Neviena no atbildēm neizklausās labi. Skaidrs, ka nopietna tranzīta ierobežošana zaudējumus radītu dzelzceļam un īpaši Liepājas ostai, kuru vada premjera pārstāvētās partijas biedri. Tikmēr Krievijas graudi šogad cauri Latvijai vesti divtik vairāk.
ĪSUMĀ:
Graudu tranzīts no Krievijas un Baltkrievijas šogad jau pārsniedzis visa pagājušā gada līmeni. Valsts ieņēmumu dienesta muitas dati liecina, ka līdz 6. oktobrim cauri Latvijai izvesti 888 tūkstoši tonnu graudaugu. Tas ir par 36,3 % vairāk nekā pagājušajā gadā (652 tūkstoši tonnu bija 2025. gadā). Šogad lielākā Krievijas un Baltkrievijas graudu caurplūde fiksēta septembrī – aptuveni 45 % no visa gada apjoma.
Lai ierobežotu graudu tranzītu, pāris nedēļas pirms vēlēšanām valdība un Saeima steidzamības kārtā apņēmās trīskāršot dzelzceļa infrastruktūras maksu labībai no Krievijas. “Mums svarīgākais jautājums ir tūlītēja, ātra rīcība, jo šeit gaidīt nevar. Nav laika saskaņot tur mēnešiem,” vienā no saviem sociālo mediju ierakstiem pēc lēmuma pieņemšanas pauda premjers.
Likumprojektā gan nebija ierakstīts tieši trīskāršs maksas palielinājums. Tas palika kā valdības aicinājums “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmumam “LatRailNet”. Bet jau pēc vēlēšanām kļuva skaidrs, ka tas nav iespējams.
“Mēs, nosakot šo infrastruktūras maksu, protams, ka rūpīgi izvērtējām premjera aicinājumu par 300 % pacelt, bet, no otras puses, – mēs darbojamies Eiropas Savienības tiesiskajā vidē,” skaidroja “LatRailNet” vadītāja Justīna Hudenko un atzīmēja, ka tiesību akti nosaka, ka infrastruktūras maksai jābalstās uzturēšanas izmaksās.
“LatRailNet” maksu pacēla vidēji par 25 %. Lēmumā minēts, ka neatkarīgu ekspertu vērtējumā trīskāršs palielinājums būtu ekonomiski nepanesams un izraisītu būtisku kravas plūsmas samazinājumu vai pārtraukšanu, kā arī būtu risks pretī saņemt pārkāpuma lietu pret Latviju par iejaukšanos ES ekskluzīvajā kompetencē.
Uz jautājumu, vai viņš zinājis, ka infrastruktūras maksu nav iespējams pacelt par 300 %, premjers šonedēļ pēc valdības sēdes atbildēja, ka to nav zinājis.
Pēc sarunām ar vairākiem loģistikas nozarē strādājošajiem “De facto” secināja, ka notikusī infrastruktūras maksas pacelšana graudu tranzītu cauri Latvijai būtiski nesadārdzina.
Kravu nosūtītājiem kopējās tranzīta izmaksas Latvijas koridorā no Krievijas robežas līdz kuģim ostā, rupji rēķinot, svārstās ap 25 līdz 30 eiro par vienu tonnu. Taču dzelzceļa tarifa pacelšanas efekts nav pat viens eiro uz tonnu graudu. Nevar viennozīmīgi apgalvot, ka pat maksas trīskāršošana būtu pavisam apturējusi graudu plūsmu.
“Nebija jau tādu pilnu aprēķinu, vai tie 300 % būtu nostrādājuši. Un mēs arī kā ministri pievienojām atsevišķu viedokli, neatbalstot šo piedāvājumu, jo bija bažas, ka tas varētu nenostrādāt. Nu ir pagājušas trīs nedēļas, un tā rezultāta nav,” secināja klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).
Piedāvājums palielināt dzelzceļa maksu par 300 % nācis no premjera, balstoties “Zemnieku saeimas” aprēķinos, apliecināja vairāki valdības pārstāvji. “LatRailNet”, kura pārziņā ir infrastruktūras maksas noteikšana, bijis klāt slēgtajā valdības sēdē, bet tam nav ticis dots vārds un tas lēmuma pieņemšanā nebija iesaistīts, atbildēja uzņēmumā.
Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”) neslēpa, ka bija gaidījuši lielāku dzelzceļa maksas palielinājumu Krievijas graudu tranzītam, bet realitāte ir tāda, ka tarifu aprēķina neatkarīga iestāde.
