Pērn 816 bērni nonāca pie aizbildņiem un audžuģimenēs, bet “Latvijas SOS Bērnu ciematu” asociācijas valdes priekšsēdētāja Ilze Paleja norādīja, ka teju tūkstoš bērnu joprojām gaida savu ģimeni aprūpes un krīzes centros, turklāt pēdējos gados samazinās audžuģimeņu un aizbildņu skaits, kuri būtu gatavi dot mājas kādam bērnam.
Piedevām esošās audžuģimenes noveco, tāpēc ir īpaši svarīgi piesaistīt jaunus audžuvecākus. Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs sacīja: “Mēs redzam, ka šobrīd Rīgas audžuģimenei vidējais vecums ir 52 gadi. Un tas, ko mēs vēl redzam, – ka 28 no 100 audžuģimenēm ir vecākas par 60 gadiem.”
Šobrīd brīvu audžuģimeņu ir ļoti maz. Ja bērns tiek izņemts no ģimenes, ir ļoti grūti atrast vietu, kur viņu ievietot, teica Paleja. Viņa skaidroja, ka sabiedrībā pastāv dažādi mīti par to, kas ir bērni, kuri ir izņemti no ģimenēm. Nereti bērniem vienkārši nepieciešams atbalsts.
“Bērns, kad viņš tiek paņemts no saviem vecākiem, tā ir krīze arī viņa dzīvē. Tāpat mums ir krīzes dažādas. Pieaugušajiem, mainot darbu vai tad, kad mums nomirst kāds tuvs cilvēks, – tā arī mums ir krīze, kas prasa laiku, lai pēc tam atgūtos. Bērniem arī ir vajadzīgs dot laiku. Viņiem ir nepieciešama īpaša uzmanība, lielāks atbalsts, varbūt kāds speciālistu atbalsts,” stāstīja Paleja.
Esot daudz pozitīvu piemēru, ka bērni ir iejutušies ģimenēs. Viens no piemēriem ir Dace, kura jau septiņus gadus ir audžumamma. Viņas meita ģimenē ienāca 11 gadu vecumā. Dace jau kopš bērnības vēlējās kādreiz kļūt par audžumammu un pēc dēla piedzimšanas arī izlēma to īstenot.
Pirms kļuva par audžumammu, Dace divus gadus pildīja viesģimenes pienākumus – pie viņas brīvdienās ciemojās kāds zēns no bērnunama. Kad pusis ieguva savu audžuģimeni, Dace izlēma pati iziet audžuvecāku kursus.
“Es varbūt ieteiktu arī sākt ar šo viesģimenes statusu, izmēģināt, kā tas ir, kad ģimenē ienāk cits bērniņš. Es domāju, ka es patiešām varu mudināt šo soli spert, jo tas ieguvums ir abām pusēm. Mēs bērnam dodam ģimeni, bet mēs arī paplašinam savu ģimeni, jo jūsu pulciņš ir lielāks,” stāstīja Dace.
Ja cilvēks nav gatavs uzņemt bērnu ģimenē, var palīdzēt arī citādi. Paleja stāstīja: “Pieaugušais var kļūt par mentoru vai par atbalsta personu bērnam. Ir tik daudz, man liekas, dažādas labas lietas. Varbūt kāds ir spējīgs matemātikā, dziedāšanā vai sportā, un var tādā veidā palīdzēt nevalstiskajām organizācijām, kuras rūpējas par bērniem.”
Lai vērstu uzmanību uz trūkstošo audžuģimeņu skaitu un potenciāli piesaistītu jaunas audžuģimenes un aizbildņus, pirmdien Rīgā, Baumaņa skvērā iepretim Gunāra Astras piemineklim uzstādīts vides objekts – tukšu krēslu rinda ar bērnu kārtas numuriem rindā uz ģimeni.
Uz krēsliem pieejams arī QR kods, kas aicina izpildīt testu, lai izvērtētu savas iespējas palīdzēt kādam bērnam. Krēsli jau bijuši Bauskā, Iecavā, Kuldīgā un Gulbenē. Kopš augusta aptauju aizpildījuši vairāk nekā 1000 cilvēku. Ar ieinteresētajiem cilvēkiem turpmāk notiks sarunas, kādi ir aizbildņa, audžuvecāka vai adoptētāja pienākumi un sadarbības iespējas.
Vides objekts “Rindā uz ģimeni” vēl divas nedēļas atradīsies Baumaņa skvērā, pēc tam tas atradīsies Āgenskalna tirgū. Akcija noslēgsies novembra vidū – Tērbatas ielā pie Rīgas bāriņtiesas.
Pagājušā gada beigās ārpusģimenes aprūpē kopā bija 5160 bērnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
