ĪSUMĀ:
Eiropas Savienībā aizliegta satura vietne izplata dezinformāciju
Septembrī Jēkabpilī zemnieki protestēja pret Krievijas graudu tranzītu. Nākamajā dienā interneta vietne “Stratēģiskās kultūras fonds” gan šo akciju, gan Saeimas lēmumu par Krievijas graudu tranzītu sasaistīja ar Ukrainas militārā izlūkdienesta ietekmi Latvijā. Pierādījumus tam publikācija nesniedza. Tā vietā tā atsaucās uz trim anonīmiem cilvēkiem, tostarp vārdā nenosauktu Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātu.
“Pirmā dzirdēšana par kaut ko tādu. Un es domāju, ka arī neviens no maniem kolēģiem komisijā neko tādu nav teicis,” saka komisijas loceklis Kristaps Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”).
Savukārt komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (“Jaunā Vienotība”) uzteic Latvijas un Ukrainas drošības iestāžu sadarbību.
“Varu pilnīgi atklāti pateikt: mūsu trijām valsts drošības iestādēm ir lieliska sadarbība ar ukraiņu drošības iestādēm. Bet tā tiešām ir sadarbība, kur kopā mēs apkarojam Krievijas aģentus,” saka Latkovskis.
Cits komisijas loceklis, bijušais aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”) norāda, ka pirms vēlēšanām Krievijas dezinformācijas aktivitātes pieaug. “Es domāju, ka vēlēšanu sakarā nevis tikai varētu aktivizēties, bet acīmredzot arī aktivizējas,” saka Sprūds.
“Stratēģiskās kultūras fonds” nav parasta interneta vietne. ASV varasiestādes to saista ar Krievijas Ārējās izlūkošanas dienestu un noteikušas fondam sankcijas par iejaukšanos 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās.
Eiropas Savienība aizliegusi tā satura izplatīšanu.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra un “Atlantic Council” Digitālās izpētes laboratorijas pētniece Nika Aleksejeva skaidro, ka prokremliskie kanāli visbiežāk izmanto jau esošus Latvijas notikumus un ziņas, bet tiem piešķir citu interpretāciju.
“Visbiežāk tiek spoguļotas ziņas, kas ir svarīgas, kas ir mūsu informatīvās telpas apritē un tālāk tulkotas caur Kremļa valodu, ja varētu tā teikt, gan iekšējai Krievijas auditorijai, gan arī auditorijām, kas izvēlas patērēt krievu mediju saturu,” sacīja pētniece.
Mediju monitorings atklāj “iecienītākos” politiķus
“De facto” ar īpašu mediju monitoringa rīku pārbaudīja Krievijas valsts kontrolētu un prokremlisku mediju, interneta vietņu un sociālo mediju publikācijas mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām. Meklējumā iekļāva visus Latvijas vēlēšanu sarakstus un katra saraksta pirmos trīs kandidātus.
Visbiežāk šajā izlasē parādījās premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) – lielākoties saistībā ar Krievijas graudu tranzītu. Viņa izteikumus izmantoja stāstos par Latviju, kas sankciju un Ukrainas atbalsta dēļ it kā kaitējot pati savai ekonomikai.
Biežāk par citiem politiķiem parādās arī ārlietu ministre Baiba Braže (“Jaunā Vienotība”).
Viņas nostāju pret Krieviju un sankcijām pārsvarā izsmej vai attēlo kā nepamatoti naidīgu.
Savukārt Nacionālās apvienības politiķu izteikumus par krievu valodu iekļauj Kremļa stāstos par “rusofobiju”. Gan Nacionālo apvienību, gan “Austošo sauli Latvijai” prokremliskajos resursos sauc par neonacistiem.
Ir spēki, kas izpelnās labvēlīgāku attieksmi
Citādi prokremliskie resursi izturas pret politiķiem, kuru teiktais sakrīt ar Kremļa vēstījumiem. Partijas “Latvija pirmajā vietā” līderi Aināru Šleseru citē, kad viņš sankcijas saista ar Latvijas ekonomikas problēmām, bet viņa partijas biedru Kristapu Krištopanu – kad viņš iebilst pret Krievijas graudu tranzīta ierobežošanu. Krištopans raidījumam saka, ka šīm publikācijām neseko:
“Nu es tādus rakstus krievu valodā nelasu. Tā ka man grūti komentēt.”
Vēl labvēlīgāk prokremliskie resursi rāda “Suverēno varu/Apvienību Jaunlatvieši”.
Rīgas saraksta līderi Jūliju Stepaņenko izceļ kā krievvalodīgo aizstāvi, bet Zemgales saraksta līderi Andreju Pagoru – kā izglītības krievu valodā aizstāvi.
Latgales saraksta kandidāta Leontija Moroza kritiku par pierobežā izvietotajiem “pūķa zobiem” izmanto, lai izsmietu Latvijas aizsardzības tēriņus.
“Stabilitātei!” prokremliskajā telpā parādās divējādi. Kremlim izdevīgās partijas pozīcijas izceļ.
Atbildot uz jautājumu, vai partija pamanījusi sev labvēlīgu attieksmi Krievijas medijos, “Stabilitātei!” vadītāja Svetlana Čulkova norāda, ka par partiju tur raksta jau vairākus gadus.
