Datu analīze atklājusi, ka šī gada jūlijā un augustā vairāk nekā 176 tūkstoši tonnu degvielas – pārsvarā dīzeļdegvielas – vairākās Dienvidkorejas ostās tika iekrauti septiņos tankkuģos, kas devās kopumā 14 braucienos uz Krievijas Tālo Austrumu ostām.
Trīs no šiem kuģiem ir pakļauti gan Eiropas Savienības, gan Lielbritānijas sankcijām,
savukārt vienā gadījumā degviela tika pārkrauta no viena kuģa uz otru Dienvidkorejas teritoriālajos ūdeņos. Daži kuģi Dienvidkorejas iestādēm bija norādījuši citus galamērķus, piemēram, Japānu vai Singapūru, bet pēc tam devās uz Vladivostoku. Ar šādu metodi var tikt slēpta kravas patiesā izcelsme. Kaut šādā degvielas tirdzniecībā ir iesaistīti rietumvalstu sankcijām pakļauti kuģi, britu izdevums norāda – šķiet, ka šāda rīcība nepārkāpj Dienvidkorejas likumus.
Nav skaidrs, kam degviela piederēja un kas to pārdeva, jo Dienvidkorejas ostu dokumentos šāda informācija nav norādīta.
Komentārā izdevumam Somijas domnīcas “Enerģētikas un tīra gaisa pētniecības centrs” (Centre for Research on Energy and Clean Air) pētnieks Īzaks Levi vērtē –
šāda rīcība grauj ne tikai sankciju režīmu, bet arī Dienvidkorejas atbalstu Ukrainai.
Seula piegādā Ukrainai humāno palīdzību un kaujām nemilitāru ekipējumu, tostarp ķiveres, bruņuvestes un atmīnēšanas transportlīdzekļus. 2023. gadā Seula arī solīja Ukrainai 2,3 miljardu dolāru atbalstu, lielākoties aizdevumu veidā.
Tajā pašā laikā, kā norāda “The Guardian”, Seula vienlaikus vēlas arī uzlabot savas attiecības ar Krieviju. Seula joprojām atsakās tieši piegādāt Ukrainai ieročus, jo parasti nepiegādā letālus ieročus valstīm, kas atrodas karā.
Dienvidkorejas Ārlietu ministrija, atbildot uz “The Guardian” jautājumiem, nekomentēja ne konkrētās degvielas piegādes, ne sankcijām pakļautos tankkuģus. Ministrija paziņoja, ka Dienvidkoreja kā atbildīga starptautiskās sabiedrības dalībniece atbalsta un aktīvi piedalās starptautiskajos centienos izbeigt karu Ukrainā un panākt mierīgu atjaunošanu, un stingri piemēro savus eksporta ierobežojumus pret Krieviju.
KONTEKSTS:
Krievija šā gada vasarā sākusi importēt degvielu, lai mazinātu pieaugošo deficītu valsts iekšējā tirgū, ko izraisījuši regulārie Ukrainas gaisa triecieni Krievijas naftas pārstrādes infrastruktūrai.
Krievija ir viena no lielākajām naftas un naftas produktu eksportētājām pasaulē, taču Ukrainas triecieni vairākiem naftas pārstrādes objektiem valstī jau ir piespieduši Maskavu ieviest dažādu degvielas veidu eksporta aizliegumus un tagad arī sākt degvielas iepirkumus ārvalstīs, lai mazinātu iekšējā tirgus deficītu.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra norāda, ka jūnijā Krievijas naftas pārstrādes apjoms nokritās līdz zemākajam līmenim vairāk nekā 20 gadu laikā, bet dīzeļdegvielas ražošana bija gandrīz par 30 % mazāka nekā pirms gada.
