Septembrī Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar augustu, pieauga par 4 % līdz 384 GWh, kas bija par 16 % vairāk nekā 2025. gada septembrī. Septembrī vairākos elektrostaciju veidos elektroenerģijas ražošana būtiski pieauga.
Būtiski pieauga arī hidroelektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjoms – par 85 % līdz 149 GWh. Procentuāli straujākais kāpums tika reģistrēts dabasgāzes elektrostacijās, kur ražošana palielinājās par 169 % līdz 12 GWh. Biomasas elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms pieauga par 21 % līdz 16 GWh. Savukārt saules elektrostacijās sezonālu apstākļu dēļ ražošana samazinājās par 37 % līdz 140 GWh, tomēr tas bija par 67 % vairāk nekā pirms gada. Biogāzes stacijās ražošanas apjoms saglabājās praktiski nemainīgs, samazinoties par 1 % līdz 7 GWh.
Elektroenerģijas patēriņš septembrī Latvijā attiecībā pret augustu pieauga par 2,0 % līdz 616 GWh, bet salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn tas bija par 9,1 % lielāks. Vietējā elektroenerģijas ražošana nodrošināja 62,39 % no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa, un tas bija par 1,4 procentpunktiem vairāk nekā augustā.
Septembrī kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs pieauga par 3 %, sasniedzot 2187 GWh.
Straujākais patēriņa pieaugums tika reģistrēts Igaunijā, kur tas palielinājās par 4 %, savukārt Lietuvā un Latvijā patēriņš pieauga par 2 %.
Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas ražošanas apjoms septembrī pieauga par 6 %, sasniedzot 1710 GWh. Straujākais ģenerācijas pieaugums tika novērots Lietuvā, kur saražotās elektroenerģijas apjoms palielinājās par 8 %. Latvijā ģenerācija pieauga par 4 %, savukārt Igaunijā pieaugums bija tikai 1 % apmērā.
2026. gada septembrī elektroenerģijas cenas Eiropā otro mēnesi pēc kārtas sasniedza jaunu šā gada augstāko līmeni. Salīdzinājumā ar augustu tās pieauga par 11–21 %, sasniedzot 140–156 eiro par megavatstundu (EUR/MWh).
Cenu kāpumu galvenokārt veicināja augstās dabasgāzes cenas, kā arī zemāka saules un vēja elektrostaciju izstrāde. Saules elektrostacijās ražošanu samazināja rudens iestāšanās, savukārt vēja elektrostaciju izstrādi – ilgstoši bezvēja periodi Eiropā. Tikmēr Baltijas valstīs atjaunīgā ģenerācija ierobežoja straujāku cenu kāpumu, un vidējā elektroenerģijas cena bija ievērojami zemāka nekā citviet Eiropā – 97,41 EUR/MWh, tomēr, salīdzinājumā ar augustu tā pieauga par 33,74 %.
Cenu pieaugumu Baltijas valstīs veicināja nedaudz lielāks elektroenerģijas patēriņš, ko noteica vēsāki laikapstākļi. Vienlaikus auga ražošana vēja un hidroelektrostacijās, taču ar to nepietika, lai kompensētu saules enerģijas iztrūkumu sezonāli īsāku dienu dēļ.
Latvijas tirdzniecības apgabalā elektroenerģijas cena palielinājās par 36,22 % līdz 108,68 eiro/MWh, Lietuvā – par 36 % līdz 108,59 eiro/MWh, bet Igaunijā – par 27,32 % līdz 74,97 eiro/MWh.
Ar Baltijas valstīm savienotajos Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenas pieauga vēl straujāk – Somijā vidējā cena pakāpās par 38,15 % līdz 57,00 EUR/MWh, bet Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā par 47,07 % līdz 106,98 EUR/MWh.
Kopējais elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm pārtrauca savu iepriekšējo mēnešu kustību augšup un samazinājās par 5,9 % pret augustu līdz 753 GWh. To galvenokārt ietekmēja importa kritums par 21,8 % līdz 180 GWh no Zviedrijas, kamēr imports no Somijas samazinājās par 0,4 % līdz 548 GWh. Vienlaikus imports no Polijas pieauga par 23,7 % līdz 25 GWh.
Jāatzīmē, ka izmaiņas elektroenerģijas cenās tieši ietekmē tikai tos patērētājus, kas ir izvēlējušies biržas cenām piesaistītos elektroenerģijas tirdzniecības produktus.
