“Paši nesaprot, ka nokavējuši”
Edgars Štrauss ir Liepājas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības skursteņslauķa amata zellis. Viņš pastāstīja, ka iedzīvotājiem ir tendence visu atlikt uz pēdējo brīdi. Tā notiek arī ar apkures iekārtu sagatavošanu ziemas sezonai:
“Aktīvā sezona sākās no augusta vidus, tāda stipri aktīva, un iet līdz decembrim. Ļoti, ļoti aktīva, kad visi slinkie cilvēki sāk zvanīt un prasīt, tad ir pēdējais brīdis. Tad viņiem nākas gaidīt mēnesi, divus mēnešus rindā, bieži vien ir neapmierināti ar to, bet viņi nesaprot, ka paši nokavējuši un paši vainīgi.”
Skursteņslauķis Normunds Vernavs, papildinot kolēģa sacīto, uzsvēra, ka vislabāk sākt uzreiz pēc apkures sezonas:
“Vislabāk, kad maijā vai maija beigās beidz to lietu, tad tūlīt zvanīt un prasīt. Tad rindas nebūs, visu paspēs izdarīt un mierīgi sagaidīsim ziemu.”
Skursteņslauķi norādīja, ka daļa cilvēku kļuvuši apzinīgāki, zvana jau laikus, un arī redzams, ka apkures iekārtas tiek sakārtotas.
Krāsns Foto: Inga Ozola / Latvijas RadioKrāsns Foto: Inga Ozola / Latvijas RadioSkursteņslauķis Foto: Inga Ozola / Latvijas RadioLiepājas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības skursteņslauķi Foto: Inga Ozola / Latvijas RadioSkursteņi Foto: Inga Ozola / Latvijas Radio
Apkures sezonā mājokļos redzētais bieži pārsteidz
Statistika rāda, ka Latvijā nedaudz sarucis ugunsgrēkos bojā gājušo skaits. Visbiežākais ugunsgrēku iemesls ir cilvēku neuzmanīga apiešanās ar uguni, tad seko ugunsnelaimes ar elektroiekārtām un ugunsgrēki, kas saistīti ar apkuri. Te gan situācija būtiski neuzlabojas, norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas 1. daļas komandieris Jānis Pošeiko:
“Trešajā vietā ir tas, kas šobrīd ir tas aktuālākais, – tā ir apkure. Pie apkures mēs skaitām gan ugunsgrēku, kas izcēlies dūmvadā, gan ugunsgrēku, kas ir izcēlies no pašas apkures iekārtas. Iemesli var būt dažādi – kurināmais, drēbju žāvēšana, nevajadzētu novietot vispār degtspējīgus produktus pārāk tuvu apkures iekārtām. Tas arī ir svarīgi, jo mēs nevaram gadu no gada kurināt šīs apkures iekārtas, ekspluatēt dūmvadus un nepārbaudīt, nepārliecināties, vai tās vispār ir tehniskā kārtībā, lai to varētu darīt.”
VUGD Kurzemes reģiona pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas inspektore Vizbulīte Barsukova stāstīja, ka pārbaužu laikā apseko arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kur statistiski ugunsgrēki notiek visbiežāk:
“Ir arī neplānotas pārbaudes vai pārbaudes pēc sodrējiem. Ja ir konstatēta sodrēju degšana, tad neplānoti tās apsekojam, arī privātmājas, konsultējam viņus un prasām arī to, kas noteikts normatīvajos aktos, kas viņiem būtu jādara un jāievēro.”
Redzētais bieži vien pārsteidz, sākot no tā, ka pie krāsns nomestas lietas, ko nedrīkst dedzināt, skaliņu un drēbju žāvēšana virs plīts, krāsns bez durtiņām un tamlīdzīgi.
“Piemēram, tos pelnus no apkures iekārtas, ja grābj – ne vienmēr tas ir metāla spainis, kā tam vajadzētu būt, bet plastmasas maisiņos vai kartona kastēs. Manuprāt, tas ir pašsaprotami, ka, ja tur ir koka grīda, tur var sākties gruzdēšana un izcelties ugunsgrēks.”
Vakariem kļūstot arvien drēgnākiem, ik pa laikam pilsētā un laukos jau redzams, ka cilvēki sākuši kurināt krāsnis, sacīja Pošeiko:
“Šobrīd izsaukumu ziņā vēl neizjūtam, bet, paredzot, ka vasara bija vēsa un rudens sācies ātrāk nekā citus gadus, esam pilnīgā gatavībā, ka sāksies izsaukumi. Cilvēki jau sāk kurināt un uzsildīt savu mājokļus, lai dabūtu mitrumu ārā, un tas paliek tikai aktuālāk.”
Ievērojot ugunsdrošības noteikumus, skursteņi un sodrēji ir jāiztīra līdz 1. novembrim.
Apkures iekārtas, kas neuztur siltumu ilgāk par trim stundām, jātīra arī otrreiz apkures sezonas laikā. VUGD darbinieki novērojuši, ka dūmu detektori mājokļos, kur bijuši ugunsgrēki, uzstādīti tikai katrā piektajā. Ugunsdzēsēji pārbaužu laikā gan izdala dūmu detektorus, gan vecāka gada gājuma cilvēkiem palīdz tos uzstādīt.
Foto: Inga Ozola / Latvijas RadioDūmu detektors
