Neilgi pēc dzīvokļa iegādes 2020. gadā Stankeviču ģimene uzzināja, ka īpašums arestēts, jo pārdevējs to bija notirgojis bez īpašnieka atļaujas. Un te būtiski jāuzsver – viņam bija pilnvara to pārdot. Ģimene vērsās tiesā, un, lai gan sākotnēji uzvarēja, vēlāk augstākas tiesu instances nolēma, ka dzīvoklis jāatdod tā sākotnējam īpašniekam.
“Pa šiem gadiem es jūtos tik daudz sista, ka katru reizi, kad tu ej un tev ir cerība, cerība, cerība, ka tomēr tas taisnīgums uzvarēs. Bet katru reizi ir jauns atsitiens, ka tā nenotiek patiesībā,” sacīja dzīvokļa labticīgā ieguvēja Inga Stankeviča.
Inga ar vīru nepadevās. Pēc tam, kad Saeima grozīja likumu, paredzot tiesām iespēju izvērtēt katru gadījumu individuāli, tika noteikti arī pārejas noteikumi. Tie ļāva Stankevičiem un citiem līdzīgā situācijā nonākušajiem līdz jūlijam vērsties AT.
Pagājušajā nedēļā Stankeviči atkal gāja uz tiesas sēdi. AT pieņēma lēmumu – tiesvedība ir apturēta, līdz savu vārdu pasaka Satversmes tiesa.
“Un pēc šīs tiesas sēdes man ir skaidra apziņa par to, ka mums ir jārīkojas jau citā virzienā. Mums ir lēmums un sarunas ar advokātiem, ka mēs sāksim meklēt arī… Mums ir jādomā, kur bērniem augt, kur bērniem dzīvot un kur mums pašiem novecot, jo dzīvot šajā mājā diemžēl vairs nav stabili,” atzina Inga Stankeviča.
Ģimene apsver citas mājvietas meklējumus, lai vairs nebūtu jādzīvo pastāvīgā neziņā, baidoties, ka jebkurā brīdī dzīvoklis būs jāatbrīvo. Turklāt par īpašumu vēl atlikuši 90 tūkstoši eiro kredīta. Tas ir viņu vienīgais mājoklis, un iespēju uzņemties vēl vienas hipotēkas saistības ģimenei nav.
“Mūsu ģimene ir tāds vidējais latvietis, kuram ir ikdienas darbi. Mēs strādājam normālo darba laiku, un mums ir bērni, ko audzināt. Mums ir slimības. Mums ir izaicinājumi, mēs novecojam. Un tad, man liekas, mums ikdienā jau tā ir lietas, ko risināt. Mums ir, par ko cīnīties. Un tajā pašā laikā šī ņemšanās ar šo dzīvokli ir tāds papildu milzīgs ilgtermiņa slogs, kas ir radījis izaicinājumus. Bet es saprotu, ka, ja ne mēs, tad tas būtu laika jautājums, kad kāds cits nonāk tādā situācijā,” pauda Inga Stankeviča.
Ingas advokāts respektē AT lēmumu, bet tam nepiekrīt. Turklāt uzsvēra, ka valstī faktiski nedarbojas labticīga ieguvēja aizsardzība.
“Manuprāt, šeit bija Senātam laba iespēja labot savu kolēģu kļūdas, kas ir līdz šim pieļautas. Procesā neizmantoja, tagad mēs skatīsimies šauri procesuālo jautājumu atbilstību Satversmei. Tas vienkārši cerams, pagarina procesu. Vēl jāskatās, vai Satversmes tiesa vispār ierosinās lietu. Tas pirmais solis. Ja ierosinās, tad kā viņi nolems,” sacīja advokāts Jorens Jaunozols.
Senāts uzskata, ka Saeimas steidzīgi pieņemtās izmaiņas likumā varētu būt pretrunā Satversmei. Senatoru bažas ir par to, ka šādi var tikt apdraudētas cilvēku tiesības uz taisnīgu tiesu un princips, ka tiesas galīgais lēmums ir jāievēro.
Senāts norāda, ka jau izspriestu lietu drīkst pārskatīt tikai īpašos gadījumos, piemēram, ja tiesas procesā notikusi krāpšana vai atklājušies jauni, iepriekš nezināmi apstākļi.
Senāta ieskatā, vēlme palīdzēt godprātīgiem īpašuma pircējiem pati par sevi nav pietiekams iemesls, lai apdraudētu sākotnējā īpašnieka tiesības un uzticēšanos tiesu lēmumiem.
“Faktiski veidojas absurda situācija. Ja mums lietu izskatītu dažādos procesos, piemēram, civillietā, iznākums būtu pavisam cits.
Stankeviču ģimene vispār nebūtu iesaistīta. Tomēr šeit kaut kādā veidā tika redzēts Krimināllikuma pārkāpums, mūsuprāt, kļūdaini, jo šeit nav viltotu dokumentu apakšā,” klāstīja advokāts.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs nevarēja pateikt, kāpēc tiesa tā dara un atturas komentēt Senāta lēmumu.
“Šai lietai ir viena nianse – tas, kurš izdarīja noziedzīgu nodarījumu, viņam bija pilnvara pārdot dzīvokļus. Viņš pārdeva sev un pēc tam pārdeva tālāk. Manā skatījumā kā juristam, šajā gadījumā ir jārunā par naudu, ko cilvēks ielika sev kabatā un neatdeva tam dzīvokļa īpašniekam. Tā vietā visu laiku runa ir par dzīvokli. Es ceru, ka Satversmes tiesa varēs rīkoties un arī pēc tam arī Augstākā tiesa varēs pieņemt lēmumu,” teica Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”).
Satversmes tiesā pieteikums saņemts 9. oktobrī. Tas nozīmē, ka mēneša laikā tiesai jāpieņem lēmums par lietas ierosināšanu.
