līdzekļu izcelsmi pašlaik vērtē vairākas Latvijas drošības iestādes. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) jau iepriekš atbilstoši savai kompetencei izpētījis un informējis Nacionālās drošības padomi un valsts augstākās amatpersonas. SAB gan plašāk neatklāja, kad un kuras valsts augstākās amatpersonas tika informētas un vai no tām ir sekojusi reakcija.
Savukārt Valsts drošības dienestā (VDD) norādīja, ka ir informēts par publiski izskanējušo informāciju, sadarbojas ar citām kompetentajām institūcijām un vērtē publiski izskanējušo informāciju atbilstoši VDD kompetencei.
Stepaņenko tēva apjomīgie dāvinājumi nonākuši arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzmanības lokā, taču birojā no plašākiem komentāriem pašlaik atteicās. Savukārt Finanšu izlūkošanas dienestā norādīja, ka atbilstoši likumam tam nav tiesību komentēt, kāda informācija ir dienesta rīcībā, tajā skaitā stāstīt par izlūkošanas darbībām.
Jautājumam par šīs naudas izcelsmi bija pievērsusies arī Saeimas Nacionālās drošības komisija, atzina tās priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis (“Jaunā Vienotība”).
“Šī informācija ir satraucoša, un ir nepieciešams noskaidrot, vai naudai, kas ir saņemta kā dāvinājums, ir legāla izcelsme, un šie nav Krievijas dienestu apzināti mēģinājumi nodrošināt vienam Kremļa atbalstošam politiskajam spēkam finansējumu pirms [15. Saeimas] vēlēšanām,” sacīja Latkovskis.
Politologs Jānis Ikstens uzskata, ka publiski izskanējusī informācija par Fedotovu būtiski nemaina Jūlijas Stepaņenko politisko portretu gaidāmo vēlēšanu kontekstā.
“Manuprāt, tas ir tikai vēl viens otas triepiens viņas portretā. Un tas, ka viņa vada partiju, kura tomēr aizstāv austrumslāvu politiskās intereses, ka viņa vada partiju, kuru atbalsta ļoti daudzi austrumslāvi, ļoti dabiski, harmoniski saskan arī ar šīm darbībām un arī ar šo jauno informāciju. Līdz ar tā nav nekāda zemestrīce,” vērtēja Ikstens.
Viņaprāt, šis skandāls diez vai varētu būtiski ietekmēt “Suverenās varas/ Apvienības Jaunlatvieši” reitingu, jo šī politiskā spēka atbalstītājiem nav nekādu fundamentālo pretenziju pret Krieviju un tās darbībām.
Pati Stepaņenko, jautāta par finanšu līdzekļu izcelsmi, vairākkārt ir norādījusi, ka dāvinājumi ir deklarēti, bet, ja esot aizdomas par līdzekļu izcelsmi, amatpersonas varot vērsties tiesībsargājošās iestādēs.
Tikmēr sabiedrība par atklātību “Delna” norāda – pašreizējā amatpersonu deklarāciju sistēma sabiedrībai nav īpaši ērta. Formāli dati ir publiski, taču jāņem vērā, ka amatpersonas deklarācija pati par sevi neļauj sabiedrībai droši noteikt naudas vai kāda konkrēta īpašuma izcelsmi. Deklarācija var parādīt, ka amatpersonai ir noteikti uzkrājumi, ienākumi vai īpašumi, bet izvērtēt, vai to izcelsme ir likumīga un vai tā atbilst personas deklarētajiem ienākumiem, jau lielā mērā ir tiesībsargājošo un uzraugošo iestāžu darbs.
“No sabiedrības interešu viedokļa ļoti vērtīgi būtu arī redzēt plašāku ģimenes kopējās turības ainu, nevis tikai tās amatpersonas mantisko stāvokli, kura iesniedz deklarāciju,” uzsver “Delnā”. “Tas ir svarīgi tāpēc, ka praksē aktīvi var būt reģistrēti arī uz laulātā vai citu tuvāko radinieku vārda. Ja mēs redzam tikai vienas personas deklarāciju, daļa no faktiskās ģimenes mantiskās situācijas var palikt ārpus redzesloka, un līdz ar to ir grūtāk identificēt iespējamu interešu konflikta, korupcijas vai citu risku pazīmes.”
KONTEKSTS:
“Suverēnās varas/ Apvienības Jaunlatvieši” līdere, Rīgas domes deputāte un Saeimas vēlēšanu kandidāte Jūlija Stepaņenko no Krievijā dzīvojošā tēva Sergeja Fedotova saņēmusi naudas un nekustamā īpašuma dāvinājumus 420 000 eiro apmērā. Viņa šo situāciju nekomentē.
Politiķes tēvs dzimis un savulaik dzīvojis Latvijā, tagad ir būvniecības uzņēmējs Krievijā. Portāls “The Insider” vēsta: tēva uzņēmuma ražotos “pūķa zobus” un betona barjeras nosūtīja uz Krievijas okupētajām Donbasa teritorijām, Belgorodas apgabalu.
