ĪSUMĀ:
Trešdien, 28. oktobrī, pulksten 13.00 paredzētas sarunas ar Nacionālo apvienību, bet pulksten 15.00 – ar “Jauno Vienotību”. “Apvienotais saraksts” plāno tikties arī ar citām Saeimā pārstāvētajām partijām.
“Valdības veidošanu sāksim ar vienošanos par to, kā strādāsim, kādas pārmaiņas īstenosim un kā atbildēsim par paveikto. Vēlos izveidot komandu, kuru vieno skaidri mērķi un gatavība tos sasniegt arī tad, kad jāpieņem sarežģīti lēmumi. Vēlētāju uzticība ir jāattaisno ar konkrētu rezultātu,” uzsvēra Kulbergs.
Paredzēts pārrunāt kopīgu lēmumu pieņemšanas un domstarpību risināšanas kārtību, valdības darba rezultātu regulāru publiskošanu un dialogu ar sabiedrību un sociālajiem partneriem.
Vienošanās par sadarbības principiem un sasniedzamajiem mērķiem veidos pamatu turpmākajām sarunām par valdības sastāvu un atbildības jomu sadalījumu.
Tātad oficiālās sarunas sāksies vairāk nekā trīs nedēļas pēc vēlēšanām. Kā Latvijas Radio iepriekš skaidroja premjera komunikācijas padomniece Elīna Šverna, premjers vispirms vēlas vienoties par to, ko valdība darīs, un tikai tad – kas to darīs.
Tikšanos aizkavē privātas darīšanas
Premjers pēc koalīcijas sanāksmes pirmdien, 19. oktobrī, skaidroja, ka sarunas ar potenciālajiem koalīcijas partneriem bija plānotas šo trešdien, taču steidzamu privātu darīšanu dēļ viņš nebūs Latvijā. Tāpēc sarunas pārceltas uz nākamo nedēļu.
“Koalīcijas sarunas bija plānots veikt šo trešdien, bet man jāatvainojas kolēģiem, ka tas nav iespējams. Privātu apstākļu dēļ nebūšu Latvijā, ir steidzamas privātas darīšanas, kuru dēļ es to nevaru.
Man ir jāprasa atlikt. Paldies, ka bija saprotoši [to pārlikt] uz nākamo nedēļu,” sacīja Kulbergs.
Valdības deklarācijas uzmetums esot gandrīz pabeigts. Kulbergs to vispirms pārrunās ar savas apvienības deputātiem, tad – ar potenciālajiem partneriem un pārējām frakcijām. Premjers vispirms vēlas vienoties par darāmajiem darbiem un sadarbību, tikai pēc tam – par ministriem un amatu sadali.
“Ļaujiet normāli šīm sarunām notikt. Partneriem ir jāiepazīstas [ar piedāvājumu]. Partneriem ir jānāk ar pret piedāvājumu ar pret redzējumu, arī ar saviem punktiem, ko, viņuprāt, nozīmē pārmaiņas valstī. Tāpēc tas ir pilnībā normāli, ka mēs sagatavojamies šīm sarunām. Es negribu, ka šīs sarunas ir tikai un vienīgi par krēsliem un vārdiem, un uzvārdiem, un amatiem. Tas ir nopietns jautājums par pārmaiņām, un šīs pārmaiņas skars visus,” sacīja Kulbergs.
Kulbergs arī iepriekš norādījis, ka pašreizējā valdība turpina strādāt, tāpēc jauna koalīcija nav jāveido steigā par katru cenu. Līdztekus viņam jāturpina pildīt premjera pienākumus. Pagājušajā nedēļā viņš piedalījās Eiropadomes sanāksmē Briselē, kur runāts gan par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, gan atbalstu Ukrainai un Eiropas drošību.
Uz galda dažādi valdības varianti
Nacionālās apvienības deputāts Jānis Eglīts uzskata, ka par nākamās valdības aprisēm vēl pāragri spriest, kamēr nav zināms Kulberga piedāvājums. Partija to sagaidīs un nāks arī ar saviem priekšlikumiem. Turpmākais sadarbības modelis, viņaprāt, noskaidrosies sarunās.
“Nacionālās apvienības ieskatā, pirmkārt, ir jāsaprot mērķis, uz ko mēs ejam. Tad jāsaliek darbi, kādā veidā, un tad jau trešais posms ir šī valdības formālā izveide. Ja atskatās atpakaļ vēsturē, tad šis nav pirmais gads, kad valdībā ir ministri, kas nav iekļuvuši Saeimā. Tāda situācija vēsturē jau ir bijusi, tā kā šajā brīdī steigas nav itin nemaz. Svarīgākais ir salikt šo plānu, lai tas varētu strādāt visus četrus gadus,” sacīja Eglīts.
