ĪSUMĀ:
Par spīti gaisa trauksmēm Saeimas vēlēšanu iecirknis darbojas
Neraugoties uz sprādzienu dārdiem, sestdienas rītā Ukrainas pretgaisa aizsardzībai notriecot Krievijas kaujas dronus, vienīgais Saeimas vēlēšanu iecirknis Ukrainā darbu sācis tieši tāpat kā visi citi iecirkņi Latvijā.
Līdz pēcpusdienai Kijivā ir bijušas jau četras dzeletnās gaisa trauksmes, kuru laikā notikuši dronu uzbrukumi. Vissmagākais no tiem bija neilgi pirms septiņiem rītā, kad Krievijas drons trāpījis Ziemeļu tiltam, kas savieno Kijivas labo un kreiso krastu. Tas ir krietni apgrūtinājis pārvietošanos Kijivā un varētu ietekmēt arī to, cik daudz cilvēku spēs nokļūt līdz Latvijas vēstniecībai un nobalsot.
Tomēr, par spīti tam, ka Krievija turpina terorizēt Kijivu, vienīgais Saeimas vēlēšanu iecirknis ir atvērts. Un, neraugoties uz gaisa trauksmēm, iecirknis turpināja darbu bez aizķeršanās.
“Es domāju, ka tas ir arī ļoti svarīgs politisks, simbolisks apliecinājums tam, ka Latvija un latvieši ir kopā ar Ukrainu un turpina gan balsot, gan līdzdarboties politiski, gan kopīgi veidot nākotni,” Saeimas vēlēšanu iecirkņa atvēršanu Kijivā komentē Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs.
Ja drošības apstākļi neliegs, balsot Kijivā varēs līdz plkst. 20.00.
“Esam vienojušies ar Centrālo vēlēšanu komisiju, ka mēs rīkosimies atbilstoši vietējiem Ukrainas apstākļiem. Ja būs gaisa trauksmes un trauksmes līmenis būs tas, ko mēs šeit saucam par dzelteno apdraudējuma līmenī, tad iecirknis darbosies. Protams, ka vēlēšanu komisijas amatpersonas pastāvīgi monitorēs kopējo drošības situāciju Kijivā. Mēs zinām, ka reizēm var dzirdēt šāvienus vai sprādzienus arī bez šīm trauksmēm. Tā ka kopējā situācija visu laiku tiks monitorēta,” sacīja Pildegovičs.
Ukrainas gaisa trauksmes tiek iedalītas dzeltenajā un sarkanajā līmenī. Dzeltenā gaisa trauksme brīdina par dronu uzbrukumiem, kuru laikā valsts un pašvaldību iestādes, kā arī tirdzniecības vietas drīkst strādāt. Tātad strādās arī Saeimas vēlēšanu iecirknis. Savukārt sarkanā gaisa trauksme tiek izsludināta vietās, uz kurieni lido raķetes vai kombinētais uzbrukums ar droniem. Tādā gadījumā publiskās iestādes nestrādā. Arī Saeimas vēlēšanu iecirknis sarkanās gaisa trauksmes jeb raķešu uzbrukuma laikā nedarbosies.
“Vajadzības gadījumā mēs esam gatavi piedāvāt arī vēstniecības patvertni tiem Latvijas pilsoņiem, kuri būs ieradušies konkrētajā laikā vēstniecībā. Arī vēstniecības tuvumā ir apzinātas vairākas vietas, kur vajadzības gadījumā būs iespēja doties, un, ja būs visaugstākais brīdinājums par ballistisko uzlidojumu, tad, protams, vēstniecības tuvumā ir metro stacija “Arsenaļnaja” – apmēram 400 metru attālumā,” teica Pildegovičs.
Vēlēšanu iecirknis Latvijas vēstniecības telpās ir gatavs arī citām ārkārtas situācijām, tajā skaitā, ja, piemēram, Krievijas uzbrukumu rezultātā pazudīs elektrība vai sakari. Vēstniecībai ir gan ģeneratori, gan “Starlink” satelīti, kas var kalpot kā alternatīva situācijās, kad pārējie sakari pazūd.
