ĪSUMĀ:
Aizdomās par Limožas rātsnama dedzināšanu aizturēts kreisais ekstrēmists.
Eksperts: Francijas protesti – vairāku problēmu eksplozija.
Francijā ievieš komandantstundu
Komandantstundu ieviesa Republikas laukuma apkaimē un populārajā iepirkšanās rajonā Les Halles. Tur pulcēšanās aizliegums ir bijis spēkā no pulksten 23.00 (00.00 pēc Latvijas laika) līdz 6.00 (7.00 pēc Latvijas laika).
Mērķtiecīga komandantstundas ieviešana palīdzēja nakti pavadīt mierīgi, sacīja Lekornī.
“Šovakar komandantstunda tiks ieviesta tur, kur to prasa situācija,” viņš piebilda, norādot, ka lēmumus pieņems vietējie prefekti, apspriežoties ar mēriem.
Policija un žandarmērija ziņoja, ka teritorijās, kur naktī bija spēkā komandantstunda, lieli incidenti nav notikuši.
Daļēji pārvietošanās ierobežojumi pirmdien tika ieviesti arī citās Francijas pilsētās, tostarp Marseļā, Bordo, Nicā un Lionā valsts dienvidos, kā arī ziemeļos esošajā Lillē un citās vietās. Lionā cilvēkiem bija atļauts atrasties ielās tikai tad, ja viņi varēja norādīt konkrētus iemeslus. Nicā, Lillē un vēl trīs Ziemeļfrancijas pilsētās komandantstunda tika attiecināta uz nepilngadīgajiem.
Lekornī pirmdien pēc krīzes sanāksmes paziņoja, ka pilsētu un pašvaldību vadītājiem ir pilnvaras noteikt komandantstundu tur, kur tas ir nepieciešams. Viņš arī solīja valdības atbalstu, lai atjaunotu nedēļas nogales grautiņos sabojātos īpašumus.
Komandantstunda Parīzē Foto: Ilze Nagla / Latvijas TelevīzijaKomandantstunda Parīzē Foto: Ilze Nagla / Latvijas TelevīzijaKomandantstunda Parīzē Foto: Ilze Nagla / Latvijas TelevīzijaKomandantstunda Parīzē Foto: Ilze Nagla / Latvijas TelevīzijaKomandantstunda Parīzē Foto: Ilze Nagla / Latvijas TelevīzijaKomandantstunda Parīzē Foto: Ilze Nagla / Latvijas TelevīzijaKomandantstunda Parīzē Foto: Ilze Nagla / Latvijas TelevīzijaKomandantstunda Parīzē Foto: Ilze Nagla / Latvijas Televīzija
Brīvdienu grautiņos daudz aizturēto
Iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess paziņoja, ka 200 policijas izmeklētāju strādā pie tā, lai analizētu videonovērošanas kameru ierakstus un identificētu grautiņu dalībnieku līderus.
Sestdien notikušo grautiņu laikā policija arestēja vairāk nekā 2500 cilvēku, bet aptuveni 1000 policistu un žandarmu guva ievainojumus.
Francijas tieslietu ministrs Žeralds Darmanēns paziņoja, ka nedēļas nogale tiešām ir bijusi intensīva un ieslodzījumā nonākuši aptuveni 150 cilvēki un vēl 800 atrodas policijas uzraudzībā un stāsies tiesas priekšā.
