ĪSUMĀ:
Aicina uz rūpīgu izvērtējumu
Kā informēja SEPLP, pēc sarunu foruma ar Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) darbiniekiem padome nosūtīja priekšlikumus grozījumiem Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, visām Saeimas frakcijām, kā arī informatīvi Valsts prezidentam. Aicinājumu atcelt steidzamību un izstrādāto likuma grozījumu priekšlikuma redakciju atbalstīja LSM sarunu foruma dalībnieku vairākums.
LSM darbinieku sarunu forumu izveidoja šā gada jūlijā, kur katra LSM struktūrvienība ir deleģējusi savus pārstāvjus, atbildot uz vasarā paustajām darbinieku bažām par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas nosaukumu saglabāšanu. 19. oktobrī, tiekoties ar SEPLP, foruma dalībnieku vairākums piekrita padomes skatījumam, ka Saeimas vairākuma noteiktā steidzamība grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā nav samērīga ar regulējuma nozīmīgumu.
Sabiedriskā medija darbību regulējošas izmaiņas prasa īpaši rūpīgu izvērtējumu,
ņemot vērā tā neatkarības garantijas un Eiropas Padomes rekomendācijas sabiedrisko mediju pārvaldībai, tostarp Eiropas Mediju brīvības akta principus. Nav konstatējami apstākļi, kas pamatotu nepieciešamību pieņemt šos grozījumus steidzamības kārtā, vai būtu identificējams tūlītējs un neatgriezenisks apdraudējums.
Steidzamības atcelšana ļautu nodrošināt kvalitatīvāku likumdošanas procesu un arī pilnvērtīgas iespējas izvērtēt pieņemto regulējumu Valsts prezidentam. Pašlaik prezidents to nevar darīt, jo steidzamību Saeimas sēdē atbalstīja vairāk nekā divas trešdaļas deputātu.
Eiropas Raidorganizāciju apvienība mudina aizsargāt redakcionālo neatkarību
Arī Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kas apvieno sabiedriskos medijus no desmitiem Eiropas valstu, aicinājusi nesasteigt grozījumus.
Eiropas Raidorganizāciju apvienības vēstule
Tā vēstulē Saeimai un augstākajām amatpersonām pauž cerību, ka grozījumi tiks formulēti tā, lai nodrošinātu Latvijas sabiedrisko mediju mantojuma saglabāšanu, vienlaikus pilnībā aizsargājot LSM redakcionālo neatkarību un institucionālo autonomiju, kā arī respektējot tā kompetento pārvaldības un redakcionālo institūciju lēmumu pieņemšanas pilnvaras.
Apvienībā norādīja, ka ierosinātās prasības attiecībā uz vēsturisko identitāšu saglabāšanu un izmantošanu programmu veidošanā, redakcionālajā darbā, digitālajās platformās un sabiedriskajā komunikācijā var radīt dažādas interpretācijas par LSM rīcības brīvību attiecībā uz tā iekšējo organizāciju un pakalpojumiem.
“Lielāka skaidrība šo normu formulējumā palīdzētu novērst interpretācijas vai praksi, kas varētu negatīvi ietekmēt LSM redakcionālo neatkarību un darbības autonomiju, vienlaikus nodrošinot juridisko noteiktību visām iesaistītajām pusēm,” vēstulē norādīja apvienība.
Vēlas saglabāt LTV un Latvijas Radio zīmolvārdus
Vienlaikus SEPLP atbalsta, ka likumā tiek nostiprināti Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vēsturiskie zīmolvārdi kā daļa no LSM kopējās identitātes. Tāpēc SEPLP izstrādātie un LSM foruma dalībnieku vairākuma atbalstītie priekšlikumi paredz pienākumu sabiedriskā medija radio un televīzijas programmu nosaukumos un to saīsinājumos lietot līdz abu mediju apvienošanai izmantotos vārdus, burtus un skaitļus. Tos paredzēts izmantot arī iekšējā un ārējā komunikācijā, digitālajās platformās un citviet, ievērojot to, ka tie nav patstāvīgu organizāciju nosaukumi.
SEPLP norādīja, ka pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts pēc sava tvēruma būtiski pārsniedz LSM darbinieku sarunu foruma sesijās apspriesto jautājumu par vēsturisko zīmolvārdu saglabāšanu. Padomes priekšlikumi palīdzētu saglabāt vēsturiskos zīmolus, vienlaikus neradot neskaidrības par LSM kā vienotas organizācijas pārvaldību un turpmāko attīstību.
Padomē informēja, ka Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītā likuma grozījumu redakcija un tā anotācija sagatavoti pirms LSM darbinieku sarunu foruma darba rezultātiem, tādēļ tie pilnībā neatspoguļo forumā panāktās un Zaķusalas memorandā fiksētās vienošanās. SEPLP pēc sarunām ar LSM valdi un darbinieku pārstāvjiem atzīst arī nepilnības savā līdzšinējā saziņas procesā. Padome uzskata, ka šobrīd ir īpaši svarīgi ņemt vērā notikušā dialoga rezultātus, tāpēc aicina Saeimas deputātus ņemt vērā SEPLP ierosinājumus, kurus atbalstījis LSM darbinieku sarunu foruma vairākums.
KONTEKSTS:
Saeima 2024. gada 18. janvārī pieņēma izmaiņas likumā, paredzot, ka no 2025. gada 1. janvāra Latvijā ir viens sabiedriskais medijs, apvienojot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju.
Vairāk nekā 200 Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) darbinieku jūnija vidū lūdza valdi publiskajā telpā un vidē – gan uz ēkām un mikrofoniem, gan citviet – saglabāt vēsturiskos zīmolus “Latvijas Televīzija” un “Latvijas Radio”. Tikmēr LSM valde norādīja, ka jaunais zīmols neaizstās LTV un LR ieguldījumu, bet apliecinās, ka LSM ir viena organizācija ar kopīgu misiju.
LSM valdes skaidrojumi neapmierināja vēstuli parakstījušos, tādēļ medija darbinieki vērsās pie atbildīgās Saeimas komisijas. Vēlāk LSM darbinieku un LSM valdes sarunās tika panākts kompromiss, vienojoties, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vēsturiskie zīmolvārdi tiek saglabāti kā daļa no Latvijas Sabiedriskā medija jeb LSM kopējās identitātes, vienlaikus turpinot darbu pie zīmola stratēģijas pilnveides.
Tomēr vēl pirms šīm sarunām Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) sagatavoja un komisijai nodeva savu ieceri par to, kā likumā nostiprināt Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio zīmolus. Saeimas vairākums lēma turpināt virzīt ZZS ieceri skatīšanai par spīti tam, ka LSM valde un darbinieki jau bija vienojušies par kompromisu.
LSM valde ir prezentējusi un lēnām sāk ieviest jaunizveidotu zīmolu “LSM”, uzsverot, ka tas ir sabiedriskā medija “mātes zīmols”. Darbinieki, kuri parakstījuši vēstuli, uzskata, ka Latvijas Televīzija un Latvijas Radio nav vienkārša uzņēmuma identitāte, kuru var “apvienot”, “palikt zem LSM” vai pakāpeniski likvidēt.
