Rīgā atklāta piemiņas plāksne Bertai Pīpiņai – pirmajai Saeimā ievēlētajai sievietei

Piemiņas plāksne rotās ēku Ģertrūdes ielā 69, ko savulaik cēla Bertas Pīpiņas vīrs un kur dzīvoja Pīpiņu ģimene. Plāksnes idejas iniciatore ir tiesību vēsturniece Liene Dreimane. 

Atklāšanā piedalījās Bertas Pīpiņas mazmeita Māra Sātiņa, kura pēc dzīves Amerikā atgriezusies dzimtenē. 

Izcilo vecmāmiņu, savas mammas Noras mammu, viņa neatceras. Mārai bija divi gadi, kad Bertu Pīpiņu izveda uz Sibīriju, kur viņa Tomskā mira. Māras ģimene šo māju pameta, kad meitenei bija pieci gadi. 

“Mēs aizbraucām 1944. gadā, kad krievi nāca iekšā. [Devāmies] uz Vāciju, kur mamma bija zobārste,” pastāstīja Māra Sātiņa. 

“Viņa tiešām bija vienreizēja, es visu mūžu esmu bijusi lepna!” par Bertu Pīpiņu sacīja viņas mazmeita. “Mums ģimenē ir stiprās sievietes. Es biju pirmā sieviete ar Romas prēmiju angļu akadēmijā, es arī sekoju viņas pēdās. Ir tā enerģija un griba!” 

Rīgā atklāta piemiņas plāksne Bertai Pīpiņai Foto: Aija Kinca / Latvijas TelevīzijaRīgā atklāta piemiņas plāksne Bertai Pīpiņai Foto: Aija Kinca / Latvijas TelevīzijaRīgā atklāta piemiņas plāksne Bertai Pīpiņai Foto: Aija Kinca / Latvijas TelevīzijaRīgā atklāta piemiņas plāksne Bertai Pīpiņai Foto: Aija Kinca / Latvijas Televīzija

Savulaik kā 4. Saeimas deputāte Berta Pīpiņa īpaši iestājās par ģimeni. “Bija ļoti enerģiska un ļoti rūpējās, lai vīri nenodzertu naudu,” teica Māra Sātiņa. 

Berta Pīpiņa vienmēr ar lepnumu pārstāvēja Latviju. Ārvalstīs uz kongresiem vilka tautas tērpu. 

“Rīgas domes deputāte, Latvju sieviešu nacionālās līgas dibinātāja, Berta Pīpiņa bija viena no atpazīstamākajām sievietēm no Latvijas,” teica Rīgas pieminekļu aģentūras direktore Agnese Strautiņa. “Vienmēr uz kongresiem brauca latviešu tautastērpā. Šiem cilvēkiem, kas piedalījās Latvijas valsts dibināšanā, bija ļoti svarīgi pārstāvēt Latviju.” 

Piemiņas plāksne ģimenei ir netradicionāla. “Izmantojot grafisku paņēmienu, es uztaisīju tā, ka attēls mainās. Ja nākam no vienas ielas puses, tad sastopam Bertu, bet, ja no otras puses – Ērmani,” pastāstīja piemiņas plāksnes dizaina autors, mākslinieks un dizainers Armands Zelčs.