“Jo mēs visu laiku taču sakām, ka mums vajag tomēr sadarboties ekonomiski, lai tas būtu izdevīgi mūsu valstij,” saka Čulkova.
Vienlaikus starptautiskais prokremliskais dezinformācijas tīkls “InfoDefense” partiju “Stabilitātei!” sauc par konkurentu, kas atņem balsis “Suverēnajai varai/Apvienībai Jaunlatvieši”. To secinājusi organizācija “EK Strategies”, kas analizē Krievijas dezinformāciju. Organizācijas jaunākais pētījums rāda, ka kopš septembra prokremliskie tīkli pastiprinājuši ar Latvijas vēlēšanām saistītos vēstījumus.
Aģitē par konkrētu politisko spēku
“EK Strategies” direktors un pētījuma līdzautors Jegors Kuroptevs saskata arī konkrētu politisko izvēli:
“Redzam, ka “InfoDefense” tīkls, “Baltnews” un citi virza “Suverēno varu”, tā ir viņu pirmā izvēle. Tas nenozīmē, ka viņi, piemēram, dod šai partijai naudu. Arī pēc izmeklēšanas par Stepaņenko tēvu to nevar apgalvot. Tas nozīmē, ka viņi šai partijai dod priekšroku.”
Par šādu priekšroku liecina arī prokremliskā aktīvista Aleksandra Gapoņenko ieraksti. Pirmās instances tiesa viņam piespriedusi desmit gadus cietumā par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.
No cietuma Gapoņenko aģitē par “Suverēno varu” – slavē partiju un nosauc kandidātus, kuriem iesaka likt plusus. Viņa aģitāciju tālāk izplata prokremliskie “Telegram” kanāli.
“Suverēnās varas/Apvienības Jaunlatviešiem” kandidāte Jūlija Stepaņenko, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” lūgta komentēt šādus izteikumus, atbildēja:
“Aicināt mani komentēt cilvēku izteikumus, kurus es pat neesmu redzējusi un kurus es pat nevaru kontrolēt. Tirgū par jums arī varbūt kāds sarunāja.”
Lielākais dezinformācijas radītais risks – datu saindēšana
Šovasar pētnieki pamanīja arī Baltijai līdz šim neraksturīgu paņēmienu. Augustā uz Latviju, Lietuvu un Igauniju pirmoreiz mērķēja ar Krievijas militāro izlūkdienestu saistītais dezinformācijas tīkls “Storm-1516”. Tas klonē uzticamu mediju vietnes un video. Piemēram, ar “Euronews” logo tas izplatīja izdomātu ziņu, ka mācībās Latvijā Ukrainas karavīrs it kā esot nošāvis trīs NATO karavīrus.
Mainās arī veidi, kā prokremliskais saturs sasniedz auditoriju.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs saskata mēģinājumu ietekmēt mākslīgā intelekta atbildes par Latvijas vēlēšanām.
Latviski pētnieki Kremļa propagandas ietekmi vērtēja kā minimālu, bet krieviski tā bijusi ievērojami lielāka. Pētnieki pieļauj, ka kāds modeļus mērķtiecīgi “saindē”.
Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas departamenta vadītāja vietniece Madara Apsalone par vienu no lielākajiem riskiem sauc tā dēvēto datu saindēšanu. “Ar noteikta veida vēstījumiem, tos lielā skaitā un daudzās valodās pavairojot, mākslīgā intelekta rīkiem un algoritmiem kļūst ļoti grūti nošķirt, kas ir patiess saturs un kas ir vienkārši pietiekami daudzas reizes atkārtots nepatiess saturs.
Te ir liels risks, ka, meklējot noteiktu informāciju, var parādīties arī šis nepatiesais saturs,” skaidro Apsalone.
Arī Latvijas drošības dienesti pirms vēlēšanām fiksē Krievijas informatīvās ietekmes aktivitātes. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) norāda, ka Kremļa vēstījumi Latvijas auditoriju sasniedz arī komentāros pie ziņām un sociālo tīklu ierakstiem, kur tos izplata arī anonīmi vai nesen izveidoti konti. Tomēr koordinēto un neautentisko aktivitāti SAB pašlaik vērtē kā nelielu – Latvijā nav novērota tāda masveida vai automatizēta aktivitāte kā Armēnijā un Moldovā.
Valsts drošības dienests (VDD) savukārt nav konstatējis tiešu un sistemātisku Krievijas kampaņu, kuras mērķis būtu ietekmēt vēlēšanu rezultātu par labu konkrētai partijai vai kandidātam. Taču VDD norāda, ka Krievijas propagandas mērķis ir arī veicināt neapmierinātību, politisko apātiju un neuzticēšanos demokrātiskajiem procesiem. Dienesta vērtējumā šādi vēstījumi potenciāli var ietekmēt gan daļas vēlētāju izvēli, gan vēlmi vispār piedalīties vēlēšanās.
KONTEKSTS:
15. Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 3. oktobrī. Iecirkņi būs atvērti no plkst. 8 līdz plkst. 20. Balsot varēs jebkurā iecirknī.
No 28. septembra līdz vēlēšanu dienai varēs nodot balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā šādos laikos:
Priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākās 5. jūnijā.
Uz pirmo sēdi jaunievēlētā 15. Saeima sanāks 3. novembrī, kad arī izbeigsies 14. Saeimas pilnvaras.