Kijivā varētu nobalsot vairāki desmiti Latvijas vēlētāju
Pirmie balsotāji Kijivā bija paši Latvijas vēstniecības darbinieki, bet ap dienas vidu sāka ierasties arī Kijivā dzīvojošie Latvijas pilsoņi un tie, kas darbojas Ukrainā kā brīvprātīgie.
Pildegovičs, atbildot uz jautājumu par to, cik Latvijas pilsoņu varētu ierasties vēstniecībā, lai nobalsotu, sacīja, ka kara apstākļos ar šādām prognozēm ir jābūt piesardzīgiem. Ukraina ir liela valsts – attālumi starp pilsētām ir lieli un ne visiem ir iespējas atbraukt uz Kijivu.
Ņemot vērā iepriekšējo vēlēšanu rezultātus kara laikā, piemēram, Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024. gadā,
sestdien varētu atnākt nobalsot aptuveni 40 Latvijas pilsoņi. Līdz plkst. 11.00 savu balsi nodevuši jau astoņi cilvēki.
Tomēr prognozes par gaidāmo vēlētāju skaitu ir ļoti aptuvenas, jo drošības apstākļi ir mainīgi.
“Nu, mēs rēķinamies ar apmēram 30, 40 Latvijas pilsoņiem. Būs arī daži balsojumi pa pastu. Bet es domāju, ka pats svarīgākais ir tas, ka šis iecirknis šeit darbojas. Mēs neesam pakļāvušies Krievijas draudiem. Krievija turpina propagandu, draudēt ārvalstu vēstniecībām, mudinot ārvalstu diplomātus pamest Kijivu. Šonedēļ ir bojāta arī Saūda Arābijas vēstnieka rezidence Kijivā,” sacīja Pildegovičs.
Tāpat Latvijas pilsoņi Ukrainā izmantojuši arī iespēju balsot pa pastu. Arī šīs balsis Kijivā tiks apstrādātas un nodotas Centrālajai vēlēšanu komisijai.
Līdz ar to iespēja nobalsot Ukrainā ir nodrošināta gan tiem, kas būs uz vietas Kijivā, gan tiem, kas atrodas citās Ukrainas pilsētās. Tādu iespēju kā balsošanu mājās cilvēkiem, kas nevar ierasties uz iecirkni, Ukrainā nav iespējams nodrošināt, taču vēstniecība savu iespēju robežas cenšas palīdzēt ar konsultācijām, palīdzot ar padomiem, kur un kā var balsot, ņemot vērā tās iespējas, kādas ir.
Kijivā dzīvojošie latvieši ir pārliecināti par savu izvēli
26 gadus Kijivā dzīvojošā Ingrīda, atbildot uz jautājumu par noskaņojumu vēlēšanu dienā, uzsver, ka vēlēt dodas katru reizi.
“Ar prieku pastāvēt uz Latvijas zemes. Nu, kas jādara, tas jādara. Es katru reizi balsoju, kad te ir vēlēšanas. Tas kā parasts notikums,” sacīja Ingrīda.
Viņa ir bijusi pārliecināta, par ko nodot savu balsi.
“Vispār – jā. Es nemainu savas simpātijas, kaut gan izlasīju arī jauno programmu. Attiecīgi arī deputātu sarakstus, bet nu mana izvēle bija konsekventa,” teica Ingrīda.
“Šī ir mana otrā reize, kopš es vispār eju uz vēlēšanām. Arī pirms četriem gadiem es biju balsojis, bet Latvijā. Šoreiz es esmu Kijivā. Nebija grūta izvēle,” sacīja Daniels, brīvprātīgais no Jēkabpils.
Žurnālistam Atim Klimovičam šis ir bijis vistālākais iecirknis, uz kuru nācies braukt, lai nobalsotu:
“Nu, jā, parasti jau es nemostos piecos, lai dotos novēlēt. bet šoreiz tā bija jādara, jo es nakšņoju Harkivā un līdz ar to – 500 kilometri aiz muguras un pienākums izpildīts.”
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai gan līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