Tikmēr publiski izskanējuši dažādi valdības varianti – gan divu vai trīs partiju koalīcija, gan mazākumvaldība ar nozaru profesionāļiem. Kulbergs nevienu iespēju neizslēdz, norādot, ka visi varianti ir uz galda, taču noraida, ka amati jau tiktu dalīti.
Politologs: Iespējams, šobrīd notiek “Apvienotā saraksta” iekšējās diskusijas
Rīgas Stradiņa universitātes sociālo zinātņu docētājs, politologs Romāns Gagunovs norādīja, ka ātrums pats par sevi nenozīmē kvalitāti. Viņš pieļāva, ka līdzšinējais laiks tiekot izmantots diskusijām pašā “Apvienotajā sarakstā” – par prioritātēm, amatiem un iecerēto pārmaiņu izmaksām. Tomēr klusums rada jautājumus un ļauj vaļu spekulācijām.
Gagunovs uzsvēra, ka lielais vēlētāju atbalsts “Apvienotajam sarakstam” uzliek arī lielu atbildību. Sabiedrība gaida konkrētus rezultātus, un neizdarīto vairs nevarēs skaidrot ar opozīcijai raksturīgu retoriku. Turklāt uzticību var zaudēt tikpat ātri, cik tā iegūta. Jaunajai valdībai, iespējams, būs jāpieņem arī nepopulāri lēmumi, tāpēc saglabāt vēlētāju atbalstu nebūs vienkārši.
Tas arī varētu būt viens no iemesliem klusumam, proti, “Apvienotais saraksts” negrib izdarīt kādu nepareizu soli.
“Ja šis laiks tiek izmantots, lai sagatavotu šo potenciālo piedāvājumu, nodefinētu tās prioritātes, tad pauzei var būt jēga. Taču šim sagatavošanās posmam tad ir jābeidzas ar konkrētu piedāvājumu potenciālajiem partneriem, lai nav tā, ka šis laiks ir vilkts garumā, bet kaut kādas skaidrības vēl pēc nedēļas mums nav. Vienlaikus atkal mēs redzam, ka varbūt arī tie politiskie spēki, kas primāri ir uzaicināti uz šīm sarunām jaunnedēļ, parāda, iespējams, tās jaunās valdības aprises,” sprieda Gagunovs.
KONTEKSTS:
15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis “Apvienotais saraksts”, iegūstot lielāko mandātu skaitu Latvijas parlamentu vēsturē – 41 deputāta vietu. Tālāk seko “Latvija pirmajā vietā” ar 17 mandātiem, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” (15), Nacionālā apvienība (10), “Progresīvie” (10) un “Jaunā Vienotība” (7).
Parlamentā līdz ar to iekļuvuši seši politiskie spēki, bet 5 % nepārvarēja līdzšinējā koalīcijas partnere Zaļo un Zemnieku savienība. Tā ir pirmā reize 24 gadu pastāvēšanas laikā, kad apvienība nebūs pārstāvēta Saeimā.
Vēlētāju aktivitāte bijusi visu laiku zemākā parlamenta vēlēšanās – 15. Saeimas vēlēšanās piedalījās 806 641 vēlētājs jeb 51,79 % balsstiesīgo.
Prezidents Edgars Rinkēvičs paziņojis, ka arī jaunās valdības veidošanu uzticēs šī brīža premjeram Andrim Kulbergam (“Apvienotais saraksts”). Prezidents cer, ka jauno valdību izveidos līdz valsts svētkiem novembrī.
Pašlaik kā varianti nākamajai valdībai izskanējuši gan divu, gan trīs partiju koalīcija. “Apvienotais saraksts” neapsver veidot koalīciju kopā ar partiju “Progresīvie” vai “Latvija pirmajā vietā”.
Neoficiāli izskanējuši arī iespējamie kandidāti Saeimas vadībai. Latvijas Televīzija, atsaucoties uz vairākiem avotiem, ziņoja, ka parlamenta priekšsēdētāja amatā varētu nonākt līdzšinējais tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (“Apvienotais saraksts”), kurš jau iepriekš vadījis Saeimu. Par viņa biedrēm varētu virzīt Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība) un Inesi Lībiņu-Egneri (“Jaunā Vienotība”). Abām ir pieredze Saeimas vadībā. “Jaunā Vienotība” šim amatam apsverot arī Ainaru Latkovski un Edmundu Jurēvicu. Savukārt sekretāra un sekretāra biedra amatiem izskanējuši Antoņinas Ņenaševas (“Progresīvie”) un Lindas Liepiņas (“Latvija pirmajā vietā”) vārdi.
Jaunievēlētais parlaments uz pirmo sēdi sanāks 3. novembrī.
