Apstrīdētie Daugavpils pašvaldības saistošie noteikumi liedz organizēt azartspēles vietās, kur spēļu zāles galvenā ieeja atrodas tuvāk par 150 metriem no noteiktu ēku tuvākās ieejas. Ierobežojums attiecas, piemēram, uz daudzdzīvokļu mājām un ēkām, kurās atrodas izglītības iestādes, pašvaldības iestādes vai sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas.
Lietu ierosināja pēc četru azartspēļu organizētāju pieteikumiem. Tie uzskatīja, ka ierobežojums faktiski liedz organizēt azartspēles visā Daugavpilī un nesamērīgi ierobežo to tiesības uz īpašumu, un neatbilst Satversmes 105. pantam.
Satversmes 105. pants: Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Tiesa: Spēļu zāļu pieejamība veicina azartspēļu atkarību
Satversmes tiesa atzina, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēļu organizēšana ir aizliegta. Aizlieguma nepieciešamība jāpamato ar konkrēto vietu un teritoriju īpašībām. Tiesa pārliecinājās, ka Daugavpils dome to ir izdarījusi, izvērtējot ēku izmantošanas mērķi un iedzīvotāju plūsmu to apkārtnē. Arī 150 metru attāluma izvēle ir pamatota.
Tiesa uzsvēra, ka spēļu zāļu pieejamība ir viens no azartspēļu atkarību veicinošiem faktoriem. Azartspēles var kaitēt cilvēka finansiālajai situācijai un garīgajai veselībai, radot nelabvēlīgas sekas arī viņa ģimenei. Ierobežojot spēļu zāļu atrašanos dzīvesvietu un ikdienā bieži apmeklētu ēku tuvumā, tiek mazināta iespēja tajās ieiet neplānoti.
Iespējamā spēlētāju pāriešana uz azartspēlēm internetā nemaina secinājumu, ka ierobežojums palīdz aizsargāt cilvēkus no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes.
Tiesa arī secināja, ka pastiprināta spēļu zāļu kontrole un plašākas brīvā laika pavadīšanas iespējas nevar aizstāt azartspēļu pieejamības ierobežošanu. Šie pasākumi īstenojami līdztekus noteiktajiem ierobežojumiem.
Daugavpilī lems par visu spēļu zāļu slēgšanu
LSM Latgales redakcija ziņoja, ka Daugavpilī ir deviņas azartspēļu zāles, un tās visas pārkāpj pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto 150 metru attāluma slieksni no noteiktām ēkām.
Par piecu azartspēļu vietu slēgšanu Daugavpils dome deputāti lēmuši jau 2025. gadā. Tām darbība jāizbeidz līdz 2030. gadam. Tuvākajā laikā tiks lems par vēl četru spēļu zāļu slēgšanu.
“Visas deviņas pilsētā darbojošās visas, kuras, atvainojos, atrodas pretī bērnudārziem. Tas nav normāli. Visas, kuras atrodas pretī skolām, tas nav normāli. Pilsētā ir pietiekami daudz pļavu un purvu, kur attiecīgi viņi arī šo rūpalu varētu piekopt, bet ne tur, kur mums ir bērni, kur staigā cilvēki, kur nāk vīrietis ar savu aldziņu uz mājām, pa vidu tur ceļam to [azartspēļu] nav jābūt,” norādīja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (“Sarauj, Latgale!”).
Pašvaldības ieskatā spēļu zālēm nav jāatrodas vietās, kur ir lielākā iedzīvotāju plūsma. Elksniņš arī uzsvēra, ka tiesas spriedums apstiprina pašvaldības izvēlēto ceļu – ierobežojumiem ir leģitīms mērķis, un tie ir samērīgi.
Komersantiem ir iespējas darboties citur
Regulējums neparedz pilnīgu azartspēļu organizēšanas aizliegumu Daugavpilī. Komersantiem saglabājas iespēja organizēt azartspēles tur, kur tas nav aizliegts, proti, vietās un teritorijās, kas nav blīvi apdzīvotas, trīs, četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, kur numuru skaits nav mazāks par 15, atsevišķi stāvošā publiskā ēkā ar kopējo platību ne mazāku par 1000 kvadrātmetriem, kuru plānots izmantot tikai spēļu zāles funkcijām, vai publiskās ēkas telpu grupā ar kopējo platību ne mazāku par 1000 kvadrātmetriem.
Satversmes tiesa secināja, ka ieguvums, ko ierobežojums sniedz azartspēļu spēlētājiem, viņu tuviniekiem un sabiedrībai, atsver komersantu tiesību ierobežojumu.
Konkrētajā gadījumā starp personas tiesību uz īpašumu ierobežojumu un citu personu tiesību aizsardzību, kā arī sabiedrības labklājību ir panākts taisnīgs līdzsvars, jo tiesiskais regulējums kopumā neparedz pilnīgu azartspēļu organizēšanas aizliegumu, bet apstrīdētā norma kalpo plašākam un ilgtermiņa mērķim – visas sabiedrības interešu aizsardzībai.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
Satversmes tiesā šobrīd atrodas vēl viena līdzīga lieta par azartspēļu ierobežojumiem Rīgas pašvaldībā, pret ko iebilst trīs uzņēmumi. Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina Latvijas Radio pastāstīja, ka šo lietu Satversmes tiesa sāks skatīt 27. oktobrī. Satversmes tiesa arī uzsvēra – lieta par Daugavpils spēļu zāļu regulējumu bijusi pirmā, kur secināts, ka pašvaldība ir ļoti kārtīgi pamatojusi noteiktos ierobežojumus.
KONTEKSTS:
Pašvaldību likums, kas stājās spēkā 2023. gadā, vietvarām ļauj pašām izlemt azartspēļu zāļu likteni.
Daugavpils jau 2019. gadā paudusi vēlmi slēgt azartspēļu vietas pilsētā. 2024. gadā Daugavpils dome apstiprināja saistošos noteikumus, ar kuriem noteiktas vietas un teritorijas pilsētā, kurās nav atļauts organizēt azartspēles. Spēļu zāles tostarp nedrīkstēs atrasties tuvāk par 150 metriem no daudzdzīvokļu namiem.
Tikmēr Satversmes tiesa 2024. gada pavasarī atzina, ka Rīgā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei, jo pašvaldība nav pamatojusi, kāpēc vietās, kur komercdarbība ir paredzēta kā viens no teritorijas izmantošanas veidiem, azartspēļu organizēšana ir aizliegta.
Satversmes tiesa atzina, ka pilsētas teritorijas plānojuma izstrādes procesā azartspēļu organizēšanas ierobežojumam jābūt pamatotam ar konkrētās teritorijas funkcionālā zonējuma izvērtējumu.
Rīgas dome jau pirms septiņiem gadiem lēma galvaspilsētas centrā likvidēt 42 azartspēļu zāles, bet 2023. gada septembrī nolēma anulēt 139 atļaujas azartspēļu vietām arī ārpus pilsētas centra.
