Rolfs Jansons, kurš Pāvilostas pusē darbojas tūrisma nozarē, Latvijas Radio demonstrē, kā izskatās tipisks, jūras krastā atrasts kampešs, ko viņš pats dēvē par sarkankoku: “Šis ir tāds parastais izmērs. Ja paskatās tuvāk, tad redz, ka, piemēram, te ir cirvja pēda. Kaut kas ir pirms 130 gadiem noskaldīts nost, lai viņš smuki ieietu tilpnēs iekšā.”
Rolfs iemācījies no kampeša gatavot dažādus suvenīrus, un ikvienam interesentam viņš ir gatavs izstāstīt arī unikālo kampeša stāstu Kurzemē:
“1894. gadā franču trīsmastu barka “Le Tage” no Haiti uz Liepāju veda kempešu jeb, kā mēs sakām, sarkankoka kravu.
Te jāuzsver, ka tas bija trīsmastu buru kuģis, tur vēl nebija tvaika dzinējs iebūvēts. Kuģis Baltijas jūrā iekļuva milzīgā vētrā, to aiznesa garām Liepājai. Buku ragā Ulmalē izburāja krastā, jo kuģis bija jau tik sliktā stāvoklī, ka kapteinis nolēma izburāt krastā.”
Burinieka “Le Tage” vraks 2012. gadā. Foto: Biedrība “Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācija”, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arhīvsKampešu krava 2012. gadā. Foto: Biedrība “Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācija”, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arhīvs.
Krastā izskalotā kampeša stāsts ir cieši saistīts ar eksporta un arī Latvijas kuģniecības vēsturi. Lai gan vēsturiski ir skaidrs, kā šī tropiskā koksne ir nonākusi pie mums un kāpēc tā izskalota, par to ir sākuši interesēties arī biologi.
“Par to jāziņo “National Geographic”!”
“Man kā biologam vairāk interesē anatomiskā puse, ka koki cirsti nevis ar cirvi, bet mačetēm. Atkal jau vēsturiskais aspekts, bet tomēr,” skaidroja bioloģijas zinātņu doktore Iluta Dauškane. “Ļoti interesanti paskatīties, ka gadskārtas nav tipiskas, un tā kā tā ir tropu koksne, tad tā ir saistīta ar pilnīgi citām sezonām nekā Latvijas koki. Vēl ļoti interesanti, ka šie koki ir ar ļoti daudzām deguma rētām. Tas ir saistīts ar vietu, kur aug šis koks,” paskaidroja Dauškane.
Jau iepriekš pētījumus veica nirēji no Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācijas. Savukārt pētnieces Dauškanes interese par kampešu aizsākās ap kovida laiku, kad viņas draugi atnesa šī koka fragmentu, kas bija atrasts Jūrmalā pie Lielupes ietekas. Kādu brīdi tas pie viņas nogulēja, līdz nāca pamudinājums no ārzemju kolēģiem.
“Tas laikam mums latviešiem mentalitātē – būt pieticīgiem. Tieši tāpat kā es: ā, ok, ir šis stāsts un viss. Bet
atbrauc mans itāļu kolēģis, draugs Alans un saka: “Vau, tas ir tāds notikums!” Par to ir jāraksta zinātniskā publikācijas, par to vajag ziņot “National Geografic”,
jo tas ir interesanti. Mēs runājam par vēsturi, par tirdzniecību, par to, ka, lūk, bija burinieki, kas burāja no pašas Haiti uz Liepāju, vedot šo koksni. Un viens no jautājumiem ir kultūrvēsturiskais – kā tad vietējie šo koksni sauca, kā to vēsturiski izmantoja, un tas ir ļoti svarīgi,” stāstīja Dauškane.
Zinātnieku naktī varēs apskatīt un iepazīt
Latvijas zinātniekiem katra pieredze ar tropisko koksni ir būtiska, lai par to mācītos, prastu atpazīt un zināšanas nodotu tālāk. Zinātnieku naktī piektdien, 25. septembrī, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ekoloģijas nodaļas Dendroekoloģijas laboratorijas darbinieki šo stāstu stāstīs jau plašākam interesentu lokam. Varēs gan apskatīt kampešu, gan iepazīt tā daudzveidīgās īpašības un izmantošanu.
“Mums šobrīd vislielākais jautājums ir par to, vai Jūrmalā atrastais koks ir no tā paša trīsmastu burinieka un vienkārši tos 140 gadus viļāts jūrā ar straumēm līdz Jūrmalai. Vai arī tas ir kāda jau cita kuģa stāsts. To mēs nezinām,” atzina zinātniece.
Tāpēc jūrmalniekus, kuri kādreiz jūras malā ko līdzīgu ir paņēmuši līdz, zinātnieki aicina dalīties ar saviem atradumiem,
lai tālāk pētītu tropisko koku izcelsmi līča piekrastē. Tāpat ir iecerēta izstāde par kampešu Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā.
