Pirms četriem gadiem Eiropa centās aizstāt 40 % no sava gāzes importa pēc tam, kad kara Ukrainā dēļ pārtrūka Krievijas cauruļvadu gāzes piegādes, un lielā mērā paļāvās uz Kataru, kas tolaik bija pasaulē lielākā LNG ražotāja.
Toreiz Kataras enerģētikas ministrs uzsvēra, ka valsts vairāk nekā 26 gadus bijusi uzticama piegādātāja un nav nokavējusi nevienu LNG piegādi. Šodien šī lielīšanās skan tukši. Martā, kad Irāna pēc ASV un Izraēlas uzbrukuma slēdza Hormuza šaurumu, Katara izsludināja nepārvaramas varas apstākļus un paziņoja pircējiem, ka nespēj izpildīt līgumsaistības.
Kopš tā laika Kataras LNG piegādes ir strauji sarukušas, un iztrūkums jau sasniedz 39 miljonus tonnu jeb aptuveni 9 % no pagājušā gada pasaules piedāvājuma. Tas būtiski ietekmējis arī cenas, un Āzijā LNG pašlaik maksā par 140 % vairāk nekā pirms kara.
Optimisti, cik nu šādos apstākļos tādus var atrast, norādījuši, ka cenas joprojām ir krietni zem 2022. gada rekorda, lai gan pašlaik nedarbojas aptuveni sestā daļa pasaules LNG piegāžu. Āzijai, kas agrāk saņēma vairāk nekā 80 % Kataras eksporta, lielāko daļu iztrūkuma izdevies kompensēt ar piegādēm no ASV, Austrālijas, Malaizijas, Nigērijas un citiem ražotājiem.
Analītiķi brīdinājuši, ka negaidīti auksts novembris varētu strauji sadārdzināt LNG, jo Eiropa steigtos iepirkt papildu kravas.
Ja aukstums ieilgtu, konkurence par piegādēm ar Āziju kļūtu vēl sīvāka, bet ļoti bargas ziemas gadījumā “cenai varētu nebūt griestu”.
