ĪSUMĀ:
Programma izsenis bijusi strīdīga
Tā dēvētā “zelta vīzu” programma, kas, vienkāršiem vārdiem sakot, paredz iespēju nopirkt termiņuzturēšanās atļauju, ir spēkā 16 gadus. Tā ilgstoši bijusi strīdīga – gan programmas vēsturiskā fona dēļ, ņemot vērā, ka to savulaik tā dēvētajā oligarhu valdīšanas laikā izveidoja toreizējais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (šobrīd “Latvija pirmajā vietā”), gan arī tādēļ, ka šī programma dažādos veidos pavērusi ceļu nelikumībām.
Tādēļ jūnija beigās Saeima gribēja pilnībā atteikties no līdzšinējās prakses jeb termiņuzturēšanās atļautas piešķiršanas par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos. Pret to iebilda prezidents, Imigrācijas likumu nododot Saeimai otrreizējai caurskatīšanai.
“Kas ir svarīgi, ka mēs meklējam, un tas arī ir lūgums, ko esmu lūdzis, Saeimai vērtējot, – mēs meklējam tādu politiku, tādus mehānismus, kas vienlaikus nodrošina stingru migrācijas kontroli, bet arī veicina investīciju piesaisti tautsaimniecībā,” jūlija beigās teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Prezidents aicināja šo “zelta vīzu” programmu paturēt, bet ļaut uzturēšanās atļauju nopirkt cilvēkiem no konkrētām, tikai Latvijai draudzīgām valstīm. Tiesa, Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem šo programmu slēdza jau pirms četriem gadiem, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Kopš tā laika interese par “zelta vīzu” programmu saruka, taču nelikumību riski palika. Vēl pavasarī Uzņēmumu reģistram un Finanšu izlūkošanas dienestam bija aizdomas, ka atsevišķu uzņēmumu vienīgais mērķis varētu būt nevis saimnieciskā darbība, bet uzturēšanās atļauju iegūšana.
Kulbergs rosina “biznesa imigrāciju”
Pēc prezidenta uzklausīšanas jūlija beigās risinājumu atbildīgajai Saeimas komisijai iesniedza Ministru prezidents Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”). Viņš aicināja piešķirt termiņuzturēšanās atļauju divos gadījumos. Pirmais – par 100 000 eiro lielu iemaksu valsts fondā. Otrais – par 150 000 eiro lielu iemaksu privātajā fondā.
Vēl nosacījums – privātajam fondam vismaz puse investīciju tālāk jāiegulda valsts fondā vai arī nekustamā īpašuma būvniecībā.
Raidījumā “Kas notiek Latvijā?” Kulbergs precizēja, ka šis nosacījums par ieguldīšanu nekustamā īpašuma būvniecībā attiecas tikai uz pierobežā esošajiem projektiem.
“Saucamās “zelta vīzas” pret nekustamo īpašumu ir bankrotējis projekts. Tam nav nekāda sakara ar piedāvājumu, ko es esmu piedāvājis. Mums ir nepieciešams piesaistīt bagātus, veiksmīgus cilvēkus no NATO valstīm, no tādām valstīm kā Kanāda,” “De facto” paskaidro premjers.
Jaunajā Imigrācijas likuma redakcijā termiņuzturēšanā atļaujas izsniegšana pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā joprojām ir svītrota. Taču tajā iestrādāts Kulberga rosinājums – ļaut saņemt uzturēšanās atļauju, ja ārzemnieks investējis 150 000 eiro valsts izveidotā fonda pārvaldniekā. Konkrētas valstis, no kurām Latvija vēlētos uzņemt investorus, likumā uzskaitītas nav.
Taču premjera vēstulē bija vēl kas. Kulbergs rakstīja, ka viņš pats turpinot darbu, lai tuvākajā laikā Saeimā iesniegtu likumprojektu,
kas paredzētu, ka ārvalstu investors, kurš ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, var kļūt par Latvijas nodokļu rezidentu, ik gadu valsts budžetā iemaksājot 60 000 eiro.
“Mans piedāvājums bija piesaistīt [šos cilvēkus] investīcijas fondam, Latvijas Investīciju fondam. Viņi maksātu speciāli nodokļu režīmam katru gadu kā abonēšanas maksu, kas ienāktu automātiski šādā fondā,” skaidro Kulbergs. Minētais fonds šobrīd ir neskaidrā veidolā.