Turklāt notiesājoši spriedumi ir bijuši arī gados jauniem cilvēkiem bez iepriekšējas sodāmības. Darmanēns norādīja, ka tiesībsargu atbildei ir jābūt stingrai:
“Tieslietu sistēma ir bijusi ārkārtīgi stingra pret šīm izlaupīšanām, pret uzbrukumiem policistiem un sabiedriskajām ēkām. Šie noziedznieki tā rīkojas, acīmredzot tāpēc, ka nodod Franciju un tās tēlu. Viņi iznīcina tirgotāju dzīvi un ekonomisko darbību, pilsētas tēlu, valsts tēlu. Ja mēs nesniegsim ārkārtīgi stingru krimināltiesisko atbildi, tad tirgotāji un iedzīvotāji paši sāks spriest tiesu. Un tieslietu sistēmas uzdevums ir spriest tiesu Republikas vārdā, Francijas tautas vārdā, un nepieļaut domu, ka tiesa jāspriež pašiem, lai izvairītos no apzagšanas, uzbrukumiem vai izlaupīšanas. Tāpēc es atzinīgi vērtēju ārkārtīgi nozīmīgo krimināltiesisko reakciju.”
Dažiem aizturētajiem jau ir piespriesti dažādi sodi – viens apsūdzētais saņēma astoņus mēnešus cietumā, vēl daudziem piespriests nosacīts sods un vairākām personām arī uz gadu aizliegts uzturēties Parīzē, kā arī piecus gadus nēsāt ieroci.
Parīzes iedzīvotāji par piedzīvoto: Nedrīkst aizmirst protestu iemeslu
Grautiņos cietuši vismaz 3000 tirgotāju
Plašajos nedēļas nogales protestos vairākās Francijas pilsētās kopumā cieta vairāk nekā trīs tūkstoši tirgotāju. Gan maskās tērpti cilvēki, gan arī tādi protestētāji, kuri savu seju neslēpj, izdemolēja veikalus, nolaupot tajās pieejamās preces – gan elektroniku, gan luksusa preces, gan arī pārtiku.
Francijas amatpersonas ir aprēķinājušas, ka kopumā uzņēmumiem nodarīti zaudējumi, kas mērāmi vairākos simtos miljonu eiro
Nav pārsteigums, ka daudzi no nemieru dalībniekiem salaupītās preces vēlas pārdot tādās platformās kā “Vinted”, “Amazon”, “eBay”, “Meta” un “Tiktok”. Nereti pārdošanā nonāk ļoti ekskluzīvas preces par neadekvāti zemām cenām.
Noziedznieki dažreiz pat nekautrējas sludinājumos ievietot preces ar oriģinālajām preču zīmēm vai birkām, vai pat pievienot tēmturus #17 oktobris, kas nereti kalpo kā tiešs pierādījums tam, ka preces ir iegūtas nemieru un laupīšanu laikā.
Francijas policija jau ir vērsusies pie šīm tirgošanās platformām, aicinot bloķēt aizdomīgos sludinājumus. Tāpat policija ir aicinājusi platformas sadarboties, lai notvertu un sauktu pie atbildības veikalu izlaupītājus un nozagto preču tirgoņus.
Kā norāda izdevums “Politico”, situācija Francijā jau ir aktualizējusi daudz plašāku problēmu, proti, jautājumu par digitālo platformu atbildību, uzraugot un novēršot neatļauto tirdzniecību visā Eiropas Savienības līmenī.
Protestiem negatīva ietekme uz valsts ekonomiku
Viens no protestu iemesliem ir sarežģītā ekonomiskā situācija valstī, ko pastiprina arī augstais valsts parāds, pieaugošās cenas, arī augstais migrācijas līmenis un paralēli arī galēji labējo spēku uzvaras gājiens uz politiskās skatuves.
Protesti jau ir ietekmējuši tūrisma plūsmu uz Franciju, jo vairākas valstis, ieskaitot ASV, Ķīnu un Vāciju, ir aicinājušas savus pilsoņus atturēties no ceļojumiem uz Franciju.
Tas, ka Francijas ekonomika tiešām saskaras ar grūtībām, šodien izteikti bija manāms arī biržās, jo, piemēram, Francijas 10 gadu parādzīmju procentlikme sasniedza pēdējos gados augstāko rādītāju – vairāk nekā 4,9 %.
