No Pededzes un Liepnas pagastiem mācībās evakuēja iedzīvotājus – Pededzes centrs atrodas aptuveni sešu kilometru attālumā no robežas ar Krieviju, bet Liepna – aptuveni 12 kilometru. Mācībās pārbaudīja arī to, cik ātri pašvaldība spēj izveidot un nodrošināt evakuācijas punktu Alūksnē.
Pededzes centrā pirmdienas rīts ir kluss, ielās tik daži sētnieki un vietējie suņi. Par gaidāmo evakuāciju sākotnēji liecina vien pie pagasta pārvaldes novietotais autobuss. Taču īsi pirms pulksten 10 sāk pulcēties pirmie iedzīvotāji, vairumam šādas mācības ir pirmo reizi.
“Man patīk kontrolēt situāciju, un vienmēr ir labāk, ja tu zini, kas un kā var izvērsties krīzes situācijā,” sacīja Pededzes pagasta iedzīvotāja Mirdza Korne.
“Būs priekšstats, kā rīkoties, kā palīdzēt saviem iedzīvotājiem, kuri nevar piedalīties, jo daļa, piemēram, vecuma dēļ nevar,” piebalsoja Pededzes pagasta iedzīvotāja Jekaterina Grabovņicka.
Evakuācijas mācības Alūksnes novadā Foto: Novadu Ziņas LTVEvakuācijas mācības Alūksnes novadā Foto: Novadu Ziņas LTVEvakuācijas mācības Alūksnes novadā Foto: Novadu Ziņas LTVEvakuācijas mācības Alūksnes novadā Foto: Novadu Ziņas LTVEvakuācijas mācības Alūksnes novadā Foto: Novadu Ziņas LTV
Mācību scenārijs paredz, ka Krievijas pusē izcēlies plašs meža ugunsgrēks, kas tuvojas Latvijai un apdraud Pededzes un Liepnas pagastus. Iedzīvotājiem dots uzdevums pamest apdraudēto teritoriju un ar autobusiem doties uz evakuācijas punktu Alūksnē.
No Pededzes devās septiņi iedzīvotāji, bet kopumā no abiem pagastiem iesaistījās aptuveni 20 cilvēku. Pašvaldībā atzīst – bija cerējuši uz lielāku atsaucību.
“Ne vienmēr visiem iedzīvotājiem ir iespēja piedalīties, jo ir arī darba pienākumi, sadzīves pienākumi un tā tālāk. Tāpēc arī tās mācības notiek vairākas reizes gadā. Protams, tās ir dažādas un apdraudējumi ir dažādi bijuši, bet es arī aicinātu katru iedzīvotāju atrast laiku – ja ne piedalīties, tad vismaz iedziļināties šajos procesos – kas tad katram būtu jādara,” norādīja Dzintars Adlers, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs (“Jaunā Vienotība”).
Lai situācija būtu tuvāka reālai krīzei, starp evakuētajiem ir arī cietušie – cilvēki ar traumām, kustību traucējumiem un citām vajadzībām. Šīs lomas izspēlē vietējo amatierkolektīvu dalībnieki.
“Es domāju, ka mums vajag šādas mācības, jo visam jābūt gatavam. Var gadīties ne tikai kara stāvoklis, bet arī avārijas, māja var nodegt. Esmu bijusi arī pirmās palīdzības kursos, lai zinātu, kā rīkoties,” teica mācību scenārijā cietusī persona Lilita Gāršniece.
Evakuācijas punkta darbā iesaistīti aptuveni 24 pašvaldības darbinieki un brīvprātīgie – tas ir minimālais cilvēku skaits, kas nepieciešams šāda punkta darbībai. Katram ir konkrēts pienākums.
“Mums ir kārtības uzraugi un dežuranti, kas palīdz cilvēkiem nonākt nākamajā zonā, kas principā ir reģistratūra, un, ja nepieciešams, tiek piesaistīti arī mediķi vai psihologs,”
pastāstīja “Alūksnes lauku partnerības” valdes priekšsēdētāja Santa Harjo-Ozoliņa. “Tad mums ir izmitināšanas zona, kura paredzēta cilvēkiem, kas uzkavējas ilgāku laiku, un īsāka uzturēšanās zona cilvēkiem, kuri gaida, kad viņiem atbrauks pakaļ. Protams, ir arī ēdināšana. Reģistrācija un izmitināšana ir ļoti svarīgas.”
Pašvaldība atzīst, ka jau pirmajā praktiskajā pārbaudījumā iezīmējušās lietas, kas jāpilnveido, bet detalizētus secinājumus apkopos pēc mācībām.
