85 gadus vecā Navi Pileja savulaik bijusi Starptautiskās Krimināltiesas tiesnese, ANO tribunāla Ruandas genocīda jautājumos priekšsēdētāja, kā arī ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos.
Likuma vara nodrošina mieru pasaulē
Nobela komiteja uzsver, ka Pileja devusi lielu ieguldījumu, lai atbildīgie par kara noziegumiem, genocīdu un noziegumiem pret cilvēci stātos tiesas priekšā. Viņa tiek raksturota kā viena no mūsdienu izcilākajām juristēm starptautisko tiesību jautājumos.
BREAKING NEWS The Norwegian Nobel Committee has decided to award the 2026 #NobelPeacePrize to Navanethem “Navi” Pillay for her efforts to promote peace and international law. #NobelPrize https://t.co/97vurspw6z
— The Nobel Prize (@NobelPrize) October 9, 2026
Savā paziņojumā Norvēģijas Nobela komiteja norāda, ka ar šo balvu vēlas atgādināt, ka likuma vara ir pamatā sistēmai, kas veicina mieru un novērš karus.
“Vēsture ir pierādījusi, ka pasaule, kurā nedarbojas likuma vara, ir netaisnīga, neprātīga un necilvēcīga. Tiesneši, kuri sargā šauro sarkano līniju starp kārtību un haosu, ir pelnījuši mūsu atzinību. Taču šodien, kad šie paši tiesneši tiek pakļauti sankcijām un tiek uzbrukts institūcijām, mums ir nepieciešami cilvēki ar drosmi, vīziju un apņēmību. Tās ir kvalitātes, kuras savā darbā demonstrē Navi Pileja,” uzsvēra Norvēģijas Nobela komitejas priekšsēdētājs Jergens Vatne Fridness.
Pileja jau pavēstījusi, ka šo balvu velta visiem tiem, kas cietuši no starptautisko tiesību pārkāpumiem.
Ziņu par viņai piešķirto Nobela Miera prēmiju Pileja saņēma unikālā vietā – Vācijas pilsētas Nirnbergas tiesā, kur pēc Otrā pasaules kara tika izstrādāti Nirnbergas principi. Tie definē, kas ir starptautiskie kara noziegumi un nosaka individuālo kriminālatbildību par to pastrādāšanu. Reaģējot uz klātesošo aplausiem, Pileja pajokoja – ja turpināsit aplaudēt, es daļu no balvas varētu novēlēt Trampam.
Dienvidāfrikā piedzīvoja netaisnību
Navi Pileja ir dzimusi Dienvidāfrikā tamilu izcelsmes indiešu ģimenē. Dienvidāfrikā tolaik valdīja aparteīda režīms, kas apspieda dažādas minoritātes. Pileja ieguva juristes izglītību un cīnījas pret dažādu veidu diskrimināciju; viņa aizstāvēja Nelsona Mandelas un citu politieslodzīto tiesības.
Newly awarded peace laureate Navi Pillay has held states and national leaders accountable and brought hope to victims of violence and conflict. Navi Pillay is one of the great defenders of international legal principles in our time. Her distinguished career reminds us of the need to support, fortify and expand the global rule of law. Navi Pillay’s commitment to justice and human dignity is a source of hope and inspiration to all who seek to bring about a more peaceful world. Read more about the 2026 #NobelPeacePrize: https://t.co/JMjpp1jPKc #NobelPrize — The Nobel Prize (@NobelPrize) October 9, 2026
90. gadu sākumā aparteīda režīms Dienvidāfrikā krita, Nelsons Mandela tika ievēlēts par Dienvidāfrikas Republikas prezidentu, bet Pileja tika iecelta par Dienvidāfrikas Augstākās tiesas tiesnesi. Šajā postenī viņa gan nostrādāja salīdzinoši neilgu laiku, jo 1995. gadā kļuva par ANO tribunāla tiesnesi Ruandas genocīda jautājumos.
1994. gadā Āfrikas valstī Ruandā notika sadursmes starp hutu un tutsi etnisko grupu pārstāvjiem, kuru laikā sistemātiski tika nogalināti 500 000 līdz 700 000 cilvēku. ANO tribunāls tika izveidots, lai sauktu pie atbildības genocīda izraisītājus. Navi Pileja četrus gadus bija šī tribunāla priekšsēdētāja.
Par vienu no lielākajiem viņas panākumiem Ruandas tribunālā tiek uzskatīta izvarošanas un seksuālo uzbrukumu atzīšana par līdzekļiem genocīda īstenošanai, faktiski pielīdzinot tos kara noziegumiem.
Tāpat viņa panāca, ka propagandas izplatīšanu var pielīdzināt aicinājumam pastrādāt genocīdu.
Pēc tam viņa vairākus gadus bija Starptautiskās Krimināltiesas tiesnese, bet laikā no 2008. līdz 2014. gadam darbojās kā ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos.
Pileja joprojām turpina strādāt; pagājušogad viņa vadīja neatkarīgo ANO izmeklēšanas komisiju, kas pētīja situāciju Izraēlas okupētajās palestīniešu teritorijās un tur notiekošo atzina par genocīdu. Par to viņa kritusi Izraēlas nežēlastībā, un piektdien apsveikumu vietā Izraēlas Ārlietu ministrija veltījusi Pilejai paziņojumu, kurā viņa nosaukta par līderi “melu un naida izplatīšanā”.