Un tas nozīmē, ka atstarpe, piemēram, ar otru lielo Eiropas ekonomiku – Vāciju, šajā rādītāja arvien vairāk palielinās. Tas nozīmē, ka Francijai aizņemties naudu kļūs dārgāk un investoriem sāk parādīties nopietnas bažas par Francijas valdības spēju atgūt kontroli pār situāciju.
Šajās dienās Francijas prezidents Emanuels Makrons ir devies vizītē uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Bahreinu un Kataru, lai panāktu papildu 200 tūkstošu tonnu dīzeļdegvielas papildu piegādes ik mēnesi. Tie ir viņa centieni samazināt dīzeļdegvielas cenas valstī, kas arī ir viens no neseno protestu sāpīgajiem jautājumiem.
Aizdomās par Limožas rātsnama dedzināšanu aizturēts kreisais ekstrēmists
Francijas policija aizturējusi kreiso ekstrēmistu, kas tiek turēts aizdomās par līdzdalību Limožas rātsnama ugunsgrēka izraisīšanā sestdien valsts mēroga nekārtību un grautiņu gaitā, otrdien vēsta mediji, atsaucoties uz likumsargiem.
Īpašo uzdevumu vienība aizdomās turamo aizturējusi ciematā netālu no Limožas, vēsta laikraksts “Le Parisien” un telekanāls “CNews”.
Aizdomās turamais ir 40 gadus vecs kreisais ekstrēmists, kas policijai bijis zināms un ko iestādes ir klasificējušas kā draudu drošībai.
Izmeklētājiem aizturētais bijis pazīstams saistībā ar vardarbību pret valsts amatpersonām, vēsta raidsabiedrība RTL.
Grautiņu dalībnieki sestdien Limožā aizdedzināja rātsnamu. Ugunsgrēkā XIX gadsimtā būvētajai ēkai nodarīti lieli postījumi.
Sestdien Limožā demonstrācijā piedalījās aptuveni 5000 cilvēku. Viņu vidū bija 700 cilvēku, kurus varasiestādes raksturo kā “radikalizētus un ārkārtīgi vardarbīgus”.
Savukārt svētdienas vakarā aptuveni 7000 cilvēku piedalījās protestā, lai nosodītu vardarbību.
Limožā tika aizturēti desmit cilvēki “par veikala izlaupīšanu, un visi tika nekavējoties ieslodzīti cietumā”, pavēstīja tieslietu ministrs Žeralds Darmanēns.
Eksperts: Francijas protesti – vairāku problēmu eksplozija
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja: “Domāju, ka Francija ir diezgan atšķirīga no citām valstīm ar diezgan pamatīgu protestu kultūru. Skaidrs, ka Francijā sakrājušās daudzas sociālekonomiskas problēmas un šajā brīdī tas viss ir eksplodējis.”
Sestdien Francijā tiek gaidīti jauni protesti.
KONTEKSTS:
Francijā protesti aizsākās 25. septembrī Parīzes piepilsētās Ildefransas reģionā, bet tagad ir izplatījušies uz citām pilsētām valsts mērogā.
Skolēni rīkojuši protestus pie skolām, paužot neapmierinātību ar mācību stundu grafikiem, klašu lielumu, pedagogu trūkumu un pārpildītām klašu telpām šī gada karstuma viļņu laikā. 1. oktobrī skolēnu protestiem pievienojās universitāšu studenti, bloķējot piekļuvi apmēram 30 studentu pilsētiņām.
Protesti vairākkārt ir kļuvuši vardarbīgi, un Iekšlietu ministrija brīdinājusi par iespējamiem “pilsētu nemieriem”. Ir notikuši uzbrukumi policistiem, bet desmitiem skolēnu un pedagogu ir tikuši ievainoti.
Tieslietu ministrs Žeralds Darmanēns ir ierosinājis vecākiem samaksāt par postījumiem, kurus viņu bērni nodarījuši demonstrāciju laikā.