“Pašlaik arī mums, ja mēs runājam par tiesiskajiem mehānismiem, tad faktiski pagaidām citu instrumentu nav,” pauda ministrs.
Graudu tranzīta artērijas nobloķēšana nozarei varētu radīt 290 miljonu eiro zaudējumus, lēsa Satiksmes ministrija. Lielas problēmas būtu tieši premjera Kulberga politiskā spēka biedru pārvaldītajai Liepājas ostai, jo lielākā daļa graudu tiek vesti caur turieni. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes priekšsēdētājs ir Uldis Sesks, viņa vietnieks – Jānis Vilnītis. Abi ir “Apvienotā saraksta” valdes locekļi.
“Samazinot būtiski kādas preču grupas apjomu, tas būtiski samazinās stividorkompāniju iespēju, arī latviešu zemniekiem eksportēt šo produkciju. Samazināsies darbinieku skaits, pirmām kārtām,” sacīja Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis un aicināja, pieņemot jebkuru lēmumu, skatīties kā tas ietekmēs tautsaimniecību.
Kulbergs sākotnēji kritizēja lēno rīcību dzelzceļa maksas trīskāršošanā, bet jau otrdien pēc valdības sēdes klāstīja, ka pašlaik valdība nevarot aizliegt Krievijas labības tranzītu. Šie graudi nav iekļauti sankcijās, un tie pieder ASV, Šveices, Japānas kompānijām.
“Tātad mēs nevēršamies pret Krieviju diemžēl, bet mēs vēršamies pret mūsu stratēģiskajiem partneriem, šiem uzņēmumiem.
Te mūs brīdināja, un šodien skaidrs bija aprēķins – ja mēs to darām, un mēs to varam darīt, mums ir jārēķinās tūlīt ar 200–800 miljonu eiro tiesvedības risku,” teica premjers.
Kulbergs uzsvēra, ka viņam kā valdības vadītājam jāizvērtē finansiālais risks potenciālu tiesvedību gadījumā.
Zemnieku saimniecības “Kalves” īpašnieks Gundars Kalve, kurš novembra sākumā plāno atkārtotu protesta akciju Jēkabpilī pret Krievijas un tās okupēto Ukrainas teritoriju graudu tranzītu, tomēr apšauba, ka šāds negatīvs rezultāts valdībā bija pārsteigums.
“Manuprāt, visu laiku nepārtraukti mums tiek pūsta migla acīs. Arī par tiem pašiem 300 % tarifa paaugstināšanu, kuri izrādījās, ka nav iespējami, jo likums to neļauj. Un šie te paaugstinājumi bija paredzēti sabiedrībai iebarošanai pirms pašām Saeimas vēlēšanām, jo kaut kas taču bija jāsaka nomierinošs. Un neticu, ka Ministru kabinetā ir tik slikti padomdevēji, ka viņi nezināja šo niansi, kas tika izvilkta ārā tikai dažas dienas atpakaļ, kad vēlēšanas bija beigušās,” LTV raidījumā “Viens pret vienu” vērtēja Kalve.
ES ir aizliegts ievest graudus no Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām. Ukraiņi vairākkārt norādījuši, ka Krievija nozagtos graudus piejauc savām kravām un pārdod. Tādēļ Latvijā kopš septembra beigām pastiprināta tranzītā vestās labības kontrole. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) sadarbībā ar muitu paņēmis vairāk nekā 20 paraugus. Tie tiek sūtīti laboratorijām Eiropā, lai pārbaudītu, vai graudi nenāk no Ukrainas.
“Mēs varētu teikt, ka šis ir vairāk tāds skrīnings, jo sūtījumi nekādā gadījumā netiek aizturēti šo izmeklējumu dēļ, un viņi brīvi var sekot savai jau paredzētajai gaitai. Pamatā šie sūtījumi ir citas trešās valstis,” skaidroja PVD Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde.
Pagaidām atbildes par graudu izcelsmi no laboratorijām nav saņemtas, un pirmie rezultāti tiek gaidīti oktobra beigās.
Nelielā apjomā paceltais dzelzceļa lietošanas maksājums Krievijas graudu pārvadātājiem stājies spēkā aizvadītajā nedēļā. Tagad kā risinājumu, lai ierobežotu Krievijas graudu tranzītu cauri Latvijai, valdība rosina Briselē pieņemt kopēju ES pozīciju.