If there were an award for lies, hatred, and blood libels, Navi Pillay wouldn’t just be a contender. She’d be a frontrunner. Her role in the relentless, politically motivated demonization of Israel and promotion of the genoLIE speaks volumes. Awarding Pillay the Nobel Peace Prize isn’t a recognition of justice. It’s the grotesque weaponization of an award to legitimize anti-Israel hatred and prejudice. Now that the Nobel commission has rewarded the biggest lie of the 21st century, Joseph Goebbels is certainly applauding from hell.— Israel Foreign Ministry (@IsraelMFA) October 9, 2026
Izraēla apgalvo, ka Nobela komiteja esot apbalvojusi “lielākos melus 21. gadsimtā”, par ko nacistu propagandas līderis Jozefs Gēbelss “aplaudē no elles”.
Nobela komitejas vēstījums Trampam
Pagājušogad Nobela Miera prēmiju saņēma Venecuēlas opozīcijas līdere Marija Korina Mačado. Pēc tam, kad ASV karaspēks gada sākumā gāza ilggadējo Venecuēlas vadoni Nikolasu Maduro, kā pateicības žestu Mačado uzdāvināja ASV prezidentam Donaldam Trampam savu Nobela prēmijas medaļu.
Nav noslēpums, ka Tramps pats ļoti gribētu kļūt par Nobela Miera prēmijas laureātu un pēdējos gados viņa vārds ir izskanējis kandidātu vidū, taču eksperti pauduši šaubas par Trampa izredzēm saņemt šo augsto apbalvojumu.
Arī šogad netrūka diskusiju par to, vai Trampam kā pašpasludinātam pasaules miera nesējam būtu jāpiešķir Nobela Miera prēmija.
Lai arī Tramps apgalvo, ka esot izbeidzis astoņus karus, pašlaik vairāk diskusiju ir par kariem, kurus Tramps šogad ir sācis, galvenokārt par karu ar Irānu.
Domājams, ka arī šī gada uzvarētājas izraudzīšanos var uztvert kā sava veida vēstījumu Trampam. Arī starp citiem pretendentiem, kas visbiežāk tika minēti kā iespējamie balvas ieguvēji, bija daudz tādu, kuru darbība un ideoloģija ir tiešā pretrunā Trampa ideoloģijai, jo vērsta uz starptautisko sadarbību, nevis Trampa sludināto ASV pārākuma principu.
Tramps draudējis demontēt Starptautisko Krimināltiesu, protestējot pret to, ka tā izdevusi orderi Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu aizturēšanai. Vašingtona ieviesusi sankcijas pret vadošajiem SKT darbiniekiem un solījusi vērsties pret tiesu kopumā.
“Šī balva nosūta skaidru vēstījumu, ka miers ir atkarīgs ne tikai no politiskās vadības, bet arī spēcīgām, uzticamām starptautiskām institūcijām un drosmīgiem cilvēkiem, kas veltījuši savu dzīvi to aizstāvēšanai,” secina Oslo Miera pētniecības institūta vadītājs Hokons Gjerluvs.
Nobela prēmijas pasniegs 10. decembrī
Nobela prēmija medicīnā 5. oktobrī piešķirta vācu un amerikāņu zinātniekiem, kas veikuši būtiskus atklājumus optoģenētikas jomā un likuši pamatus jauniem sasniegumiem neirozinātnē. Viņu atklājumi palīdzēja saprast, kā nervu šūnas smadzenēs ietekmē cilvēku sajūtas, uzvedību un atmiņas.
6. oktobrī paziņots arī prēmijas fizikā laureāts – beļģu izcelsmes ASV zinātnieks Frensiss Halzens – par viņa ieguldījumu neitrīno izpētē un “IceCube” observatorijas izveidošanā Dienvidpolā. Pateicoties Halzena idejām, zinātniekiem izdevies atklāt jaunu veidu astrofiziskas izcelsmes neitrīno.
Savukārt 7. oktobrī tapis zināms, ka Nobela prēmija ķīmijā šogad piešķirta Francijas un Japānas zinātniekiem par atklājumiem, kas palīdzēja ievērojami uzlabot jaunu vielu izstrādes efektivitāti.
Nobela prēmija literatūrā šogad piešķirta kanādiešu dzejniecei un esejistei Annai Kārsonei par viņas “drosmīgo un inovatīvo daiļradi, kas rotaļīgā dialogā ar klasisko tradīciju radījusi jaunas mūsdienu literatūras formas”.
Nobela prēmijas ekonomikā laureātus paziņos pirmdien, 12. oktobrī.
Nobela prēmijas apmērs naudā ir 12 miljoni Zviedrijas kronu (1,06 miljoni eiro). To piešķir no 1896. gadā mirušā prēmijas dibinātāja, zviedru izgudrotāja Alfrēda Nobela fonda līdzekļiem. Laureātu apbalvošanas ceremonija notiks 10. decembrī, Nobela nāves gadadienā.