Tuvas pozīcijas Nacionālajai apvienībai un “Progresīvajiem”
“Tā naudas investēšana fondā – tas bija tāds pēdējā brīdī uzmests uz galda [priekšlikums] bez plašāka izvērtējuma, ko tas praktiski nozīmētu, kā tas varētu mazināt šos dažāda veida riskus. Tāpēc mēs ļoti piesardzīgi uz šo iniciatīvu raudzījāmies un joprojām raugāmies,” vērtē iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība (NA)).
Kopumā NA uzskata, ka visas iepriekšējās programmas ir slēdzamas. Par jaunajā veidolā ietērptajiem biznesa imigrācijas ierosinājumiem varot diskutēt.
Šis ir viens no retajiem jautājumiem, kurā NA un partijas “Progresīvie” pozīcijas ir tuvas. Atšķirība ir tā, ka “Progresīvie” vietu diskusijai neredz.
“Ja šīs, es saukšu tās par “zelta vīzām” vienkāršības labad, tiek piedāvāts kā risinājums, lai palielinātu nodokļu ieņēmumus, tad ir jābūt precīzi uzskaitītam, kāds būs potenciālais pieprasījums no investoriem. Tas, ko es esmu lasījis šajos priekšlikumos, ir tāda mazliet mētāšanās ar desmitiem, simtiem miljonu, aiz kuriem es neredzu segumu,” raugās opozīcijā esošais partijas “Progresīvie” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, kurš ir arī partijas premjera kandidāts.
Viņuprāt, premjera rosinājumā minētie iespējamie ieguvumi valsts budžetā ir nepamatoti, jo nav uzskaitījums ne par to, kas šie investori varētu būt, ne arī, kādas nozares viņi pārstāvētu.
Kulberga priekšlikumiem dzirdīgas ausis partijā “Latvija pirmajā vietā”
Pagaidām vienīgās dzirdīgās ausis Ministru prezidenta idejai paplašināt biznesa migrācijas virzienu ir opozīcijā esošajā partijā “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Tā jebkādus drošības riskus izslēdz jau pašā saknē. Tā esot atbildīgo dienestu problēma, ja tie kādus riskus laikus nenovērš.
“Pašreiz jau nav, par ko runāt. Vēlēšanas notiks 3. oktobrī. Mēs šo jautājumu pārrunājām ar mūsu vēlētājiem. (..) Mūsu vēlētāji grib, lai valstī tiek investēta liela nauda, lai no šīs naudas tiek maksāti nodokļi, lai Latvija kļūst bagātāka. Jo, ja kāds investors grib ieguldīt pusmiljonu miljonu vai vairāk, tad tas ir pozitīvi,” pauž Rīgas domes deputāts Ainārs Šlesers (LPV), kas ir partijas premjera kandidāts.
“Jaunā Vienotība”: “Šīs ir vistīrākās “zelta vīzas””
Politisko konkurentu ieskatā “Apvienotā saraksta” un partijas LPV saskaņa šajā jautājumā varētu pāraugt arī ciešākā sadarbībā.
“Šīs ir vistīrākās “zelta vīzas”, kas tiek mēģinātas piesegt ar skaistiem vārdiem par NATO stratēģiskajiem partneriem, bet ar to tam nav nekāda saistība. Jau šobrīd visi Eiropas Savienības valstu pilsoņi var Latvijas ekonomikā ieguldīt. Šeit ir tīrs mērķis aiz tādiem skaistiem lozungiem iebīdīt zelta vīzu,” kritizē “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.
“Tas nekad nav bijis ZZS jautājums”
ZZS nostāja savukārt ir staipīga. Lai arī tieši šīs partijas pārvaldītā Ekonomikas ministrija bija tā, kas pavasarī pauda, ka programma līdzšinējā veidolā ienes investīcijas un to varētu atstāt,
tagad ZZS līderis Viktors Valainis pauž, ka “Saeima savu lēmumu ir pieņēmusi, jāvirzās pie citām prioritātēm”.
“Tas nekad nav bijis ZZS jautājums. (..) Šeit jāskatās vairāk par industriju, nevis politiskajām partijām, – vai tas ir ekonomikai un industrijai vajadzīgs,” norāda ekonomikas ministrs un ZZS premjera amata kandidāts Viktors Valainis.
Kā savam priekšlikumam Kulbergs atradīs sabiedrotos, viņš nezina. Premjers raidījumam “De facto” norāda, ka viņa iniciatīva izrietējusi no vēlmes salāpīt budžeta caurumu. Ja atbalsta priekšlikumiem nebūs, viņš uz tiem neuzstāšot. Taču gaidīšot no kolēģiem labākas idejas.
