«airBaltic» darbiniekus par atlaišanu informēs oktobra beigās (papildināts)

“airBaltic” sācis īstenot jauno biznesa plānu un līdz gada beigām samazinās savu floti no 54 līdz 36 lidmašīnām, līdz ar to darbinieku skaits saruks. Šobrīd nav pārrunāts, kuras amatu kategorijas skartu plānotās izmaiņas, to norādīja Latvijas Aviācijas arodbiedrības vadītāja Dace Kavasa. Uzņēmuma pienākums ir konsultāciju laikā rakstveidā informēt par detaļām, kas noteiktas gan Darba likumā, gan Eiropas Savienības direktīvā.

Kavasa sacīja – jau kopš vasaras nozares arodbiedrība prasījusi informāciju, lai varētu pilnvērtīgi sagatavot priekšlikumus par nepilna darba laika iespējām, gan veikuši aprēķinus, ņemot vērā lidmašīnu skaita izmaiņas un to, cik paliktu nodarbināto. Bet tas nebalstoties skaidrā paziņojumā no darba devēja puses, cik darba vietas būs Rīgā, Tallinā un Viļņā.

“Attiecībā uz biroju, biroja darbiniekiem situācija izskatās vēl sarežģītāka, jo viena ļoti īsa saruna par kritērijiem, kas attiecas uz biroja darbinieku savstarpējo salīdzināšanu, liecina par ne gluži atbilstību Augstākās tiesas šīs vasaras spriedumā definētajai metodoloģijai, kā tas būtu jādara,” pauda Kavasa.

Latvijas Aviācijas arodbiedrību federācijas priekšsēdētāja Aušra Straume stāstīja, ka sarunas ar “airBaltic” par plānotajām izmaiņām notiek jau aptuveni mēnesi

– reizi nedēļā par konkrētām darbinieku grupām – par pilotiem un stjuartiem. Tieši viņus visvairāk varētu skart samazināšana.

“Kaut ko kompānija piedāvā, kaut ko mēs piedāvājam un mēģinām atrast kādu kopsaucēju, lai būtu pēc iespējas mazāk. Man šķiet, ka 700 noteikti ir ar rezervi. Mums vēl nav zināms, cik ofisa darbinieku vai tehniskais personāls cik tieši tiks samazināti, bet notiks konsultācijas arī par tiem. Tā kā cerēsim, [ka atlaidīs] pēc iespējas mazāk. Man viedoklis, ka kompānija ir diezgan atvērta,” teica Straume.

Par tehniskajiem darbiniekiem sarunas būšot oktobra vidū.

Straume gan piebilda, ka vēlāk pakāpeniski plānots atgriezties pie pieauguma un tad kompānijai varētu rasties problēma dabūt personālu līdzīgi kā tas bija Covid pandēmijas laikā.

“airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs skaidroja, ka konkrētus darbiniekus par atlaišanu plānots informēt oktobra beigās.

“Galvenais princips – skart pēc iespējas mazāk darbinieku. Bet tas atkarīgs no tā, kā mēs vienosimies gan ar arodbiedrībām, gan kā vienosimies ar darbiniekiem, jo skaidrs, ka ir iespēja pilnai nodarbinātībai, daļējai nodarbinātībai un tā tālāk… Visas sociālās garantijas, kas izriet no regulējuma, viennozīmīgi tiks nodrošinātas,” atzīmēja Martinovs.

“airBaltic” valsts kapitāldaļu turētājas Satiksmes ministrijas pārstāvji norādīja, ka uzņēmuma ikdienas saimnieciskās darbības un biznesa plāna īstenošana, tostarp arī ar personāla resursiem saistītiem lēmumiem, ir uzņēmuma valdes kompetencē, un ministrija neiesaistās operacionālo lēmumu pieņemšanā. Tajā pašā laikā ministrijai esot svarīgi, lai biznesa plāna īstenošana notiktu atbildīgi, ievērojot visas prasības.

KONTEKSTS: 

“airBaltic” jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt finanšu situāciju uzņēmumā, pārskatot biznesa plānu un piesaistot investorus un jaunu finansējumu. Jaunais uzņēmuma biznesa plāns vairs neparedz strauju flotes palielināšanu – gluži pretēji, lidmašīnu skaitu plānots samazināt, vairāk koncentrējoties uz pelnošākajiem maršrutiem, un Rīgu atstāt kā galveno bāzi.

Kompānija šobrīd pārvalda 54 lidmašīnas, bet līdz šā gada beigām to skaitu plānots samazināt apmēram par trešdaļu – līdz aptuveni 36, un to skaitu 2031. gadā atkal palielināt līdz 40 lidmašīnām. Uzņēmums jau paziņojis par maršrutu skaita samazināšanu nākamvasar. Savukārt nupat kompānija paziņoja par plānoto kolektīvo darbinieku atlaišanu.

Arī 2025. gadā Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” strādāja ar zaudējumiem – 44,3 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes mazāki salīdzinājumā ar lidsabiedrības zaudējumiem gadu iepriekš. Kompānija 2025. gadā strādāja ar 779,3 miljonu eiro ieņēmumiem, kas ir par 4 % lielāki nekā gadu iepriekš.

Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37 % “airBaltic” kapitāldaļu, “Lufthansa” – 10 %, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62 %, bet 0,01 % – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.