Arodbiedrības norāda, ka darba devēji migrantiem atņem pases un uzturēšanās atļaujas, liek strādāt citus darbus, nekā sākotnēji solīts, kā arī piespiež strādāt pārmērīgas virsstundas un piemēro naudas sodus.
Turklāt darba līgumus sagatavo tikai lietuviešu valodā. Dažkārt darba līgumu vietā slēdz pakalpojumu sniegšanas līgumus, kuru dēļ migranti, vēloties aiziet no darba, nonāk parādos.
Arodbiedrību alianses vadītājs Audrjus Cuzanausks norāda, ka 30 līdz 40 % migrantu pamet Lietuvu, jo nespēj izturēt darba apstākļus un ekspluatāciju. Pārkāpumus konstatē arī lielos, pazīstamos uzņēmumos, kur ārvalstu strādniekiem liek strādāt neuzskaitītas virsstundas.
Septembra sākumā uzturēšanās atļaujas Lietuvā bija gandrīz 227 tūkstošiem ārvalstnieku. Aptuveni 108 tūkstoši tās bija saņēmuši nodarbinātības dēļ, salīdzinot ar 175 tūkstošiem gada sākumā.
Tikmēr uzņēmēji, īpaši loģistikas nozarē, aicina palielināt mazkvalificētu ārvalstu strādnieku ievešanas kvotu. Šogad noteiktā vairāk nekā 24 tūkstošu kvota tika izsmelta jau septembrī.
Lietuvas Rūpnieku konfederācija lēš, ka neaizpildīto darbavietu dēļ valsts šogad varētu zaudēt 100 līdz 150 miljonus eiro no iekšzemes kopprodukta, bet 2027. gadā zaudējumi varētu sasniegt aptuveni 550 miljonus eiro.
